Ministrs: Jaunu vēja elektrības parku projektus Latvijā varēs pabeigt pusgada laikā 25

Latvijā tiek plānotas izmaiņas regulējumā, kas dos iespēju jaunus vēja elektrības parkus izveidot vidēji pusgada laikā, salīdzinājumā ar 3,5 gadiem, kurus šis process prasīja līdz šim, šodien preses konferencē pēc koalīcijas partiju sanāksmes klāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Politiķis skaidroja, ka tiek meklēti risinājumi "zaļās enerģijas" projektu īstenošanas paātrināšanai, jo Eiropa atrodas nopietnā energoresursu krīzē, jo Krievija ir izvērsusi karu Ukrainā. Atbildīgo iestāžu sagatavotie grozījumi samazināšot birokrātiju, jo būvvalde valsts līmenī lems par vēja parku izvietošanu.

"Katru reizi, kad mēs izmantojam enerģiju, kura ir iegūta no dabasgāzes, mēs finansējam Krievijas uzsākto agresiju Ukrainā," sacīja ministrs, papildinot, ka pašlaik ir svarīgi pēc iespējas ātrāk rast alternatīvas no citiem enerģijasavotiem. Tas, pēc politiķa vārdiem, samazinās energoresursu cenas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka rīt valdībā tiks skatīts ministra Pleša piedāvātais ziņojums, kas paredzēs, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) saīsinās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru valstij svarīgu enerģētikas projektu īstenošanai. Tas ļaus samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem, ko varēs paveikt ar vēja parku plašu veidošanu, uzsvēra Kariņš.

VARAM ziņojums būs vērsts uz to, lai paātrinātu un īsākā laikā īstenotu vēja parku projektus, un drīz vien arī sekos likumprojekts, ko valdība virzītu pieņemšanai Saeimā, atzīmēja valdības vadītājs.

Kariņš uzsvēra, ka jau pašlaik iedzīvotājiem ir pieejams līdzfinansējums, lai gāzes apkures katlu nomainītu uz šķeldas, granulu, zemes vai gaisa siltumsūkņa apkures sistēmu.

Tāpat labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) pateicās VARAM par šo piedāvājumu attiecībā uz vēja parkiem, kas sazinās birokrātiju un ļaus Latvijai sagaidīt investīcijas arī šajā nozarē. "Konservatīvie" uzsver, ka tām pašvaldībām, kurās tiks būvēti vēja parki, jārada mehānisms, ka tās gūst labumu, piemēram, saņemot finansējumu vietējās infrastruktūras sakārtošanai, atzīmēja politiķis.

Līdzīgi šādu ātrākas saskaņošanas mehānismu vajadzētu izmantot, Latvijai lemjot par sava, neatkarīga sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, uzsvēra Eglītis.

Jau vēstīts, ka jautājums par jaunu vēja elektrības parku celšanu Latvijā īpaši tika aktualizēts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad ģeopolitiskās neskaidrības dēļ strauji auga energoresursu cenas, turklāt pastiprinājās bažas par valsts enerģētisko drošību, kas lielā mērā atkarīga tieši no energoresursu piegādēm no Krievijas.

Valdība februāra beigās uzdeva diviem valsts uzņēmumiem - AS "Latvijas valsts meži" (LVM) un AS "Latvenergo" - kopīgi strādāt pie vēja parku izveides.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pauda, ka pieņemtais lēmums paredz abu kapitālsabiedrību kopuzņēmuma izveidi un vēja parku attīstību līdz 2027.gadam, kas palīdzētu Latvijai veicināt enerģētisko neatkarību no Krievijas dabasgāzes. "Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu izpildei un Latvijas virzībai uz klimatneitrālu enerģētiku ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus," uzsvēra Vitenbergs.

Ekonomikas ministrijā (EM) uzsvēra, ka šis ir tikai pirmais solis stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parku attīstībā, un ministrijām vēl ir uzdots pilnveidot tiesību aktus un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šā gada 1.aprīlim, lai mazinātu šķēršus un veicinātu vēja enerģijas parku attīstību Latvijā.

Plānotais projekts neradīšot nekādu finansiālu slogu ne sabiedrībai, ne valsts budžetam. Projekts tikšot īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.

Projekta mērķis esot gūt maksimālu labumu sabiedrībai, izmantojot sinerģiju no valstij piederošu divu stratēģisku kapitālsabiedrību aktīvu, resursu un kompetenču apvienošanas.

"Projekts nodrošinās būtiskas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sekmēs apkārtējo reģionu ekonomisko aktivitāti. Šāda izmēra projekta atrašanās Latvijā veicinās arī ilgtermiņa pieprasījumu apkalpojošajām augsto tehnoloģiju nozarēm Latvijā," klāstīja ekonomikas ministrs.

"Latvenergo" ir Baltijā lielākais elektrības ražošanas uzņēmums ar augstu kredītreitingu un finanšu piesaistes kapacitāti, savukārt LVM ir ar 20 gadu pieredzi valsts stratēģisko aktīvu pārvaldīšanā un ilgtspējīgā apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un gūstot maksimāli iespējamos ienākumus īpašniekam - valstij. Apvienojot abu uzņēmumu kapacitātes klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, varētu iegūt maksimālu sinerģijas efektu un vislielāko labumu sabiedrībai - palielinot valsts energoneatkarību un energodrošību, kā arī izvairoties no papildu izdevumiem, kādus radītu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna saistošo mērķu neizpildīšana, uzskata EM.