Transporta enerģija nākotnē kļūs arvien dārgāka, turklāt neatkarīgi no tās veida, piektdien mediju pasākumā "Kura degviela būs lētāka un kā kompensēsim cenu pieaugumu?" sacīja eksperti.
Tomēr kompensēt degvielas cenu pieaugumu palīdzēs Eiropas Komisijas Sociālā Klimata fonda līdzekļi, minēja eksperti.
Tostarp biedrības "Latvijas klimata neitralitātes klasteris" valdes priekšsēdētājs Armands Gūtmanis norādīja, ka šobrīd fosilās degvielas ir lētākas un atjaunīgie energoresursi (AER) ir mazāk lietoti, kā arī patlaban pastāv subsīdijas gan fosiliem, gan AER.
Savukārt nākotnē fosilās degvielas kļūs dārgākas, AER kļūs plašāk pielietoti, tāpat arī plašāk būs jāpielieto cenu pieauguma kompensējošie mehānismi.
Gūtmanis sacīja, ka 2024.gada informatīvais ziņojums par Latvijas SEG emisijām, to prognozēm un klimata saistību izpildi parāda, ka Latvija nevarēs sasniegt 17% emisiju samazināšanas mērķi ne scenārijā ar esošajiem pasākumiem, ne arī scenārijā ar papildu pasākumiem.
Vienlaikus viņš norādīja, ka ikgadējo mērķu neizpilde sākās no 2024.gada, tāpēc var būt nepieciešamība izmantot elastības iespējas - pirkt emisiju kvotas no citām valstīm.
Ja Latvija neizpilda Atjaunīgās enerģijas direktīvas (REDIII) mērķus par SEG samazināšanu degvielās, arī būs jāmaksā.
Kā piemērus Gūtmanis minēja gadījumu, kad Spānijai uzlikts naudas sods 12 miljonu eiro apmērā par komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas neievērošanu 17 pilsētās, kas ietekmēja ūdens kvalitāti un sabiedrības veselību.
Tāpat arī Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) piespriedusi Itālijai 40 miljonu eiro sodu par nespēju efektīvi apsaimniekot atkritumus Kampānijas reģionā, pārkāpjot ES Atkritumu pamatdirektīvu.
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pārstāve Baiba Miltoviča norādīja, ka patērētāji kopumā atbalsta AER izmantošanu, tomēr jautājums ir par iedzīvotāju spēju atļauties šos resursus.
Viņa uzsvēra, ka liela loma transporta sistēmas zaļināšanā varētu būt baterijām, ūdeņradim, biometānam, biopropānam. Vienlaikus, runājot par elektrifikāciju, Miltoviča sacīja, ka svarīga ir uzlādes sistēma, lai īstenotu pāreju uz elektrifikāciju, tostarp "jebkuram autobraucējam uzlādes sistēmu neesamība būs pirmais arguments, kāpēc to nedarīt".
Miltoviča sacīja, ka, lai izvairītos no transporta enerģijas cenu pieauguma, atjaunojamo resursu plašākam lietojumam ir jābūt lētākam nekā fosilo.
Tāpat arī Miltovičas ieskatā valdībai vajag veicināt atjaunojamo resursu plašāku pielietojumu, tostarp Latvijā ražotus resursus, arī investējot pieejamākā sabiedriskajā transportā.
Tāpat valdībai mērķēti jāizlieto Eiropas Sociālā klimata fonda nauda, lai kompensētu cenu pieaugumu un padarītu cenu zemāku nekā fosiliem resursiem.
"Tas kopumā ļaus zaļajai pārejai noritēt taisnīgi un palīdzēs patērētājiem izdarīt ilgtspējīgākas izvēles", akcentēja Miltoviča.
Tāpat Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pārstāve sacīja, ka enerģija ir svarīgs mūsu sabiedrības pamatelements un pret to nevar izturēties kā pret citām precēm, kā arī enerģijas pieejamība ir iedzīvotāju pamattiesības, kuras nevienam nevajadzētu atņemt.
Miltoviča norādīja, ka Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija piedāvā savu līdzdarbību valdības darba grupās, lai izstrādātu Sociālā klimata fonda programmu un definētu, kurām grupām kompensēt cenu pieaugumu.
Tāpat Miltoviča akcentēja, ka Latvijai no Sociālā klimata fonda iedzīvotāju atbalstam būs pieejami vairāk nekā 600 miljoni eiro.
Asociācija aicina valdību uzsākt sabiedrisko apspriešanu par grupām, kuram jāpiešķir kompensācija no Sociālā klimata fonda degvielas sadārdzināšanās dēļ, piemēram, ģimenēm ar zemiem ienākumiem, pensionāriem ar zemiem ienākumiem, personām ar īpašām vajadzībā, personām, kas lieto sabiedrisko transportu, kā arī lauku vai attālu reģionu iedzīvotājiem, kuri paļaujas uz personīgo transportu, jo sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā politikas nodaļas vadītājs Andris Kužnieks sacīja, ka EK pārstāvji bieži stāsta par jauniem priekšlikumiem, bet sociālā klimata fonds jau ir apstiprināts un ierakstīts regulās.
Lai nodrošinātu godīgu un iekļaujošu pārkārtošanās procesu, Eiropas Savienība ir izveidojusi Sociālo klimata fondu, kura darbība sāksies 2026.gadā.
Fonds paredzēts, lai palīdzētu samazināt autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieauguma radīto ietekmi neaizsargātām mājsaimniecībām, mazajiem uzņēmumiem, transporta lietotājiem, kuri ir enerģētiskās un transporta nabadzības riska grupā.
Runājot par to, kā šis fonds darbosies, Kužnieks sacīja, ka fosilajām degvielām autotransportam un apkurei tiktu noteikta oglekļa cena, savukārt uzņēmumiem, kas pārdod degvielu, ir jāpērk kvotas (par oglekļa cenu) emisijām, ko rada to darbība.
Ieņēmumi no kvotu pārdošanas tiks ieskaitīti Sociālajā klimata fondā, savukārt Eiropas Savienības dalībvalstis varēs izmantot Sociālajam klimata fondam piešķirto finansējumu, lai palīdzētu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.
Paredzēts, ka fonds palīdzēs transporta nozares dekarbonizāciju, ēku ekoloģisko un energoefektivitātes rādītāju uzlabošanu, enerģētiskās nabadzības problēmu risināšanu un atbalstu mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām.
Tāpat paredzēts, ka katrai ES dalībvalstij jāsagatavo nacionālais Sociālais klimata plāns ar strukturāliem pasākumiem un investīcijām, ko tās plāno sasniegt laika posmā no 2026.-2032.gadam. Šie plāni ir jāiesniedz Eiropas Komisijai līdz 2025.gada jūnijam.
Eiropas Komisija vērtēs plāna ieviešanu un apstiprinās maksājumus tad, ja dalībvalstis būs apmierinoši izpildījušas noteiktos mērķus plāna īstenošanai. Latvijā atbildīgā iestāde plāna sagatavošanā ir Klimata un enerģētikas ministrija (KEM).
Kužnieks norādīja, ka "ES un dalībvalstu iesāktais darbs pie Zaļā kursa ieviešanas turpināsies ar jaudu arī nākamajos gados, jo skaidri redzam, ka atkāpšanās klimata pārmaiņu un ģeopolitisko izaicinājumu priekšā nav iespējama un nav atliekama".
Viens no Zaļā kursa centrālajiem elementiem ir emisiju tirdzniecība jeb cenas piesaistīšana ogleklim. Jaunā kvotu tirdzniecības sistēma, kas sāks darboties līdz ar 2027.gadu, sniegs būtisku atbalstu klimata mērķu sasniegšanai, investīcijas novirzot dekarbonizācijai un vēl vairāk samazinot emisijas, sacīja Kužnieks.
KEM Enerģētikas ilgtspējas departamenta direktore Aija Timofejeva pasākumā sacīja, ka pašreiz tiek runāts ne tikai par degvielu, bet par transporta enerģiju, ar to saprotot jebkādu enerģijas veidu, kas ļautu iet uz priekšu.
Viņa uzsvēra, ka no 2030.gada par obligātu noteikts, ka visām ES dalībvalstīm degvielā jābūt noteiktam atjaunīgās enerģijas apjomam, savukārt Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu ar viszemāko atjaunīgās enerģijas īpatsvaru degvielā.
"Pēc pašreizējā plāna Latvija 2030.gadu negatavojas gaidīt, bet pakāpeniski sistēmu varētu ieviest jau no 2027.gada, lai jau tad sāktu mazināt kvotu maksājumus," skaidroja Timofejeva, norādot, ka par katru procentu, kas ir piejaukts dīzelim, lai to zaļinātu, varēs nemaksāt kvotu.
"Tā ir tā diskusija, kas ir lētāk: piejaukt citu degvielu klāt vai maksāt kvotu maksājumu. Tas, ko esam sarēķinājuši, ka bio piejaukums ir lētāks par fosilo degvielu," akcentēja KEM Enerģētikas ilgtspējas departamenta direktore.
"Latvijas klimata neitralitātes klastera 2050" vadošais pētnieks Justs Dimants akcentēja, ka bez valsts atbalsta fosilās degvielas šobrīd ir izdevīgākais veids, kā braukt. Tāpat arī pašreiz slieksnis auto nomaiņai uz elektroauto bieži vien ir finansiāli pārāk augsts.
"Domājot par dažādajiem klimata un atjaunīgās enerģijas mērķiem, kas pakāpeniski jāsasniedz līdz 2030.gadam un saistītajām izmaksām, ir jāmeklē izdevīgākie scenāriji,"skaidroja Dimants.
Viņš norādīja, ka daži scenāriji pieprasa agresīvas subsīdijas, tostarp degvielas ražošanai, infrastruktūras attīstīšanai, auto iegādei, tādējādi pieprasot lielus izdevumus šajos virzienos.
Citi scenāriji savukārt subsīdijas neprasa un izmaksas tiek novirzītas nevis budžetam, bet piesārņotājam, jo tie ļauj paļauties uz jau izveidoto infrastruktūru un autoparku.
Dimants norādīja, ka ir jāvērtē gan tas, kā pieaugs cena enerģijas produktam, kā arī jāvērtē nepieciešamo subsīdiju apmērs.
Vienlaikus Dimants secināja, ka par zaļināšanas mērķu neizpildi maksās piesārņotājs jeb patērētājs un nodokļu maksātāji. Tāpat arī ir nepieciešams turpināt investēt transporta zaļināšanā, izvērtējot ekonomikas ieguvumus pilnā ciklā nākotnē.
Par visu beigu beigās maksās lohs.