Aukstums ārā, siltums iekšā: kāpēc šogad biežāk plīst logu stikli?
2026. gada sākuma stiprais sals Latvijas iedzīvotājiem nesis ne tikai saltus rītus, bet arī ievērojamus zaudējumus īpašumiem. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati liecina, ka šī gada janvāris un februāris izceļas ar jaunu tendenci – saplīsušiem logu stikliem stiprā sala dēļ, ar ko bijis saistīts katrs trešais atlīdzību pieteikums īpašuma apdrošināšanā.
Sals, kas “izsit” logu stiklus
Līdz 20. februārim BALTA saņēmusi jau vairāk nekā 100 atlīdzību pieteikumu par sala radītiem bojājumiem logu stikliem, atlīdzību rezervēm pārsniedzot 130 tūkstošus eiro. Visvairāk gadījumu reģistrēts gada aukstākajā dienā – 2. februārī.
“Galvenais stiklojuma plīšanas iemesls ziemā ir termiskais stress – stikls parasti neplīst aukstuma dēļ, bet gan lielas temperatūras starpības dēļ starp telpām un āra gaisu, kas šogad atsevišķos periodos pārsniedza 40 grādus. Papildu riska faktors ir arī tā dēvētās “siltuma lamatas” – ja ir biezi aizkari, cieši sabīdītas mēbeles vai priekšmeti pie radiatora, tie traucē gaisa cirkulācijai, un starp aizkaru un stiklu var veidoties lokāli pārkarsēta zona jeb “karstuma kabata”, kas pastiprina spriegumu stiklā,” skaidro Arnolds Linītis, BALTA Mājokļu apdrošināšanas produkta vadītājs. Lielākajā daļā gadījumu atlīdzība par plīsušiem logu stikliem ir robežās līdz 400 eiro par gadījumu.
Lai mazinātu risku, lielā salā ieteicams:
• neturēt aizkarus cieši aizvērtus ilgstoši, lai pie loga gaiss cirkulētu vienmērīgi,
• nenovietot sildītājus un karstuma avotus pārāk tuvu stiklam,
• pārliecināties, ka radiatoru zonā nav bloķēta siltā gaisa plūsma.
Sasalušas un plīstošas caurules – vēl joprojām biežākais negadījumu cēlonis
Lai gan stikla plīšana šogad izceļas kā jauna tendence, biežākais sala radīto zaudējumu cēlonis joprojām ir sasalušas un plīsušas caurules, kas izraisa ūdens vai tvaika noplūdes – šādi gadījumi veido 58% no visiem atlīdzību pieteikumiem aukstuma dēļ. “Jāņem vērā, ka arī vidējā atlīdzība par šķidruma noplūdi ir būtiski augstāka, jo noplūdes rezultātā nereti tiek bojātas ne tikai inženierkomunikācijas, bet arī apdare un mēbeles,” norāda A. Linītis.
Bargā salā pieaug arī ugunsgrēku risks – atlīdzību rezervēs šogad jau vairāk nekā 1 miljons eiro
Zemas temperatūras periodos biežāk tiek intensīvi kurinātas apkures ierīces, un BALTA vēsturiskie dati rāda – bargās ziemās ugunsgrēku skaits pieaug. Šī gada janvārī pieteiktas atlīdzības par 42 ugunsgrēkiem mājokļos, kas ir lielākais viena mēneša laikā pieteikto ar ugunsgrēkiem saistīto atlīdzību skaits BALTA vēsturē. Salīdzinājumam – pērnā gada janvārī BALTA saņēma 8 pieteikumus par ugunsgrēkiem mājokļos.
Līdz 20. februārim BALTA reģistrējusi 53 ugunsgrēku negadījumus, kuros bojātas ēkas vai saimniecības ēkas, kopējām atlīdzību rezervēm pārsniedzot 1 miljonu eiro., kas ir divreiz vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
