Ceturtdien Nacionālās enerģētikas un klimata padomes locekļi kārtējā padomes sēdē vienojās par turpmākajiem soļiem Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešanai, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Padome vienojās par sešu darba grupu izveidi, sadarbībai starp ministrijām, zinātniskajām institūcijām, sociālajiem partneriem un citām nevalstiskajām organizācijām, aptverot visas tautsaimniecības nozares. Tāpat padome arī vienojās par atbildīgajām institūcijām darba grupu koordinācijai un darbības virzībai.
EM koordinēs būvniecības, enerģētikas, enerģētikas un klimata ekspertu, kā arī rūpniecības darba grupas darbu. Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā būs ilgtspējīgas mobilitātes darba grupas darbs, bet Zemkopības ministrijas (ZM) pārziņā būs zemes sektora, tai skaitā mežsaimniecības, un lauksaimniecības darba grupas darba koordinēšana.
Savukārt aprites ekonomikas un atkritumu apsaimniekošanas darba grupas jautājumu koordinētai risināšanai Nacionālās enerģētikas un klimata padome lēma apvienot to ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā jau esošo darba grupu.
Paredzēts, ka darba grupās piedalīsies padomē pārstāvēto institūciju, zinātnisko un finanšu institūciju, pašvaldību un citu ar attiecīgās nozares politiku saistīto institūciju un organizāciju pārstāvji. Darba grupu sēdes būs publiskas, un EM kā Nacionālās enerģētikas un klimata padomes sekretariāts nodrošinās informācijas par darba grupu darbu publisku pieejamību ikvienam interesentam.
Vienlaikus ceturtdienas padomes sēdē Fizikālās enerģētikas institūta pētnieki iepazīstināja ar īstenotā Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvas "Gatavi mērķrādītājam "Gatavi mērķrādītājam 55%" ietekmes novērtējuma sākotnējiem rezultātiem.
Novērtējumā secināts, ka atjaunojamo energoresursu mērķa enerģijas galapatēriņā 2030.gadā sasniegšanai, būtiski jāpalielina atjaunojamo energoresursu izmantošana elektroenerģijas ražošanā. Vēja enerģijas ieviešamās jaudas līdz 2030.gadam var sasniegt apmēram 1000 megavatus (MW). Līdz ar to aktualizējas jautājums par sociālo atbalstu vēja enerģijai un ieviešanas tiesisko regulējumu, pie kā EM pašlaik arī strādā.
Tāpat no modelēšanas rezultātiem izriet, ka saules enerģijas izmantošana būs vairāk saistīta ar individuālo patērētāju lēmumiem attiecībā par atjaunojamo energoresursu izmantošanu sava elektroenerģijas patēriņa pašnodrošinājumam.
Novērtējuma dati tiks izmantoti sarunās ar Eiropas institūcijām lai panāktu tādu iniciatīvas "Gatavi mērķrādītājam 55%" normatīvo aktu projektu pakotnes redakciju, kas atbilst Latvijas interesēm un finansiālām iespējām.
Nacionālā enerģētikas un klimata padome izveidota, lai nodrošinātu koordinētu, integrētu un ilgtspējīgu valsts politiku enerģētikas un klimata jautājumu risināšanai.
