Lai gan pēdējo desmit gadu laikā gaisa kvalitāte Igaunijā ir būtiski uzlabojusies un tās ietekme uz veselību ir mazinājusies, smalko putekļu daļiņu un slāpekļa dioksīda piesārņojums gaisā 2020.gadā izraisījis vairāk nekā tūkstoti pāragras nāves gadījumu, liecina Igaunijas Vides ministrijas pasūtīta pētījuma dati, kuros secināts, ka lielāko piesārņojumu Igaunijā rada sauszemes transportlīdzekļi un apkure.
Pētījumā aprēķināts, ka 2020.gadā gaisa piesārņojums izraisīja 1179 cilvēka pāragru nāvi, iedzīvotāji zaudēja 14 179 dzīves gadus un sagaidāmais mūža garums samazinājās par nepilniem desmit mēnešiem.
Tāpat aprēķināts, ka gaisa piesārņojuma ietekmes uz vidi dēļ Igaunija zaudē 666 miljonus eiro gadā.
Pētījuma autori analizēja dažādus gaisa piesārņojuma avotus un secināja, ka visnegatīvāk gaisa kvalitāti Igaunijā ietekmē sauszemes transports un apkure.
Autotransports visvairāk ietekmējis gaisa kvalitāti Tallinā, jo īpaši pilsētas centrā, kur automašīnu izplūdes gāzes un satiksmes putekļi sagaidāmo mūža ilgumu samazina par vairāk nekā gadu. Pilsētvidē lielu daļu ieelpojama piesārņojuma rada automašīnu riepas ar radzēm, kas nodeldē ceļa segumu un pašas sadalās.
Vienlaikus pētījumā secināts, ka gaisa kvalitāte Igaunijā pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski uzlabojusies, ietekmi uz veselību samazinot par nepilniem 30%.
Automašīnu skaits Igaunijā pieaug, tomēr to radītās izplūdes gāzes samazinās. Automašīnas ar elektrisko dzinēju nerada izplūdes gāzes, tomēr tās joprojām rada satiksmes putekļus.
Apkures radīto piesārņojumu palīdz samazināt sausas malkas izmantošanu, labākas apkures sistēmas un plašāka centrālapkures pieslēgumu izmantošana blīvi apdzīvotās apkaimēs.
Pētījumu veica Tartu Universitāte sadarbībā ar Vides pētniecības centru.
Vajag aizliegt to stulbo apkuri!