Šogad ziemas noslēguma periods ir labvēlīgs tam, lai pali kļūtu par plūdiem, un tie varētu ilgt garāku periodu nekā parasti - apmēram no 5. marta līdz aprīļa vidum, aģentūrai LETA pastāstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.
"Pēc šī brīža prognozēm šķiet, ka palu un plūdu periods varētu būt ilgāks, tas ir apmēram no 5. marta līdz aprīļa vidum. Tipiski plūdi ir sākušies nedaudz agrāk un bijuši īsāki," teica Kurevska.
Viņa arī uzsvēra, ka iedzīvotājiem, kuri ilgstoši ir dzīvojuši pie upēm, kas mēdz applūst, nekas jauns nav gaidāms. Meteorologu prognozes liecina, ka šis gads palu un plūdu ziņā varētu būt līdzīgs 2010. vai 2013. gadam, bet mazākā mērā.
Riskantākās vietas ir Lielupes baseins, Daugavas baseins, Gaujas baseins Valmieras un Carnikavas pusē, Rāznas un Lubāna ezeri Latgales pusē un Liepājas ezers Kurzemes pusē.
Kurevska stāstīja, ka secīgi prognozējams, ka vispirms pali sāksies Kurzemē un Ventas baseinā, tam sekos Lielupes baseins, tad Gaujas baseins un noslēgumā Daugavas baseins.
KEM valsts sekretāre uzsvēra, ka laikapstākļus ticami var prognozēt apmēram trīs dienas uz priekšu. Viņa skaidroja, ka labvēlīgākajā scenārijā turpinās pašreizējā situācija, kad pa dienu temperatūra ir nedaudz virs nulles grādiem, bet pa nakti saglabājas nelieli mīnusi.
"Tas ir vislēzenākais iespējamais veids, kā atkusnim būt. Ja nebūs arī lietus, tad, visdrīzāk, redzēsim tipiskos palus - dzelteno līmeni, ja skatās pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klasifikācijas. Savukārt neveiksmīgs scenārijs būs situācijā, ja temperatūra strauji pāries uz lielākiem plusiem un papildu būs nokrišņi. Tad varam gaidīt oranžos un sarkanos brīdinājumus," skaidroja Kurevska, piebilstot, ka aktuālo situāciju, prognozes un iespējamos scenārijus iedzīvotāji var apskatīt Plūdu riska informācijas sistēmā "pris.lvgmc.lv".
Kurevska arī pastāstīja, ka ar klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa (ZZS) rīkojumu ir izveidota Vides riska darba grupa. Tās sastāvā ir valsts pārvaldes institūcijas un ministrijas, tostarp KEM, Iekšlietu ministrija (IeM), Zemkopības ministrija (ZM), Veselības ministrija (VM), kā arī pašvaldību pārstāvji.
Vides riska darba grupa darbosies līdzīgi kā darbojas Valsts enerģētiskās krīzes centrs, kas dod iespēju visiem, kas ir iesaistīti preventīvajā darbā un pašvaldību koordinācijas darbā koordinēti pieņemt lēmumus.
"Gribam ar šo grupu palīdzēt pašvaldībām sadarboties ar tiem resursiem, kas ir pieejami, un maksimāli virzīt resursus sarkanajām zonā," skaidroja Kurevska.
Viņa arī uzsvēra, ka KEM ir informējusi Finanšu ministriju (FM), ka šogad ir paaugstināts plūdu risks un ka, ņemot vērā īpašumu apdrošināšanas segumu Latvijā, var būt nepieciešami papildu finanšu līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
Kā skaidroja Kurevska, tas nenozīmē, ka valsts budžets spēs segt pilnīgi visu, bet ministri ir izteikuši sapratni un skaidrību, ka tad, ja būs dabas katastrofa, ir jāsniedz palīdzība.
Pēc Kurevskas teiktā, FM zina, ka par šo tiek runāts un tiek skatītas iespējas un labākie mehānismi palīdzībai, jo runa nav tikai par naudas esamību, bet arī par to, cik ātri to var aizvirzīt iedzīvotājiem, kam to visvairāk vajag.
