Atbalsta 1,57 miljonu eiro piešķiršanu ūdens transporta attīstībai 11. novembra krastmalā no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam 1

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti pirmdien atbalstīja 1,57 miljonu eiro piešķiršanu ūdens transporta attīstībai 11. novembra krastmalā no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam.

Kā komitejas sēdē skaidroja pašvaldības speciālisti, 1,57 miljoni eiro nepieciešami diviem galvenajiem projektiem, lai Rīgā varētu ieviest ūdens transportu. Pirmajā projektā plānots uzlabot segumu un labiekārtojumu, lai varētu veidot infrastruktūru cilvēkiem, kas lieto ūdens transportu un varētu izveidot jaunas papildu piestātnes no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam.

Otrajā projektā ir plānots izstrādāt būvprojektu ūdens transporta infrastruktūras izveidošanai, kas ir tieši peldošās piestātnes uz ūdens.

Kā vēstīts, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji skaidroja, ka regulāri kuģīšu pārvadājumi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi varētu sākties nākamā gada aprīlī.

Sākotnēji satiksme tiks nodrošināta, īstenojot pilotprojektu, veicot divus reisus vienā virzienā no rīta un vakarā aptuveni piecus mēnešus.

Pilotprojekta īstenošana nepieciešama, lai uzkrātu datus un saprastu, kādi ieguldījumi pašvaldībai jāveic, cik liels ir pieprasījums un kādi izdevumi jāplāno.

Iecerēts, ka pilotprojekta laikā biļetes cena tiks pielīdzināta sabiedriskā transporta biļetes cenai - 1,50 eiro.

Pilotprojekta laikā plānots veikt lietotāju aptauju.

Operators varētu iekļaut maršrutā citas piestātnes pēc savas iniciatīvas.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs (AS) skaidro, ka ūdensmalu potenciāls Rīgā joprojām nav pilnvērtīgi izmantots.

"Ūdens transports var kļūt par nozīmīgu alternatīvu ikdienas pārvietošanās iespējām, un svarīgi kuģu satiksmi ieviest vēl pirms Vanšu tilta remonta sākuma, jo remontdarbi būtiski apgrūtinātās iedzīvotāju pārvietošanos starp abiem Daugavas krastiem," skaidro politiķis.

Kopumā pašvaldībā tiek vērtēti divi iespējamie kuģīšu satiksmes attīstības scenāriji - privāto pakalpojumu attīstības scenārijs un sabiedriskā transporta attīstības scenārijs, kurā šo pakalpojumu nodrošinātu pašvaldība.

Kā ziņots, 10. augustā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā tika skatīts jautājums par pasažieru ūdenstransporta attīstību un jaunu pārvaldības modeli.

Ziņojumā par jauno pārvaldību ieteikts visu atbildību par ūdenstransporta jomu un infrastruktūru Rīgā nodot Ārtelpas un mobilitātes departamentam (ĀMD), sakārtojot arī piestātņu sistēmu.

Pašlaik pārvaldība ir sadrumstalota starp ĀMD un Mājokļu un vides departamentu. Katram departamentam ir sava pieeja piestātņu nomas izsoļu rīkošanai, informācija par piestātnēm nav atrodama vienkopus. Konstatēts, ka ir jomas, par kurām neatbild neviens departaments.

Tādēļ plānots visas pašvaldības piestātnes noteikt kā satiksmes infrastruktūru un nodot apsaimniekošanā ĀMD. Turklāt šim departamentam tiktu uzdots izstrādāt jaunus pašvaldības saistošos noteikumus ūdenstransporta jomas pārvaldībai Rīgā.

Šādi noteikumi nepieciešami, jo pašlaik nav vienota normatīva, kas regulētu ūdenstransporta jomu Rīgā tā, lai pašvaldība varētu aktīvi to attīstīt un integrēt kopējā pilsētas mobilitātes sistēmā.

Lai attīstītu ūdenstransportu, tiek ieteikts ieviest trīs piestātņu tipus - regulārā pasažieru ūdenstransporta piestātnes, ilgtermiņa piestātnes un īstermiņa piestātnes.

Visas pašvaldības piestātnes varētu piedāvāt nomāt, izsolot nomas tiesības. Ja kuģu operators gribēs uzņemt pasažierus, piestātne būs jānomā.

Šāda sistēma ļaus saglabāt ilgtermiņa piestātnes, ko operatori varētu iznomāt uz gariem nomas termiņiem, un izveidot regulārā ūdenstransporta piestātnes, kas darbotos kā sabiedriskā transporta pieturas, norāda pašvaldībā.

Turklāt tiktu izveidotas īstermiņa piestātnes, kas darbotos pēc autostāvvietas principa.

Sakārtojot sistēmu, plānots uzlabot bāzes piestātņu izsoļu kārtību. Pašlaik ĀMD un Mājokļu un vides departaments organizē savā pārvaldībā esošo piestātņu nomas tiesību izsoles atšķirīgos veidos un laikos. Vienīgais vērtēšanas kritērijs ir augstākā piedāvātā cena, kas veicina augstākas cenas lietotājiem, bet neveicina pakalpojumu kvalitātes celšanu, teikts ziņojumā.

Sakārtojot sistēmu, visām nomas piestātnēm būs standartizētas prasības, vērtēšanas kritēriji un izsoļu organizēšanas kārtība.

Ziņojumā arī norādīts, ka nepieciešams atjaunot un uzturēt navigācijas zīmes uz ūdens un uzlabot esošo piestātņu infrastruktūru.

Iedzīvotāji vērsušies pašvaldībā ar lūgumu nodrošināt regulāru prāmju satiksmi maršrutā Vecmīlgrāvis-Bolderāja. Pašvaldība saņēmusi kolektīvo iesniegumu, kuru parakstījis 2331 iedzīvotājs.

Tādēļ dome uzdeva Pilsētas attīstības departamentam vērtēt iespēju izveidot prāmju satiksmi starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju.