Rīgā aizliedz apkurē izmantot akmeņogles, bet no 2025.gada aizliegts uzstādīt arī gāzes katlus 17

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Pirmā zonā, kas paredz stingrākus ierobežojumus, noteikta pilsētas centrā, izņemot Vecrīgu. Tā sākas no Elizabetes ielas un noteikta līdz Pērnavas ielai un Klijānu ielai. Dienvidu daļā tā sākas no Satekles ielas un virzās līdz Skanstes ielas apvidum.

Atsevišķas pirmās zonas teritorijas ir noteiktas arī Čiekurkalnā, Teikā, Dārzciemā, Maskavas forštatē un Pārdaugavā ap Āgenskalnu.

Otrā zona vislielāko teritoriju aptvers Pārdaugavā no Ulmaņa gatves līdz pilsētas robežai, kā arī daļu Āgenskalna un citviet atsevišķās vietās visā pilsētā.

Visa pārējā Rīgas teritorija ir noteikta kā trešā zona.

Visās trijās zonās būs aizliegts būvēt, nomainīt vai uzstādīt stacionāras iekārtas, kurās izmanto ogles siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.

No 2023.gada visās zonās tiks aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto šķidro kurināmo, ieskaitot dīzeļdegvielu.

Savukārt no 2025.gada visās zonās tiks aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo.

Pirmajā zonā paredzēts izmantot galvenokārt centralizēto siltumapgādi. Papildus centralizētajai siltumapgādei pirmajā zonā tiks atļauta bezemisiju siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju izmantošana - elektroenerģija, siltumsūkņi, saules paneļi, saules kolektori u. c.

Citas apkures iekārtas šajā zonā būs atļautas, ja tehniski un ekonomiski nebūs pamatota ēkas siltumapgādes sistēmas pieslēgšana centralizētai siltumapgādes sistēmai vai kopīgam ēkas siltuma avotam. Šādos gadījumos atsevišķos dzīvokļos daudzdzīvokļu mājās tiks pieļauta esošās iekārtas nomaiņa pret sadedzināšanas iekārtu, kurā kā kurināmais tiek izmantota gāze un kuras nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 50 kilovatus.

Otrajā zonā apkurei, karstā ūdens apgādei vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai priekšroka būs dodama bezemisiju siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju izmantošanai. Taču būs pieļaujama sadedzināšanas iekārtu uzstādīšana, kurās kā kurināmais tiek izmantota gāze, ja bezemisiju siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju izmantošana nebūs tehniski un ekonomiski pamatota.

Otrajā zonā tiks pieļauta arī esošas biomasas sadedzināšanas iekārtas nomaiņa ar jaunu biomasas sadedzināšanas iekārtu.

Savukārt trešajā zonā siltumapgādes nodrošināšanai būs jāizvēlas tehniski un ekonomiski pamatoti risinājumi, vispirms priekšroku dodot bezemisiju tehnoloģijām, tad ēkas vai būves pieslēgšanai kopīgam siltuma avotam, kurā kā kurināmais tiek izmantota gāze vai biomasa, un visbeidzot individuālai siltumapgādei, kurā kā kurināmais tiek izmantota gāze vai biomasa.

Teritoriālās zonas var tikt pārskatītas, izstrādājot Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu, ja pilsētas teritorijā ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvi vai augšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi.

Pirms jaunas siltumenerģijas ražošanas uzsākšanas vai siltumenerģijas ražošanas veida maiņas būs nepieciešams saņemt Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumu komisijas lēmumu par siltumenerģijas ražošanas veida saskaņojumu.

Saistošie noteikumi paredz arī Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo iekārtu ar nominālo ievadīto siltuma jaudu līdz 0,2 megavatiem reģistrācijas un uzskaites kārtību, kā arī to kontroles un uzraudzības kārtību.

Jautājumus, kas saistīti ar iekārtu reģistrāciju un uzskaiti, uzraudzīs un kontrolēs Rīgas pašvaldības aģentūra.

Tāpat paredzēts, ka siltumapgādes iekārtas īpašniekiem tiek noteikts jauns pienākums - veikt iekārtas reģistrāciju, norādot informāciju par iekārtas veidu, uzstādīšanas gadu, atbilstību ekodizaina prasībām ar enerģiju saistītām precēm, nominālo ievadīto siltuma jaudu, kurināmā veidu un apsildāmo platību, kā arī informēt par pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar ārējo normatīvo aktu prasībām par ugunsdrošību un ēku energoefektivitāti.

Līdz 2023.gada 31.decembrim jāreģistrē iekārtas, kuru darbība uzsākta līdz 2023.gada 30.novembrim. Savukārt vēlāk uzstādīto iekārtu reģistrācija jāveic viena mēneša laikā pēc iekārtas darbības uzsākšanas.

Saistošie noteikumi var ietekmēt pašvaldības budžetu, palielinot izdevumus, kas ir saistīti ar iekārtu reģistra izveidi un uzturēšanu, kā arī iekārtu tehniskā nodrošinājuma un ekspluatācijas prasību ievērošanas kontroli.

Pašvaldība plāno piesaistīt Eiropas Savienības vai valsts finansējumu, lai īstenotu informatīvos pasākumus iedzīvotājiem, kā arī plānotu un īstenotu atbalsta programmas iedzīvotājiem siltumapgādes veida maiņai vai novecojušo apkures iekārtu nomaiņai.