Visi komentāri - Iedzīvotāji turpina krāpniekiem atdot skaidru naudu, kredītkartes un atklāt bankas kontu datus

Iedzīvotāji turpina krāpniekiem atdot skaidru naudu, kredītkartes un atklāt bankas kontu datus 13

 

Foto: Publicitātes foto

VP | 21.marts 2025 8:07

2025. gada sākumā iedzīvotāji turpinājuši telefonkrāpniekiem atklāt savus banku kontu datus, nodot krāpnieku sūtītiem kurjeriem skaidru naudu, kredītkartes un sūtīt tās noziedzniekiem pa pastu.

Atsevišķos gadījumos krāpšanās cietušie savu skaidro naudu pasnieguši krāpnieku sūtītiem naudas mūļiem pat pa logu. Vislielākā summa telefonkrāpšanu rezultātā šogad izkrāpta kādam vīrietim Zemgalē – 115 820 eiro. Savukārt Rīgas iedzīvotājai izkrāpti 81 600 eiro. Arī citos reģionos lielākās izkrāptās summas diemžēl sasniedz desmitiem tūkstošus eiro. Valsts policija kopā ar sadarbības partneriem aktīvi strādā krāpšanu apkarošanā, piemēram, saistībā ar minētā Zemgales iedzīvotāja apkrāpšanu  aizturētas trīs noziegumā iesaistītās personas. Tāpat vairākos gadījumos atgūta daļa vai visa izkrāptā nauda.

2025. gada janvārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā. Ar jelgavnieku pa telefonu sazinājās svešinieks, kurš apgalvoja, ka ir bankas drošības daļas darbinieks un informēja cietušo, ka viņa naudu plānojot piesavināties cits bankas darbinieks, tādēļ tā jāpārskaita uz citiem kontiem un bankas kartes jānodod drošā glabāšanā. Zvana saņēmējs izpildīja krāpnieku rīkojumus, turklāt savas bankas kartes ievietoja pakomātā. Rezultātā cietušajam tika nodarīts materiālais zaudējums 115 820, 41 eiro apmērā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja amatpersonas izmeklēšanas laikā identificēja personas, kas šajā noziedzīgajā shēmā darbojušās kā naudas mūļi. Šā gada martā likumsargi aizturēja trīs no identificētajām personām, un diviem aizdomās turētajiem piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Papildus veikta virkne kratīšanu un izņemta skaidra nauda 25 000 eiro apmērā, kā arī citi izmeklēšanā nozīmīgi priekšmeti.

Arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldē saņemts iesniegums par to, ka šā gada 3. un 4. februārī seniore saņēma zvanus no nezināma vīrieša, kurš runāja latviešu valodā, uzdevās par bankas drošības dienesta darbinieku un paziņoja, ka cietušās bankas kontā tiek veiktas krāpnieciskas darbības. Maldinot sazvanīto sievieti, viltvārdis pārliecināja viņu savā datorā lejuplādēt programmatūru, kas ļauj attālināti pieslēgties datoram. Izmantojot piekļuvi cietušās datoram un internetbankai, ļaundari veica noziedzīgas darbības viņas bankas kontā. Pēc tam telefonkrāpnieks pārliecināja cietušo parakstīt divus zemes pirkšanas-pārdošanas līgumus, doties uz bankas filiāli un veikt no sava bankas konta divus maksājumus uz ārvalsts banku kontiem it kā par zemes pirkšanu. Noziedznieks apgalvoja, ka tas esot nepieciešams, lai noskaidrotu un notvertu krāpniekus. Tāpat viltvārdis pārliecināja seniori nepazīstamai personai atdot norēķinu kartes. Vēlāk cietušās sievietes kredītkartes izmantotas, veicot skaidras naudas izmaksu bankomātos bez viņas ziņas un atļaujas. Kopējais sievietei nodarītais mantisks kaitējums ir 81 600 eiro.

Jāpiemin, ka šajā kriminālprocesā Valsts policijai sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu ir izdevies panākt aresta uzlikšanu 33 000 eiro no izkrāptās naudas, kas bija pārskaitīta uz Kipras kontu.  

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirknī 6. janvārī uzsākta izmeklēšana saistībā ar saņemtu iesniegumu no Valkas iedzīvotājas par 72 201,26 eiro izkrāpšanu. Arī šoreiz telefonkrāpnieki zvana saņēmēju maldinājuši par krāpnieciskām darbībām viņas bankas kontā. Viens no telefonkrāpniekiem pat uzdevies it kā par Valsts policijas priekšnieku Matiasu Stenvaldu. (Jāpiemin, ka šāda persona Valsts policijā nestrādā). Vadoties pēc zvanītāju instrukcijām, sieviete katru dienu no sava bankas konta izņēma naudu 2 200 eiro apmērā un nodeva krāpnieku atsūtītam kurjeram. Sākotnēji sieviete ticējusi krāpnieku meliem, ka šī nauda tikšot ieskaitīta viņas jaunajā drošajā bankas kontā.

6. martā kāda Daugavpils iedzīvotāja saņēma zvanu no krāpnieces, kas uzdevās par viņas mazmeitu un paziņoja, ka ir iekļuvusi ceļu satiksmes negadījumā un tagad esot nepieciešama nauda advokāta pakalpojumiem. Rezultātā no cietušās tika izkrāpti 15 000 eiro, kurus viņa nodeva krāpnieku atsūtītam taksometra vadītājam. Valsts policija ir atguvusi sievietei izkrāpto naudu, un saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess.

Savukārt 18. martā Valsts policijā nonāca ziņas par apkrāptu senioru, kurš dzīvo Liepājā.  Vīrietis bija saņēmis zvanu no krāpniekiem, kuri apgalvoja, ka viņa mazmeita kā gājēja ir izraisījusi negadījumu, kā rezultātā cietusi un nogādāta slimnīcā. Noziedznieki arī apgalvoja, ka automašīnas vadītāja, kura notriekusi viņa mazmeitu, esot iebraukusi kokā, un no trieciena dzīvību zaudējis viņas vēl nedzimušais bērns. Krāpnieki apgalvoja, ka lai policijā tiktu izbeigta krimināllieta, no viņa ir nepieciešami vismaz 15 000 eiro. Zvana saņēmējs šo summu nodeva pa daļām krāpnieku sūtītam kurjeram, kurš ieradās seniora dzīvesvietā Liepājā. Valsts policijā par notikušo uzsākts kriminālprocess.

Valsts policija stingri brīdina iedzīvotājus, ka pēc nepazīstamu zvanītāju pieprasījuma nedrīkst atklāt piekļuves datus banku kontiem, kā arī nodot svešiniekiem skaidru naudu un bankas kartes! Nekādā gadījumā pēc šādu nezināmu zvanītāju lūguma arī nedrīkst lejuplādēt savos datoros un mobilajos telefonos programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti var pieslēgties jūsu ierīcēm! Ne policijas, ne citu valsts iestāžu darbinieki neprasa veikt šādas darbības. Ņemot vērā, ka no telefonkrāpšanām lielākoties cieš seniori, likumsargi aicina finansiālās drošības nosacījumus sevišķi rūpīgi pārrunāt ar pensijas vecuma radiniekiem, paziņām un draugiem!

 
Visi komentāri
 
ZZZZ 21.marts 2025 8:29
0 0 Atbildēt
imzz 21.marts 2025 14:06
0 0 Atbildēt

Nu, 236 k pa visiem nekas īpaši daudz nav. Turklāt melnā darba darītāji saņēma tikai 30%. Tātad, apm. 10k uz purna. Mudaki patiešām. Labāk būtu legālu biznesu sākuši.

1984 21.marts 2025 14:50
0 1 Atbildēt

Labāk būtu legālu biznesu sākuši.

Ukraiņiem ar to ir grūtības. Savulaik man pazīstams starptautiska uzņēmuma ietvaros piesktīja Ukrainas tirgu. Viņa atsauksme bija apmēram šāda - Tā ir unkāla valsts, tur visi zog visu

anonimikis 21.marts 2025 9:40
0 0 Atbildēt

Un kaut kādi deģīši vēl fantazē, ka vēlēšanas internetā mums vajag.

0pis 21.marts 2025 9:43
0 0 Atbildēt

Atdodiet naudu, lohi!

hue 21.marts 2025 10:01
1 0 Atbildēt

Krāpniekiem nepieciešams tālruņa un konta stāvokļa info, kredīta paņemšanas iespējas.

Šajā afērā ir iesaistīts bankas darbinieks.

imzz 21.marts 2025 13:44
0 0 Atbildēt

Vispār dažu sižetu izdoma augstā līmenī. Interesanti, kā ar tām "mazmeitām" , vai zvana uz konkrētas informācijas pamata, vai uz dullo, cerot, ka kādam ar izteiktu lētticību, būs gan nauda uz konta, gan "mazmeita ar vai bez auto.

fakts 21.marts 2025 16:09
0 0 Atbildēt

Tātad nauda ļaudīm  ir!Gan tumbočkās,gan bankās.

arii fakts 21.marts 2025 17:48
0 0 Atbildēt

Kas viegli naak , tas viegli aiziet! Skolas nauda nejeegaam labumaa neiet, vai tad buus maaciijushies no savaam kljuudaam.

650 22.marts 2025 2:57
1 0 Atbildēt

SakietmanLūdzu, kā vispār krāpnieki (villtvārži) "uzzin" konkrētās personas tel numuru? Un ka tieši Šī ir no viņu viedokļa perspektīva persona ar tiem 81kilo rubļiem bankas kontā? 

Kurš un kāpēc šeit vispār "atļāva" massveidā nodarboties ar tā dēvēto telemārketingu? Kā šādos Krīzes apstākļos var (joprojām!) pieļaut dažādas "telefon aptaujas","statisktikas", nerunājot par uzmācīgajiem zvaniem no kaut kādiem sakaru vai kābeļtelevīzijas tīklu operātoriem?

Kā gan vispār varētu "garantēt" to, ka dažādu Valstiska mēroga dienestu "darbenieki" (piem., pasts,vids,banka,csdd, namupārvalde,sakari,ierēdņi) neko nekolekcionēs vai kādam neizpaudīs? Kā tas sanāk- par aizmirstu vinjeti,neapmaksātu stāvvietu vai stresā pārbrauktu ceļazīmi te var dabūt mūža ieslodzījumu un/vai mantas konfiskakāciju, taču par manipulācijām ar personu datiem pienākas vien praktiski salīdzinoši izsmiekls? Kur diez palika tas pirms 7g izbazūnētais, visu progressīvo Cilvēci pamatīgi sabiedējušais, slavenaiss Datu aizsardzības likums? Cik ir bijis "sodīto" pa visu šo VaroņLaiku?

Nupat pēc beidzamā skandāla- dažās valstiska mēroga vietnēs ir ieviesti kaitinoši formāli smieklīgi "mēri"- taču visos iepriekšējajos 20g tādu tur nebija un katrs tāds potenciāli negodprātīgais par jebkuru sev interesējošo lohu varēja izzināt gandriz jebko.

imzz 22.marts 2025 14:22
1 0 Atbildēt

interneta veikali, kurjeri, pakomātu paciņas

650 22.marts 2025 15:19
2 0 Atbildēt

-utttt, šo sarakstu te varam ritināt kaut bezdgalīgi, VISUR figurē personu dati.Un NAV nekādu cietu garantiju, ka kāds tos neizmantos.

Lietotnes un internetbankas un eksotiskos vienklikšķa norēķinus ieviesa neba jau pašrocīgi paši lietotāji.Sākotnēji lietotājiem to visu pasniedza kā Drošus maksājumu veidus.Un arī "kontrolējošie" ierēdņi necēla nekādus dižos iebildumus. 

Tāpat arī šobrīd- visi "sola" ka tūliņ būšot kara stāvoklis.Taču neviens neko nepiemin, KĀ tādos "kaŗa" apstākļos notiks maksājumi.Kad lohi "ies" mežā ar savu to 72h somu, vai viņu prombūtnes laikā viņiem tiks aprēķināta elektrība un dažādi komunanonālie maksājumi.Kā un vai tiks ieskaitīta tā dēvētā Alga.Vai "kaŗa laikā" būs jāmaksā/Par viedtelevīziju un/bvai 96sek automātiskās automazgātuves abonanonamentu.Nav bijis nekādu atbilžu uz šiem pašsaprotamajiem Loha jautājumiem.Ir tikai diži plāni (kārtējoreizi) apgūt/pasaimniekot uz massu psihozes rēķina.

Original Nja 24.marts 2025 10:07
0 0 Atbildēt

Iespējams, taču bieži notiek elementāra okšķerēšana.

Stāsts iz dzīves no paša pieredzes - FB vai citā soctīklā kungam uzraksta glīta dāma no ārzemēm, kura it kā vēlas tikai papļāpāt. Saņemot ziņu jau uzreiz bija skaidrs, ka feiks un okšķerē, taču intereses pēc nedaudz paturpināju sarunu. Princips vienmēr viens - kopš kara sākuma viņa no Baltkrievijas esot pārvākusies uz Čehiju, esot garlaicīgi, tāpēc meklē vēstuļdraugus. Sarunas gaitā pamazām izprašņā ar ko kungs nodarbojas, pēc tā aptuveni izspriežot ir vai nav tur nauda. Prasa vai strādā oficiālu algotu darbu, jo no tā parasti ir atkarīgs, vai ir spēja paņemt kredītu. Ja jūt, ka kungam nauda ir, taču ne pārāk daudz, un kredītu varētu arī dabūt, sarunās sāk parādīties piedāvājumi investēt zeltā, utt., kas ļaujot labi nopelnīt. Pati to jau gadiem darot, draudzene esot ieteikusi "speciālistu", kurš ziņo kad, kur un cik investēt, izmantojot viņu platformu, viss ļoti vienkārši in droši utt. Ja kungs ir gana naivs, piekrīt sarunai ar "speciālistu" - šādi arī krāpnieki iegūst upura telefona numurus un vajadzīgo informāciju. Nav 100% precīza metode, taču uz apjomu ņemot arī 20% ir gana labs ķēriens.

Tavs komentārs
 
 
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Micra, Leaf, Juke: Nissan piesaka trīs elektriskus modeļus 1

Japānas autobūves uzņēmums paziņojis, ka nākamo divu gadu laikā laidīs klajā trīs elektriskās piedziņas modeļus. Lasīt vairāk

 

Ārvalstīs noticis negadījums bez OCTA, problēmas garantētas pat tad, ja nejūties vainīgs 4

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) brīdina: ja ārvalstīs tiek izraisīts ceļu satiksmes negadījums (CSNg) ar neapdrošinātu transportlīdzekli, tad tā īpašnieks var nonākt ļoti nopietnās finansiālās un juridiskās problēmās. Lasīt vairāk

 

Sākoties gada siltajai sezonai, pašvaldība atgādina par elektroskrejriteņu lietošanas noteikumiem 3

Līdz ar pavasara iestāšanos, galvaspilsētas ielās palielinās dažādu mikromobilitātes rīku braucēju skaits. Lai visi ceļu satiksmes dalībnieki pilsētas ielās justos droši, pašvaldība aicina mikromobilitātes rīku vadītājus ievērot pilsētā noteikto ātruma ierobežojumu un pārvietoties, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumus. Lasīt vairāk

 

Alfa Romeo turpina ar iekšdedzes dzinējiem 14

Itāļu autobūves uzņēmums atliek plānus par pilnīgu pāreju uz elektrisko piedziņu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti