Satiksme mainās, tās intensitāte pieaug – palielinās transportlīdzekļu skaits, satiksmē ienāk jauni pārvietošanās līdzekļi.
Lai ikdienā izvairītos no sastrēgumiem un ceļā pavadītu pēc iespējas mazāk laika, privāto auto vietā ir jāizvēlas sabiedriskais transports un īsākas distances jāveic ar kājām vai velo. Prioritāri domājot par iedzīvotāju ērtībām, sabiedriskais transports Latvijā kļūst pieejamāks, ērtāks un mūsdienu prasībām atbilstošāks. Vienlaikus, droša satiksme ikvienam satiksmes dalībniekam ir tikpat nozīmīgs aspekts kā ērtības un pieejamība.
Kā uzsver Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, papildus drošības aspektam, Satiksmes ministrija kā prioritāti ir izvirzījusi radīt priekšnoteikumus, lai cilvēki uz ceļa un sabiedriskajā transportā justos ērti: “Mēs veidojam apstākļus, lai sabiedrisko transportu noteiktās situācijās izmantotu ikviens. Paredzu, ka nākamajos desmit gados iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņa notiks diezgan strauji. Lai sabiedriskais transports būtu mūsdienīgs un pieejams, tiek ieviesti nozīmīgi viedie risinājumi biļešu iegādei un maršrutu plānošanai. Vietās kur nav iespējams pārvietoties ar vilcienu, turpinās ievērojams darbs pie autobusu satiksmes attīstības. Dzelzceļa sistēmu ievērojami mainīs “Rail Baltica” projekta ieviešana, jo būs pieejami jauni reģionālie maršruti tepat Latvijas teritorijā. Jaunu mūsdienīgu vilcienu vagonu iegāde un paaugstinātie peroni stiprinās dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, un ērtā pārvietošanās veicinās arvien vairāk iedzīvotāju izvēlēties braukt vilcienu.”
Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš norāda, ka galvenie ieguvumi pārvietojoties ar sabiedrisko transportu ir drošība, ceļā pavadītais laiks, izmaksas, kvalitāte un komforts, bet jaunās mobilitātes tendences kā vienu no būtiskākajiem aspektiem akcentē tieši pārvietošanās alternatīvu esamību jeb ikdienas mobilitātes iespēju dažādošanu. Pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek īstenota veloceļu attīstības programma velobraucēju un gājēju drošībai. Šajā uzdevumā ir svarīgi iesaistīt arī sabiedrību – autobraucējus, motociklistus, velobraucējus, gājējus, ikvienu, kas izmanto ceļus, lai pārvietotos. Plaisa starp infrastruktūras pārvaldniekiem un ikvienu tās lietotāju būtu jāmazina, kopīgi apņemoties cienīt vienam otru un būt atbildīgiem par savu un citu drošību. Tuvāko piecu gadu laikā tiks ieviesti būtiski uzlabojumi maršrutu tīkla uzlabošanā Pierīgā un visā Latvijā.
Eiropas Komisija 2021. gadu ir noteikusi par Eiropas dzelzceļa gadu, lai veicinātu sabiedrības izpratni par to, ka vilciens ir drošākais un videi draudzīgais pārvietošanās veids. AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis:
“Pasažieru ērtībām plānojam iepirkt 32 modernus elektrovilcienus, kuros būs ērtāk pārvietoties visiem pasažieriem, jo paredzēts pielāgojams, cieņpilns risinājums velonovietnēm, kas pēc vajadzības spēs atvēlēt vairāk vietas vai nu pasažieru sēdvietām vai arī velosipēdu novietošanai. Šobrīd visā Eiropā ir stājusies spēkā jauna regula, kas cita starpā paredz vilcienu pasažieriem tiesības ņemt līdzi vilcienā velosipēdus. Jāsaka, ka jau mūsu esošajos vilcienos ir padomāts par velosipēdu pienācīgu novietošanu, tomēr jaunajos elektrovilcienos minimālās prasības velonovietņu ziņā tiks izpildītas dubultā. Katrā jaunajā vilcienā šobrīd ir paredzētas 8 velovietas minimāli obligāto 4 vietā, līdz ar to esam soli priekšā pasažieru vajadzību nodrošināšanā.”
Pasaulē aktīvi diskutē par harmoniskāko, elastīgāko un visiem pasažieriem pieņemamāko sinerģijas risinājumu attiecībā uz zaļāku pārvietošanos, tai skaitā velo pārvadāšanu vilcienos. Piemēram, atsevišķās valstīs riteņu ņemšana līdzi vilcienā ir bez maksas, bet Nīderlandē ir noteikts aizliegums pārvadāt velosipēdus maksimuma jeb sastrēguma stundās. Savukārt, Igaunijā tiek ieviesta īpaša maksa par velosipēdu pārvadāšanu savos vilcienos, reaģējot uz pārāk lielo velosipēdistu skaitu vilcienos, kas traucē gan citu pasažieru ērtībām, gan vilcienu satiksmes intervāla ievērošanai. Tieši vilciens un velosipēds ir izvirzījušies uzmanības priekšplānā kā potenciāli efektīvākā pārvietošanās līdzekļu kombinācija tuvākiem un tālākiem galamērķiem, un katra valsts meklē optimālāko risinājumu.
Rīgā nav neviena Park&Ride, bet Linkaits tik vavuļo