Pircējiem parasti nav daudz jautājumu par to, kā novērtēt jaunu mašīnu. Protokols ir skaidrs: jāpārbauda, cik ērti ir sēdekļi, kā darbojas multivide, vai bagāžniekā var salikt ikdienas mantas, un jānoskaidro, cik daudz vietas ir aizmugurē sēdošajiem. Taču, ja ir jāizmēģina sportiskāks auto, situācija kļūst maķenīt sarežģītāka.
Ar informāciju par to, cik ātri mašīna sasniedz 100 km/h, vien nepietiek. Nereti sprinta sekundes vispār nenosaka, vai auto patiešām var saukt par sportisku.
Kā testē žurnālisti?
Mašīnu recenzentiem bieži jautā, kā tiek vērtēti sporta auto un sērijveida modeļi kritiskās situācijās. Piemēram, amerikāņu žurnāla Motor Trend autori, gatavojoties testiem, pievērš uzmanību vissīkākajām detaļām.
Degvielas tvertne tiek piepildīta ar ražotāja ieteikto degvielu, elektroauto uzlādē pēc iespējas tuvāk poligonam vai tieši tur uz vietas, bet pašuzlādes un uzlādējamā hibrīda gadījumā testētāji lūko, lai akumulators būtu pilns. Uzmanība tiek pievērsta arī gaisa spiedienam riepās. Ir jāpārliecinās, vai tas atbilst paredzamajai slodzei (braucēju skaitam), kā arī temperatūras režīmam, jo trasē riepas stipri sakarst. Ja spiediens nav optimāls, pilnībā novērtēt veiktspēju nav iespējams. Visbeidzot mašīna tiek nosvērta, lai noskaidrotu, kā masa ir sadalīta starp priekšējo un aizmugurējo asi. Šim rādītājam ir ciešs sakars ar auto vadāmību.
Taču parasto autobraucēju dzīvē tas viss, protams, nav obligāts.
Jauda vēl nav viss
Piemēram, ja vēlaties iegādāties pilsētas krosovera CUPRA Formentor īpaši jaudīgo versiju ar 310 ZS un paātrinājumu līdz 100 km/h 4,7 sekundēs (superversija VZ5 attīsta pat 390 ZS), auto dinamiku var viegli novērtēt, izbraucot uz nenoslogotas šosejas un iespiežot gāzi grīdā. Tomēr sportiskumu nosaka arī daudzi citi faktori, tāpēc ļoti patīkamu braucienu var sagādāt arī 1,5 litru motora versija ar 150 ZS jaudu, kā arī hibrīds ar 245 ZS. Vai tā būs – atkarīgs no tā, kā ražotājs veidojis auto.
“Runājot par sportiskumu, cilvēki parasti domā strauju uzrāvienu, taču, manuprāt, runa drīzāk ir par interesantu vadību jeb patīkamu mijiedarbību starp cilvēku un mašīnu, un to nudien ietekmē daudzi faktori,” saka žurnāla Klubs auto apskatnieks Toms Timoško.
Un šie faktori ir: jaudas un masas attiecība, svara sadalījums starp asīm, smaguma centra augstums, piedziņas veids, transmisijas tips, balstiekārtas veids un iestatījumi, bremžu jauda, autovadītāja palīgsistēmas un citi.
“Vairums cilvēku vēlas vienas un tās pašas lietas, proti – komfortu un drošību par saprātīgu cenu. Taču jautājums ir par to, kā ražotājs konkrētajā modelī ir samiksējis noteiktas īpašības un vai tās der potenciālajam pircējam. Piemēram, S-klases Mercedes-Benz ar 500 ZS. Tas ir izcili dinamisks un komfortabls auto, kas dragreisā Mazda MX-5 noskries viens un divi. Taču, ja mēs runājam par to, kuru vadīt ir interesantāk, tad uzvar mazais, vieglais rodsters, pat ja tam ir vājākais 1,5 litru motors,” skaidro Toms.
Svarīgas var izrādīties arī, piemēram, dzinēja īpašības. “Pašlaik ražotāji ir lielu izaicinājumu priekšā, jo viņiem ir jārada ekonomiski dzinēji. Viņi visi strādā pie šīs problēmas, bet katrs to dara sava veidā. Piemēram, ir modeļi, kuriem galvenais ir maksimāla degvielas ekonomija, un ražotājs nemaz necenšas motoru apveltīt ar patīkamu skaņu un nelauza galvu par to, cik iespaidīga ir griezes momenta līkne,” stāsta Toms.
Liela nozīme ir arī zīmolu tradīcijām. “Te ir jāuzmanās ar vispārinājumiem. Pat komfortablu limuzīnu ražotāji mēdz radīt ekstrēmas mašīnas ar sacīkšu līmeņa veiktspēju, un garlaicīgiem zīmoliem gadās ļoti interesanti modeļi,” saka Toms.
Taču vēsturiskajām tradīcijām, nenoliedzami, ir liela nozīme, proti – mēs diezgan labi zinām, ko gaidīt no katras markas. Arī to, kādas ir katra konkrētā ražotāja attiecības ar sportiskumu.
“Strikti ņemot, vienas klases automašīnas pašlaik ir stipri līdzīgas, un runa ir par kādiem desmit procentiem atšķirību un to, kam katrs ražotājs tos velta atbilstoši savām prioritātēm. Tā rezultātā tirgū ir visdažādākās mašīnas, kas pieskaitāmas vienai no divām kategorijām: pirmā ir vienkārši pārvietošanās līdzekļi, bet otrā – auto, ar ko gribas braukt, jo prieku sagādā pati braukšana. Protams, jo mašīna tuvāka sportiskajam tipam, jo vairāk prieka.”
Piemēram, CUPRA Formentor versija ar 2 litru dzinēju var pārsteigt ar sportiskāku šasiju, vieglumu un dinamisku vadāmību. Savukārt tā paša segmenta Toyota, Kia un Audi, visticamāk, sniegs pavisam citādas sajūtas.
Testa brauciens kā saruna
Ideāls variants sportiska auto pircējam ir apsēsties pie stūres un doties braucienā pa iepriekš izplānotu maršrutu. Tam vajadzētu ietvert labi pārskatāmu līkumotu ceļa posmu un, vēlams, arī dažādu segumu.
“Tas var skanēt paradoksāli, bet sportisks auto var būt arī drošāks. Un runa ir ne tikai par iespēju ātrāk apdzīt citas mašīnas, lai gan arī tam savu reizi ir nozīme, bet arī par savstarpēju saprašanos starp vadītāju un automobili. Ja jūs caur stūri sajūtat priekšējo riteņu saķeri, ja līkumā auto ir stabils un stipri neizslīd ar priekšējiem vai aizmugurējiem riteņiem, ja straujas bremzēšanas laikā sajūtat, kā bloķējas riteņi – tad jūs vienkārši jūtaties drošāk. Savukārt tam ir tiešs sakars ar psiholoģisko komfortu,” saka Toms.
Jebkurā gadījumā galvenais tomēr ir harmonisks īpašību salikums. Ja auto ir sportisks un spēj uzturēt kontaktu ar vadītāju, tad ikviena brauciena beigās rodas tā lieliskā sajūta – gribu vēl.
Man šonedēļ man ir īpašais vizītes tarifs visiem tiem, kas sarunājas ar savu mašīnu!