Līdz ar temperatūras svārstībām un sniega kušanu Latvijā sākusies ikgadējā bedru sezona.
Apdrošināšanas sabiedrība ERGO februāra beigās saņēmusi pirmos KASKO pieteikumus par pārsistām riepām pēc neveiksmīgas iebraukšanas bedrēs Rīgā. Vidējā atlīdzība par šādā veidā gūtiem auto bojājumiem pēdējo četru gadu laikā pieaugusi par 28%, pērn sasniedzot 881 eiro. Savukārt lielākā izmaksa 2025. gadā veikta teju 4000 eiro apmērā pēc tam, kad kādai automašīnai, iebraucot bedrē, tika sabojāta priekšējā daļa.
ERGO pieteikto KASKO atlīdzību skaits pēc bedrēs gūtiem auto bojājumiem pēdējos gados svārstās no 70 līdz 150, un tieši atkušņa sezona visvairāk ietekmē kopējo negadījumu daudzumu.
“Bedres uz ielām un autoceļiem veidojas galvenokārt temperatūras svārstību, kūstošā sniega un ledus ietekmē, bet liela nozīme ir arī ceļa seguma struktūrai un satiksmes intensitātei. Atkusnī ūdens pastiprināti iekļūst ceļa virsmas plaisās. Tam atkārtoti sasalstot un izkūstot, plaisas palielinās un segums sāk drupt. Ir gadi, kad bedres izteikti veidojas jau janvārī vai pat decembrī, taču šogad ziema ir pieturējusies ilgāk, līdz ar to bedru sezona sākusies februāra beigās,” skaidro ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.
Triecienu radītās sekas pēc iebraukšanas bedrēs automašīnām ir dažādas – sākot no pārsistām riepām vai saskrāpētiem, deformētiem diskiem līdz pat iebuktētam slieksnim vai sabojātam stūres mehānismam, liecina ERGO atlīdzību dati. Spēcīgs sitiens var izraisīt arī riteņu ģeometrijas izmaiņas, kas ilgtermiņā ietekmē auto vadāmību un palielina riepu nodilumu. Tāpat notiek negadījumi, kad, mēģinot apbraukt bedri vai strauji bremzējot, lai mazinātu triecienu, transportlīdzeklis saduras ar blakus vai aizmugurē braucošo auto.
“Šie negadījumi notiek gan pilsētās, gan uz reģionu autoceļiem un ir sevišķi aktuāli vietās ar lielu satiksmes intensitāti, kur bedru veidošanās ir izteiktāka. Pērn 50% no KASKO atlīdzību pieteikumiem par bedrēs sabojātiem auto saņēmām no Rīgas,” stāsta S. Rubene.
Kā pasargāt savu auto?
“Sākoties atkusnim, ik gadu redzam, cik lielas raizes autovadītājiem var radīt laikus nepamanīta vai nepareizi izbraukta bedre. Jāatceras, ka OCTA nesedz zaudējumus, kas radušies pēc iebraukšanas bedrēs. Šādus bojājumus kompensē KASKO apdrošināšana, kas nepieciešamības gadījumā paredz arī tehnisko palīdzību uz ceļu jeb rezerves riteņa nomaiņu vai automašīnas evakuāciju uz servisu,” atgādina ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.
ERGO atgādina: ja transportlīdzeklis pēc iebraukšanas bedrē tehnisku iemeslu dēļ nevar turpināt ceļu, policijas izsaukšana uz notikuma vietu nav obligāta, taču ir svarīgi policijai par to paziņot, lai negadījums tiktu fiksēts. Ja policijai tomēr netiek ziņots, apdrošināšanas noteikumi paredz KASKO atlīdzības limitu no 3000 līdz 5000 eiro, atkarībā no automašīnas vecuma. Tas nozīmē, ka atlīdzība tiks izmaksāta šī limita ietvaros.
Gadījumā, ja gūtie bojājumi nav tik būtiski un transportlīdzeklis var turpināt ceļu, policijai par notikumu nav jāziņo. Situācijā, kad pēc trieciena ir bojāts ritenis un autovadītājs to nomaina pret rezerves, bojāto ir nepieciešams saglabāt, lai varētu uzrādīt autoservisā un saņemt KASKO kompensāciju.
Priekšā bedre! Ko darīt?
“Drošas braukšanas skolas” vadītājs Jānis Vanks iesaka, kā vadīt auto, lai izvairītos no tā apskādēšanas bedrēs.
Ja bedre ir neapbraucama, piebremzē pirms tās un pārripo pāri ar vienmērīgu ātrumu, nevis strauji bremzē pašā bedrē, tādējādi saņemot lielāku triecienu.
Nekādā gadījumā nebrauc bedrē ar izgrieztu stūri, jo tas var radīt vēl nopietnākus bojājumus. Tā vietā brauc bedrei cauri ar taisniem riteņiem.
Ja bedri ir iespējams apbraukt, pārliecinies, ka tas ir droši un neradīs papildu risku citiem satiksmes dalībniekiem.

























































Pārbaudi, ko sedz "tava" KASKO polise. Ja visu risku 100 % segyms bez pašriska, brauc bez stresa. Pārējie lai piedomā.
Kad piekare apsegsies ar P tad segums būs vājš mierinājums
Pārsitot riteni viņš automātiski 1ms laikā salabosies, kopā ar pārējo piekari. Nebūs arī jākuleņo un pēc tam jāarstējas ja bedre nopietnāka, nebūs auto jādzen uz servisu un jātērē laiks, nebūs iesniegums jāiesniedz apdrošinātājam...
Nezināju ka KASKO tā strādā, man bija jātērē laiks lai auto no/uz servisu dzītu un formalitātes jākārto, laikam man nepareiza polise bija.
Nav jāuztraucas, jo segumā ir viss, pat viesnīca, ja nepieciešams, nerunājot par auto aizvietošanu. KASKO, labs, ne kāds kaktu kantoris, nodrošina perfektu servisu! Negadījums, zvans, ja braucams, brauc pats un auto servisā jau Tevi sagaida maiņas auto, izmaksas sedz KASKO, ja nebraucams, savāc evakuators un vēl apmaksā takša pakalpojumus. Ja KASKO pērk ķeksīša pēc, tam nav jēgas, labāk pāris simtus vairāk un sirds mierīga. Formalitātes kārto šie paši, vienīgais kas nepieciešams pieteikums un bilde no notikuma vietas. OCTA jāpērk lētākā, jo tā neattiecas uz OCTA ņēmēju. KASKO, tieši pretēji, labāko, kas gan nenozīmē dargāko, te viss atkarīgs kāds klients esi bet parasti ir no lielākās prēmijas gala.
Auuu, garaž. Brauc bez stresa un neskaties...
Tavu pakāsto laiku KASKO kādā veidā sedz? Zaudējumus iespējams ta segs, it īpaši garantijas automobīlim (kā man bija), tik ja ielido tai bedrē pa nopietnam un pakuleņo tad apdauzīts pauris tāpat stipri sāpēs, ar vai bez KASKO.
Un maiņas auto silti iesaku ieskatīties KASKO polisē sadaļā pašrisks, cik tur ir ierakstīts. Es ieskatijos jau nododot to maiņas auto, cipars 3000 pašriskam lika atviegloti nopūsties ka netrāpijās vēl kāds buks no krūmiem, pēc Merfija likuma.
Un jā, pērku vienmēr labāko KASKO pie IF, kas ir viens no cilvēcīgākiem apdrošinātājiem.
Varbūt brilles uzliec un nemauc tajās bedrēs ar savu BMW.