(2.daļa) Pirmā Pasaules kara pēckara periods Renault iezīmējas ar produkcijas dažādošanu. Renault ražojumi bija atrodami gan gaisā, gan ūdenī, gan uz zemes, un tie pārspēja vienu rekordu pēc otra. Tomēr arī Renault ietekmēja 30-to gadu krīze.
Ražošanas dažādošana
Pateicoties militārajām operācijām, pēckara laikā par lielākajiem pasažieru automašīnu ražotājiem kļuva ASV. Laikā, kad ASV uzsāka jau masveida automašīnu ražošanu (galvenokārt Ford), Francijā automašīna vēl joprojām tika uzskatīta par luksusu. Automašīnu industrijas attīstību joprojām kavēja ievērojamie nodokļi pie mašīna iegādes.
Neskatoties uz ekonomisko krīzi, Luiss Renaults nolēma dažādot ražošanu un ieviest jaunas darba organizācijas formas. Tika nolemts ražot plašu klāstu automašīnu (ieskaitot autobusus, traktorus, vieglos komercauto) un samazināt kompānijas atkarību no trešajām pusēm – piegādātājiem. Renault vīzija bija robustas un neatkarīgas organizācijas izveide. Tā rezultātā Renault ražoja ne tikai pasažieru automašīnas, kravas automašīnas un traktorus, bet arī kuģu dzinējus, elektriskos dzinējus un lidmašīnu dzinējus. Renault iegādājās lietuves, metāla apstrādes uzņēmumus, mežus un pat kokzāģētavas, tādējādi maksimāli cenšoties samazināt atkarību no trešajām pusēm.
Pēckara laikā Renault uzsāka rūpnīcas izveidi Bilankurtā (Billancourt). Tās izveide pilnībā tika pabeigta 1937.gadā, lai gan ražošana bija aizsākusies tur jau pirms astoņiem gadiem.
Renault zīmols savu popularitāti nostiprināja arī starptautiskā līmenī, un tas tiks pārstāvēts jau 49 valstīs. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados pasažieru automašīnas ieguva jauno 10CV versiju un slaveno 40 CV. Kā luksus klases automašīnas jānorāda Vivasix, Monastella un Vivasport roadster.
Renault rekordi
Renault visuresošās struktūras ļāva sasniegt pēckara laikā arvien jaunus rekordus.
Tā, piemēram, Breguet-Renault 1923.gadā uzstādīja augstuma rekordu, uzlidojot 5381 metra augstumā ar pustonnu kravu, savukārt pēc diviem gadiem tas uzstādīja attāluma rekordu – 3166,3 km bez apstāšanās 24,5 stundu laikā.
Arī Renault automašīnas uzstādīja arvien jaunus rekordus. 1922.gadā 10CV pievarēja distanci no Parīzes līdz Varšavai bez apstāšanās 43 stundās, un tas bija par 5 stundām ātrāk kā Nord Express. Trīs gadu laikā 6 CV nobrauca 100 km, patērējot tikai 3,6 litrus degvielas. 1925.gadā pasaules rekordu uzstādīja 40CV, 24 stundu laikā veicot 3385 km ar vidējo ātrumu 141 km/h. Šīs pats auto uzvarēja arī Monte Karlo rallijā.
Francijas sacensības
Pēckara laika raksturo arī divu Francijas autoražotāju savstarpējā konkurence – Renault un Citroen. Renault un Citroen sacentās pat garās distances sacensībās uz Āfriku.
Renault krīzes laikā
Volstrītas krīze 1929.gadā radīja nopietnu ietekmi uz starptautisko ekonomiku, tāpēc arī autoražotājiem nācās izstrādāt jaunas darbības stratēģijas. Luiss Renaults uzsāka darbības, kas paaugstinātu ražošanas efektivitāti, vienlaikus samazinot izmaksas. Šis periods iezīmes ar produkcijas dažādošanu, it sevišķi sabiedriskā transporta segmentā. Kompānijā tika izveidota arī aviācijas nodaļa. Luiss Renaults nopirka Caudron, iegādājās Air France akcijas un palīdzēja uzsākt Air Bleu darbību, kas ir saistīta ar pasta piegādi Francijā.
Tomēr nelielais pasūtījumu skaits un ierobežotā eksporta tirgu kapacitāte piespieda Renault samazināt darba nedēļu līdz 30 stundām. Darbības krīzes ietekmes samazināšanai būtiski ietekmēja darba attiecības. 1936.gadā, vēlēšanās uzvarot Sabiedrības Frontei, arodbiedrību protesti turpināja pieaugt. Lielākais strādnieku streiks reģistrēts Renault rūpnīcā Bilankortā. Lai gan tajā gadā tika saražots rekordliels automašīnu skaits – vairāk kā 60000, tas ir pirmais gads, kad Renault norādīja milzīgus zaudējumus. 1944.gadā Bilankortas rūpnīcu ieņēma okupantu armija, un pēc kāda laika tā tika slēgta.
Renault pārstāvniecība Baltijā
kur te ziņa?