KEM: Enerģētikas stratēģijā paredzētās vēja jaudas 2030. gadā, visticamāk, ir nesasniedzamas 9

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 3.februāris 2026 11:22

Enerģētikas stratēģijā noteiktais mērķis 1200-1500 megavatu (MW) vēja elektroenerģijas jaudai 2030. gadā, visticamāk, ir nesasniedzams, piektdien Vēja enerģijas konferencē teica Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe.

Patlaban Latvijā vēja enerģijas jauda ir nedaudz vairāk kā 130 MW, kamēr Lietuvā ar vēja enerģiju tiek saražoti 2600 MW, bet Igaunijā - 700 MW. Irbe teica, ka šogad Latvijas vēja enerģijas jauda dubultosies, jo tiks pabeigts vēja parks "Laflora" ar 110 MW jaudu. Turklāt, visticamāk, šā gada beigās ekspluatācijā tiks nodots vēja parks "Pienava", kas vēja parku jaudu palielinās vēl divas reizes.

"Šie ir vēja parki, par kuriem varam droši pateikt - tie būs un jaudas būs. Viens parks ir pilnībā pabeigs, tikai gaida pabeigšanu elektrības sistēmā un no aprīļa sāksies testēšana, otrs ir intensīvā būvniecības stadijā. Tātad varam teikt, ka 2030. gadā garantētā jauda ir gandrīz 500 MW, bet mērķis ir 1200-1500 MW. Droši vien mērķis ir nesasniedzams, bet tas nenozīmē, ka no valsts puses būtu no mērķiem jāatsakās," teica Irbe.

KEM parlamentārais sekretārs stāstīja, ka pašreiz procesā ir Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) likuma grozījumi, kas patlaban ir Saeimā vērtēšanā starp pirmo un otro lasījumu.

Tāpat KEM ir izstrādājusi Vēja parku ekspluatācijas noteikumus, kurus sākotnējai saskaņošanai ar sabiedrību un nozari paredzēts nodot februārī vai martā. Šā gada otrajā ceturksnī plānota formālā noteikumu saskaņošana Tiesību aktu projektu portālā ar sabiedrisko apspriešanu un starpinstitūciju saskaņošanu. Tāpat otrajā ceturksnī iecerēts atsevišķi virzīt sākotnējās saskaņošanas demontāžas noteikumus.

Irbe stāstīja, ka ekspluatācijas noteikumos ietverti četri bloki - troksnis, vizuālā ietekme, dabas aizsardzība un drošības prasības.

Sadaļā par troksni ir noteiktas trokšņa robežvērtības, kā arī atrunāts, pēc kādas metodes troksnis jāmēra, cik augstu, pie kāda vēja ātruma un kā jāsummē vairāku elektrostaciju mērījumi. Tāpat noteikts, kā Valsts vides dienests (VVD) veiks uzraudzību.

Attiecībā uz vizuālo ietekmi tiks noteikts rotora lāpstiņu krāsojums, kā arī prasības par marķēšanu un aprīkošanu ar aizsarggaismām. Paredzēts arī ierobežot mirgošanu, tomēr, kā skaidroja Irbe, to nosaka starptautiskas civilās aviācijas prasības, tāpēc KEM to nevar ietekmēt.

Noteikumu sadaļā par dabas aizsardzību iekļautas prasības turbīnu aprīkošanai ar putnu monitoringa kamerām, prasības apturēt turbīnas noteiktos laikos un klimatiskajos apstākļos sikspārņu aizsardzībai. Tāpat paredzēts ieviest prasības sniegt VVD atskaites par turbīnu apturēšanu. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) nodrošinās bioloģiskās daudzveidības monitoringu.

Drošības prasībās ir iekļautas zibens aizsardzības un ugunsdrošības prasības, kā arī šķidro bīstamo atkritumu nodošanas prasības. Tāpat plānots ieviest prasības civilās aizsardzības plāna izstrādei, vēja elektrostaciju apdrošināšanai un speciālistu sertifikācijai.
 

Populārākie komentāri

9 Lasīt visus komentārus →
5 0 Atbildēt

Nekāda energo-neatkarība tev nespīd ar vai bez Krievijas resursiem, esi pieslēgts "biržai" un gribi vai nē bizness uz tevi grib pelnīt ... un nopelnīs ...

4 3 Atbildēt

Krievu gāzes lobijs aktīvi darbojas pret Latvijas energoneatkarību.

3 0 Atbildēt

Nupat intereses pēc paņēmu XLS tabulu no AST par janvāri un uztaisīju kopsavilkumu: secinājums par vēja ģenerāciju: reāli iegūts 18% no uzstādītās jaudas. Lai kompensētu visu esošo termoģenerāciju ar tikai vēja ģenerāciju, vajag uzstādīt 4000 MW. Vēl, jau protams, ir Saule , bet ar to ziemā ir pašvaki. Ja "sauli attīsta proporcionāli vējam" tad ar Saules ģenerāciju ziemā varētu samazināt uzstādāmo vēja jaudu par 1000 MW max.

Paliek 3000 MW, t.i 2x vairāk, nekā tie 1500 MW, kas jau nav sasniedzami, bet pēc kuriem "vajag tiekties"

Iztēlei var iedomāties to materiālu daudzumu, kādu vajag vēja enerģijai apjomā 3000 MW. Tās būtu 3000 1MW vēja turbīnu, un cementa vien torņu pamatnēm vajadzētu 3000 x 1000 , vienāds 3 miljonu tonnu cementa. Protams, Latvijā tagad uzstādīs, iespējams, lielākās vēja turbīnas Eiropā, bet kopējais vajadzīgo materiālu skaits tāpēc īpaši nesamazināsies.

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

1338 km: rallija čempions uzstāda sniedzamības rekordu ar elektrisko Audi A6 e-tron (+ FOTO) 3

Eiropas rallija čempions Miko Marčiks (Miko Marczyk) pierādījis, ka elektriskais Audi A6 e-tron ar vienu uzlādi var nobraukt krietni tālāk nekā uzrādīts ražotāja specifikācijā. Lasīt vairāk

Skandināvu jauda ir klāt. Rīgā atvērts pirmais Polestar autosalons (+ VIDEO)

Polestar zīmola elektromobiļi līdz šim Latvijai metuši līkumi, un bijuši sastopami vien lietotu automašīnu tirgū. Tagad Polestar oficiāli piezemējies arī pie mums ar jaunu autosalonu Mūsa Motors Rīga telpās Skanstes ielā 33. Lasīt vairāk

Tikai 100 eksemplāri: elektriskais Rolls-Royce Project Nightingale jau testos (+ FOTO) 6

Britu luksusa automobiļu ražotājs Rols-Royce izstrādā īpaši ekskluzīvu elektrisko kabrioletu, kas tiks saražots tikai 100 eksemplāros. Lasīt vairāk

Hamburgā vēlas klusākus elektroauto: rosina aizliegt mākslīgos motoru trokšņus 17

Elektroauto parasti ir klusi, taču daudzi ražotāji tiem pievieno mākslīgus braukšanas trokšņus, dažkārt atdarinot jaudīgu iekšdedzes dzinēju skaņu un ja autovadītājiem ir izvēle šo ekstru lietot vai nē, tad iedzīvotājiem ar to jāsamierinās un tas ne visiem ir pieņemams. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti