Satiksmes ministrija piekrīt Valsts kontroles ieteikumiem par nepieciešamību pilnveidot spēkā esošo kārtību pašvaldību tiltu uzraudzībai, uzturēšanai un finansējuma piesaistei. Precizējumi būvniecības normatīvajā regulējumā, kas stāsies spēkā šī gada novembrī, nodrošinās pašvaldību tiltu stāvokļa uzraudzību.
Valsts kontrole revīzijas ziņojuma "Pašvaldību tilti. Mobilitātes trauslā ilūzija" secinājumos norāda uz iespējām pilnveidot normatīvo regulējumu pašvaldību tiltu uzraudzībai, uzturēšanai un finansējuma piesaistei. Vienlaicīgi Satiksmes ministrijas ieskatā Valsts kontrole savā ziņojumā nevērtē būtisku aspektu – tilti, tostarp pārvadi, ir būves, un uz tiem attiecas vispārīgais būvniecības normatīvais regulējums. Pašvaldību, kā tiltu īpašnieka, pienākums ir nodrošināt, lai būve tikt uzturēta ekspluatācijai drošā stāvoklī.
Sagaidāms, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību kapacitāte attiecībā uz savā īpašumā esošas infrastruktūras uzraudzību būs palielinājusies, tādā veidā nodrošinot arī efektīvāku pašvaldības īpašumā esošo tiltu uzraudzību un uzturēšanu. Papildus tam 2021. gada 1. novembrī spēkā stājas Ekonomika ministrijas izstrādāts normatīvais regulējums attiecībā uz dažādu būvju, tostarp arī tiltu, tehnisko apsekošanu, kurā noteikts arī pienākums veikt tiltu tehniskās apsekošanas (galvenās inspekcijas) ne retāk kā vienu reizi piecos gados. Tādējādi tiks uzsvērts pašvaldību pienākums veikt to īpašumā esošo tiltu stāvokļa uzraudzību. Vienlaikus regulējumā noteikta tehnisko apsekošanu veikšanas izpildes kārtība un to saturs.
Satiksmes ministrijas deleģējumā VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) veic pašvaldību tiltu vispārīgās inspekcijas, novērtējot to atbilstību satiksmes drošības prasībām. Atbilstoši spēkā esošajam būvniecības normatīvajam regulējumam par tiltu uzturēšanu un to ekspluatācijas drošības nodrošināšanu atbildīgs ir būves īpašnieks – šajā gadījumā konkrētās pašvaldības.
Lai sekmētu valsts budžeta mērķdotācijas, kas tiek piešķirts pašvaldību autoceļiem un ielām, novirzīšanu normatīvajos aktos noteiktajām izvirzītajām mērķdotācijas izlietojuma prioritātēm, tostarp arī pašvaldību tiltiem, Satiksmes ministrija veiks darbības, lai pilnveidotu pašvaldību izpratni par prioritātēm un pilnveidotu mērķdotāciju izlietošanas uzraudzību, kā arī izvērtēs nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos.
Savukārt, lai nodrošinātu valsts līdzfinansējuma novirzīšanu tur, kur tam ir vislielākā ietekme uz tranzīta ielas mobilitāti, Satiksmes ministrijai veiks grozījumus normatīvajos aktos, pārskatot kritērijus pašvaldību tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansēšanai.
Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka tilti, tai skaitā valsts un pašvaldību īpašumā esošie, ir sliktā tehniskā stāvokli nepietiekamā finansējuma dēļ. Valsts tiltu atjaunošanas un pārbūves darbu apjomi ir mazāki par tiltu nolietošanas ātrumu, un ir uzkrājies atlikto darbu apjoms. Saglabājoties līdzšinējam finansēšanas līmenim, valsts tiltu kopējais tehniskais stāvoklis uzlabosies lēni un būs nepieciešams ilgs laiks, lai to tehnisko stāvokli būtiski uzlabotu. Saskaņā ar 2020. gada aprēķiniem, lai atjaunotu 399 sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošus valsts tiltus (41 % no kopējo valsts tiltu skaita) ir nepieciešams finansējums 166 miljoni eiro apmērā.
