Politiķi ir apņēmušies prasīt degvielas tirgotājiem skaidrojumus par straujo cenu pieaugumu, kā arī sola meklēt tam risinājumus, pirmdien izskanēja pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes.
Kā medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), valdība ir gatava rīkoties, ja naftas cenas celsies ļoti strauji.
Premjere norādīja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) jau ir tikušies ar naftas nozares pārstāvjiem, un ir gatavi pārrunāt, ko darīt, lai situācija nepāraugtu krīzē.
Valainis norādīja, ka ir absolūti nepieņemami tas, kas šobrīd notiek mazumtirdzniecībā, degvielas uzpildes stacijās, un jau šajā nedēļā plānots izsaukt degvielas tirgotājus, lai viņi sniegtu skaidrojumu, "kā tas nākas, ka degvielas cenas šobrīd tik strauji pieaug".
Valainis atgādināja, ka attiecīgās iestādes, kas uzrauga konkurences tiesības, arī seko līdzi šim jautājumam, un degvielas tirgotājiem būs jāspēj paskaidrot, kāpēc ir šāds cenu lēciens. Līdztekus paredzēts diskutēt par iespējamiem risinājumiem, lai mazinātu tā ietekmi uz tautsaimniecību.
Atbildot uz aģentūras LETA jautājumu, vai Latvija varētu sekot Horvātijas piemēram un noteikt benzīna un dīzeļdegvielas cenu griestus, Valainis teica, ka tas ir fiskāls instruments, kuram ir sava cena. Viņš norādīja, ka Latvijā tāds lēmums izmaksātu vairākus desmitus miljonu eiro mēnesī.
Viņš minēja, ka sākumā jātiek skaidrībā ar to, cik godprātīgi šis cenu pieaugums tiek piemērots. Šonedēļ paredzēts tikties ar degvielas tirgotājiem un diskutēt, kā šo slogu uz iedzīvotājiem un tautsaimniecību kopumā mazināt.
"Cenu griesti - tas ir viens no [instrumentiem], tā ir vairāku desmitu miljonu eiro ietekme. Var būt dažādi nodokļi instrumenti, kas šobrīd tiek apspriesti, bet mums ir jāatrod labākais risinājums, kā palīdzēt tautsaimniecībai tālāk funkcionēt," teica Valainis, norādot, ka šobrīd vēl nav nonākts līdz risinājumam.
Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norādīja, ka nepieciešams tikties ar degvielas tirgotājiem, lai nonāktu pie risinājumiem, kas ir visas sabiedrības interesēs.
Tāpat Šuvajevs vērtēja, ka, iespējams, vajadzētu tikties arī ar komercbanku pārstāvjiem, jo parādoties ziņas par iespējamiem procentlikmju kāpumiem. Viņaprāt, komercbankām ir proaktīvi jādomā par to, kādus risinājumus varētu piedāvāt iedzīvotājiem, jo lielākajai daļai līgumi esot ar mainīgām procentlikmēm, un jebkuru kāpumu iedzīvotāji izjutīs.
Jau ziņots, ka Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās palielinājusies par aptuveni 20%, savukārt 95. markas benzīna cena pieaugusi par 5-7%, liecina aģentūras LETA apkoptie dati.
Saglabājoties pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai, kompānijā tuvākajās nedēļās prognozē turpmāku degvielas cenu pieaugumu.
LETA jau ziņoja, ka ASV un Irānas kara izraisītais naftas cenu kāpums pirmdien turpinās, tām sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada.
"Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par 15% - līdz 103,54 ASV dolāriem par barelu, un arī WTI markas jēlnaftas cena palielinājusies par 15% - līdz 107,35 dolāriem par barelu.
Ekonomisti brīdina, ka patērētāji un uzņēmumi pasaulē vairākas nedēļas vai pat mēnešus varētu saskarties ar degvielas cenu pieaugumu, pat ja šis karš ātri noslēgtos, jo naftas piegādātājiem būtu grūtības ātri pilnībā atjaunot darbību, ņemot vērā bojātās rūpnīcas un loģistikas tīklus, kā arī paaugstinātos riskus preču transportēšanai.
Pasmaidam?
Palīdzība slīkstošajiem ir pašu slīkstošo rokās (Ostaps Benders)