Pašreizējā tirgus situācijā biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana pati par sevi negarantētu degvielas cenu samazinājumu, aģentūrai LETA norādīja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), komentējot iespējamos risinājumus degvielas cenu samazināšanai.
KEM skaidroja, ka, atceļot biodegvielas piejaukumu, degvielas tirgotājam nerodas pienākums par noteiktu apmēru samazināt degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās, kā tas, piemēram, notiktu situācijā, ja samazinātu akcīzes likmi, kad gala maksājums degvielas pircējam automātiski būtu mazāks.
Tas saistīts ar to, ka degvielas tirgotājiem ir noslēgti līgumi par biodegvielas iegādi, un līgumu pārskatīšana vai laušana var radīt papildu izmaksas, tostarp līgumsodus. Līdz ar to iespējamais efekts uz gala cenu nebūtu ne tūlītējs, ne viennozīmīgs, prognozēja ministrijā.
KEM papildināja, ka dīzeļdegvielas cenu galvenokārt ietekmē akcīzes nodoklis, savukārt degvielas resursu cenas tirgū ir līdzīgas, kas vairāk saistīts ar konkurences apstākļiem. Vienlaikus, salīdzinot ar degvielas cenām Baltijā, Latvijas gadījumā naftas rezervju uzglabāšanas nodevas daļa, salīdzinot ar pārējām komponentēm, tostarp pievienotās vērtības nodoklis (PVN), akcīze, degvielas cena, ir proporcionāli visaugstākā.
Ņemot vērā notikumu attīstību Tuvajos Austrumos, KEM norāda, ka dīzeļdegvielas biržas cena ir pietuvojusies biodegvielas cenai. Pie noteiktiem turpmākās konflikta Tuvajos Austrumos attīstības scenārijiem atteikšanās no biodegvielas piejaukuma degvielai varētu pat sadārdzināt galaproduktu, nevis padarīt lētāku. Vienlaikus biodegvielas piejaukums aizstāj daļu fosilās degvielas galaproduktā, tādējādi mazinot gan spiedienu uz fosilās dīzeļdegvielas pieejamību tirgū, gan netieši stabilizējot cenu.
KEM skaidroja, ka jebkuras izmaiņas šajā jomā ir jāvērtē arī plašākā enerģētikas drošības un transporta enerģijas dažādošanas kontekstā. Transporta enerģijas likuma mērķis ir mazināt atkarību no importētas fosilās degvielas un veicināt vietējo alternatīvo degvielu attīstību Latvijā.
Patlaban tiek vērtēti dažādi iespējamie risinājumi degvielas cenu stabilizēšanai. Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Latvijas Banku, KEM un Finanšu ministriju (FM) strādā pie iespējamo rīcības virzienu izvērtēšanas, lai mazinātu Tuvo Austrumu konflikta potenciāli negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Tostarp tiek analizēts, kuri mehānismi vai to kombinācija varētu būt efektīvāki degvielas cenu stabilizēšanai mazumtirdzniecībā, piemēram, akcīzes nodokļa izmaiņas, naftas produktu drošības rezervju izmantošana, tirgus uzraudzības pastiprināšana, kā arī drošības rezervju pakalpojuma maksas kārtības pilnveide. Par konkrētiem lēmumiem ministrijas informēs pēc šī izvērtējuma noslēguma.
No 2026. gada 1. janvāra ir stājies spēkā Transporta enerģijas likums, kas aizstāja Biodegvielas likumu. Atbilstoši šā likuma pārejas noteikumiem līdz šā gada 31. martam Latvijā ir atļauts realizēt dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma, savukārt pēc 2026. gada 31. marta - dīzeļdegvielu, kurai pievienota biodegviela vismaz 6,5 tilpumprocentu apjomā.
Vienlaikus 95. markas benzīnam noteikts minimālais biodegvielas piejaukums 9,5% apmērā, bet 98. markas benzīnam obligāts biodegvielas piejaukums nav noteikts.
LETA jau vēstīja, ka ar mērķi samazināt pieaugošās degvielas cenas no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielai nebija obligāta, bet no 2024. gada prasība par obligāto biodegvielas piejaukumu atjaunota.
Vot šitā tirst ir jāmāk! Agrāk mums stāstīja, ka ziemas degvielai pievieno īpašas piedevas, kas novērš parafīna kristalizēšanos, tādēļ ziemas degviela ir dārgāka kā vasaras, bet tagad jau stāsta ka vasaras rosols ar bio šņagu nu jau būs dārgāks par ziemas īpašo piedevu degvielu?