Kādreiz šo signālu atpazina visi motociklisti, mūsdienās tā nozīmi pārzina retais.
Vācu izdevums Focus raksta, ka kādreiz par dzeltenās šalles nozīmi bija informēts katrs motociklists – tas nozīmēja, ka kādam no viņu pulka ir vajadzīga palīdzība: gadījies kāds tehnisks defekts, avārija vai kādas citas grūtības.
Spilgti dzeltenā krāsa nodrošina, ka palīdzības sauciens ir redzams no attāluma, kas ir īpaši svarīgi uz noslogotiem ceļiem vai sliktas redzamības apstākļos.
Dzeltenā šalle ne tikai simbolizē palīdzības saucienu, bet arī solidaritāti un kopības sajūtu motociklistu vidū. No 20. gs. piecdesmitajiem līdz septiņdesmitajiem gadiem bija ierasts valkāt šalli ap kaklu, lai parādītu sevi kā daļu no motociklistu kopienas. Šalle kļuva par motociklu entuziastu atpazīstamības simbolu, tāpat kā motociklistu salūts, un kalpoja arī kā savstarpēja atbalsta zīme. Dzeltenā šalle joprojām tiek izmantota kā solidaritātes un sociālās apņemšanās simbols labdarības pasākumos un motociklu rallijos.
Papildus simboliskajai nozīmei dzeltenajam šallei ir arī praktiska funkcija: tā palielina motocikla un tā braucēja redzamību. Uzkrītošā krāsa brīdina citus satiksmes dalībniekus un var palīdzēt novērst negadījumus, īpaši sliktos laika apstākļos vai krēslā. Dzeltenā šalle arī veicina vispārējo ceļu satiksmes drošību. Mūsdienās dzeltenā šalle kā ārkārtas signāls ir pazīstama tikai dažiem cilvēkiem.
Tas bija laikos, kad mocis bija melns. Mūsdienās viss mocis var būt dzeltens, solidārs un labi redzams. Izņemot modernajiem AV kuri braucot nepievērš uzmanību ceļam sev priekšā, sānos un aiz sevis.