Pagājušā nedēļā elektroenerģijas cena Latvijā pieauga par 57% 5

Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas cena pieauga par 57% līdz 247,50 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere.

Pagājušajā nedēļā vēsturiski augstākās nedēļas vidējās cenas bija virknē "NordPool" valstu - Vācijā 292,54 eiro par MWh, Francijā 345,34 eiro par MWh, kā arī Beļģijā, Nīderlandē un citur. Arī Baltijas reģionam tuvākajās valstīs cena bija augsta. Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabalā tā bija 253,68 eiro par MWh, bet Somijā - 233,03 eiro MWh, kas bija otra augstākā cena Somijas nedēļas vidējo cenu statistikā. 

Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas cena pieauga par 57% līdz 247,50 eiro par MWh, Igaunijā elektroenerģijas cena bija 233,47 eiro par MWh, kas ir kāpums par 52%,, bet Lietuvā cena bija par 49% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā - 253,73 eiro par MWh.

"Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs norāda, ka, šobrīd Baltijas valstīs ir nepietiekamas elektroenerģijas ražošanas jaudas - Lietuva ilggadēji paļāvusies uz importa pieejamību, savukārt Igaunija ir paļāvusies uz degslānekļa izmantošanu. Tādējādi Baltijas valstīs kopumā ir enerģijas deficītā, turklāt bieži elektroenerģijas ražošanas deficīts ir arī Dānijā, Somijā un Vācijā, kas īpaši sāpīgi tirgū izjūtams šobrīd.

"Latvenergo" norāda, ka faktiski vienīgā valsts, kas pēdējās gada nedēļās nodrošināja elektroenerģiju savam patēriņam, bija Latvija, kas arī eksportēja to, un ne tikai Baltijas, bet nereti arī Ziemeļvalstu mērogā. Ja Latvijas pieprasījums decembrī bija 593 gigavatstundas (GWh), tad saražotas tika 603 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2% vairāk. Kā norāda "Latvenergo" pārstāvji, tas nozīmē, ka "Latvenergo" TEC un HES saražotā elektroenerģija bija konkurētspējīga un sniedza drošas apgādes iespējas ārkārtējās cenas un pieprasījuma apstākļos.

"Šis ir kārtējais brīdis, kad jāuzsver TEC nozīme Latvijas energosistēmā - laikā, kad citas valstis iepērk elektroenerģiju pat sava patēriņa nodrošinājumam, nemaz nerunājot par eksportu. Taču mūsu eksporta spēja ir jaudu dažādībā - decembra vidū vairākas dienas pēc kārtas aptuveni 10 GWh saražoja dažādas atjaunojamo energoresursu (AER) un efektīvās koģenerācijas ražotnes kopā, savukārt aptuveni 30 GWh - "Latvenergo" TEC energobloki un Daugavas HES," pauž Cikmačs.

Viņš skaidro, ka Baltijā un Latvijā ir jāattīsta jaunas jaudas, un "Latvenergo" redz nepieciešamību pasteidzināt koncerna jaunajā stratēģijā noteikto par vēja parku izbūvi vismaz 800 MW apmērā.

Pieprasījums elektroenerģijas tirgū pret jaudu pieejamību apliecina, ka valstī ir apzināti jāceļ vēja un saules jauda, kas nodrošinās patēriņu ar AER, jo īpaši efektīvā vairumtirgū, kurā gāzes turbīnas un HES spēj līdzsvarot lielākos iztrūkumus un pārpalikumus. Tas nodrošinās ne tikai iekšējo patēriņu, bet arī zaļās elektroenerģijas eksportu.

Cikmačs norāda, ka mūsdienīgai un enerģētiski patstāvīgai valstij papildus AER jaudu attīstība ir loģiska izvēle - HES efektivitātes tālāka attīstība, jauni lieljaudas vēja parki, saules enerģētika pašpatēriņam un straujāka klimatneitrālu risinājumu izstrāde balansējošām jaudām. 

"Bez tam jau šobrīd jāsāk ilgtspējīgu un klimatnetrālu elektroenerģijas uzkrājēju tehnoloģiju izpēte, lai nodrošinātos ar enerģijas avotiem laikā, kad pietiekamā daudzumā nav pieejama vēja, saules un ūdens ražota enerģija," pauž Cikmačs.