Ko darīt ar "Rail Baltica" - domas dalās 3

Koalīcijas partiju vidū nav vienprātības par "Rail Baltica" projekta turpmāko īstenošanu.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes pauda, ka partijas pārraudzībā esošā Satiksmes ministrija ir izdarījusi savu mājasdarbu, sagatavojot informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" ieviešanu Latvijā. Viņaprāt, tas ir saprātīgs un reālistisks risinājums.

Koalīcija šodien vienojās, ka informatīvais ziņojums vēl tiks saskaņots ar dažām ministrijām, un tad varētu par jautājumu lemt politiski.

Tikmēr zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) atkārtoja, ka partija ziņojumu neatbalsta, jo paredzētajam finansējumam jābūt 85% no Eiropas Savienības, bet 15% jābūt no valsts. "Mēs uzskatam, ka ziņojumā ir jāieliek šis sadalījums un Eiropas Savienībai ir jāpilda savi solījumi," uzsvēra Krauze.

Tāpat ZZS uzskata, ka ir ļoti svarīgi, ka Rīga tiek savienota ar pamattrasi jau pašā sākumā, nevis par savienojumu jādomā pēc tam. "Primāri rūpējamies par Rīgu, tikai tad virzāmies uz ziemeļiem," piebilda Krauze.

Savukārt "Progresīvo" politiķis Šuvajevs ir noskaņots pozitīvi par iespēju politiski vienoties par "Rail Baltica" projekta īstenošanu, vienlaikus politiķis atzina, ka koalīcijā ir dažādi skatījumi par projekta prioritātēm.

Pēc viņa vārdiem, arī "Progresīvie" uzskata, ka savienojums starp Lietuvu un Igauniju ir ar Eiropas fondiem finansējams un prioritārs, kā arī pirmajā kārtā būtu jāiekļauj Rīga, bet jautājums esot par niansēm. Šuvajevs cer, ka valdībā informatīvo ziņojumu varētu skatīt tuvākajā laikā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) sacīja, ka skaidrs ir tas, ka galvenais ir panākt risinājumu pamattrasei, kas ir savienojums ar Lietuvu un Igauniju, un tad pakāpeniski jārisina savienojuma jautājums ar Rīgā paredzētajām stacijām.

Ašeradens skaidroja, ka pašlaik tiek mēģināts atrisināt tās starptautiskās vienošanās, ko valsts ir uzņēmusies, proti, lai izbūvētu līniju. "Summas ir iespaidīgas, vislielāko neskaidrību projektā vieš vēl nezināmais par nākotnes Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta budžetu, lai uzbūvētu ziemeļu virzienu," teica finanšu ministrs.

Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.