Kam te gribējās uz skolu - www.uzdevumi.lv/...

indzīniers citā topicā klāstīja, ka stiepjās vītne

Ja liekas tad var tikai sasisties!!

Ej ka Tu arī pie Gausa ar Pirmo uz bērnudārzu. Tāda tukša vāvuļošana vien sanāca tamborēšanas foruma līmenī.

No kā tad tavam vāģim bloks??? No dimanta vai, ja jau nekas nestiepjas un nedeformējas. Pie kam skrūve tajā foto ir ar stiepjamo zonu tieši uz vītnes!! Prasti sakot visvienkāršākā velmētā skrūve.

Apskaties kādu aprautu skrūvi kaut reizi dzīvē, tad iespējams pamanīsi stiepto vietu, ne tikai bez mikrometra, bet pat bez bīdmēra!

Bērnudārzs!!

Āaaa, Tu vēl joprojām mācies, un nekādi nevari atrast to rasēšanu??!!

Manam auto TTY skrūvju pievilšanas secība ir šāda - vispirms līdz 25Nm, tad 4x pa 65 grādi un beigās vēl 15 grādi. Pieņemot, ka līdz 25Nm pievelkot skrūve izstiepjas niecīgi, tad tālākā pievilkšana par kopumā 275 grādiem, jeb 0.764 pilna apgrieziena, pagarina skrūvi par 1,146mm. (jo vītnes solis ir 1,5).

Esmu arī lasījis, ka TTY skrūves ražo tādas, ka, pievelkot tās līdz vajadzīgajam izstiepumam, līdz stāvoklim, kad elastīgā deformācija pāriet neelastīgajā (t.i. skrūve nav vairs lietojama), ir rezerve kāds pusapgrieziens, jeb 0.75mm pagarinājums (manā gadījumā ar soli 1,5).

Līdz ar to uzdrošinos apgalvot, ka beigtu (pārvilktu) skrūvi visvienkāršāk atklāt, izmērot tās garumu - manā gadījumā, ja skrūve ir par 1,5-2 mm garāka nekā standartā paredzēts (235 mm), tad skaidrs, ka tā jāmaina.

Uzgāju, starp citu, vienu lapu ar ļoti vērtīgiem padomiem (atšķirībā no i_edgara tukš-muldēšanas) par šo tēmu. www.enginebuildermag.com/...

Viens, kas iekrita acīs - ja dzinējam galva skrūvēta nost vairākkārtīgi, tad vītnes ir vairāk \"nogludinājušās\" un vēlāk var sanākt pārvilkt skrūves dēļ šī iemesla (ja vilkts tiek līdz konkrētiem Nm).

Bloks no čuguna. Nedomāju viss, ka čuguns ir elastīgāks par skrūves materiālu, kas speciāli veidots lai stieptos. Tā ka nevajag te tautu dezinformēt ar muļķībām.

Edgar, beidz liet čugunu, neviens tāpat vairs tavus tekstus nelasa!

pričom te aprautas skrūves????

sarashkins, nu tak nelasi!!! Man no tā ne silts ne auksts, ja kārtējais bitenieks kaut ko nelasīs pēc idejas tehniskā forumā.

P.s. Tavām skrūvēm 235 mm jau izgatavojot ir pielaižu lauks +- 1,30 mm pēc garuma, pēc praktiski jebkuras valsts standartiem (atšķirības būs kādi max 20% no pielaides).

Necenties izštukot to ko nekad neesi zinājis.

elastīgā deformācija tas ir kad stiepjas, bet neelastīgajā var pāriet tikai pārtrūkšanā un nekamā citā!!

Muļķības rakstīt nevajag! Tu arī esi no tiem, kas nezina, negrib zināt, bet "mņeņije imeet"!

Ja TTY skrūve ir tikusi pakļauta tikai elastīgai deformācijai (= nav tikusi pārvilkta), tad izskrūvēta tā ir sākotnējā garumā (tā kā gumija) un ir vēl atkārtoti lietojama, bet ja tā ir tikusi pārvilkta, tad pēc elastīgās deformācijas fāzes iestājās plastiskā deformācijas fāze, kad skrūve vēl turpina stiepties, bet spriegums vairs nepieaug, pat krītas (tā kā plastilīns), līdz tā pārtrūkst. Tad lūk, ja skrūve ir ievērojami (0.5 - 0.8% no garuma) garāka par standarta garumu, tad tai jābūt jau deformētai un nederīgai.

Un, edgar, ir 21. gadsimts, detaļas ražo ar milimetra simtdaļas precizitāti! Tas taviem retro močiem (un arī tikai krievu) precizitāte atkarīga no izgatavošanas dienas (pirmdienās stanoka operātoram pohas, piektdienā jau kunga prātā, mēneša beigās - jāsarauj, jo plāns jāizpilda).

Tak beidz muldēt!! Tās skrūves ražo pēc pilnīgi tādas pat tehnoloģijas kā pagājušā gadsimta sākumā, ja ne aizpagājušā beigās. Visas ir velmētas. Ja Tu sagribēsi uzdabūt skrūvi, kuras garums ir kaut vai ar desmitdaļu precizitāti, tad vītne būs jāiegriež, un pēc tam šī skrūve jānoslīpē pēc attiecīgā garuma.

Nu neder te biškopības tehnikums par cukurmaisu + gugle ar copy paste!!

Tērauds nekad nav bijis gumija un pēc slogošanas elastīgās deformācijas zonā atpakaļ līdz tādam pat izmēram nesaraujas.

Viss ko Tu sarakstīji iz izrauts gabaliņš no vismaz sējuma biezas grāmatas, un tam visam pat tuvu nav nekāda sakara ar to kā nomērīt skrūvi, kura ir tikai vienu reizi un pareizi bijusi ieskrūvēta. Skrūve nekad netrūkst pirmo reizi skrūvējot, ja vien nav brāķis.

Vītnes solis tur ir visprecīzākais un tā atbilstība pielaižu laukam arī nosaka vai šī konkrētā skrūve ir atbilstoša rasējumam vai jau nē!!

NU cik ārkārtīgi negribas tam ticēt te vairākiem biškopiem un galma ākstiem. Ar mieru izdomāt vis kaut ko, pat to ka vīte iegriezta čuguna blkā vispār nemaina savu ģeometriju. Nē - maina, par ar pirmo skrūves ieskrūvešanas reizi.

Nu redz kā tu esi atpalicis no dzīves! Te būs vietā teiciens Отвечай за свой базар!

Tev par nelaimi man kā reiz plauktā savu laiku gaida pilnīgi jaunas Victor Reinz galvas skrūves, un arī bīdmērs man ir (ar precizitāti 0.02 mm) content23-foto.inbox.lv/... nomērīju visas 10 skrūves, mērījumu rezultātu atšķirības iekļaujas vienā milimetra desmitdaļā, pieļauju, ja rūpīgāk būtu mērījis, tad vēl 2x mazākā intervālā! Tā ka beidz dir$t!

Ja ja ja un bīdmēru 3 reizes liki klāt pie katras skrūves!!! Slapjš nepalika no priekiem??

A tas nekas ka skrūve ir 3 reizes garāka par bīdmēru, bet sitot pie krūts samērīji akurāt 1 desmitdaļā!!

UN tagat ar to kruto bīdmēru izmēri un paziņo tautai kura vieta attēlā redzamajai skrūvei ir ar vismazāko diametru. Bet konkrēti.

Vēl jau ja Tu vismaz aptuveni zinātu kas ir pielaižu lauks, tad nemaz tik ļoti nepriecātos! Tas nenozīmē, ka jebkuras divas paņemtas no čupas atšķirsies par maksimāli pieļaujamo vērtību.

Tā tikai turpini, drīz Tu pats savām pļāpām sāksi ticēt!

Edgariņ, tu nemaz nevari iedomāties, cik daudz es ko zinu - esmu 8 gadus LU mācījies fiziku, n-tos vakarus nodarbojies laboratorijās, tā ka tu man vari nestāstīt par \"pielaižu lauku\", ko, droši vien, pats kaut kur tik sadzirdējis gudrus vīrus pieminam.

Esmu praktizējies un strādājis vairākus gadus LU Cietvielu fizikas institūtā, tai skaitā metālu fizikas laboratorijā. Slinkums tagad pa plauktiem meklēt metālu mācības kursu, bet tev pietiks iesākumā iepazīties ar enciklopēdijas content23-foto.inbox.lv/... datiem par metālu mehāniskajām īpašībām un Huka likumu.

content6-foto.inbox.lv/...

content6-foto.inbox.lv/...

Bet tāpat jau zinu, ka atkal bļausi \"balts\", un ka visi ietiepīgi saka \"melns\" ... tāpēc mans pēdējais vēlējums tev ir kā jau agrāk teicu - ej izārstē šizofrēniju! Un beidz te dir$t #2! Labāk būtu veltījis savas pūles te: www.draugiem.lv/...

Pirms plātīties ar zināšanām cietvielu fizikā, sameklē attiecīgo skrūvju standartu (ja kas to par DIN sauc) nu apskaties pielaužu lauku. Tā ka tukša ir Tava plātīšanās. Nav tur nekā kopīga, ne ar cietvielu, ne ar "mīkstvielu" fiziku.

Kas ir mož vēl ar kaut ko pamērīsimies?? Ah jā - tieši pielaižu lauki ir mana specialitāte...

Ej izārstē lielummāniju!!! Vai savādāk to par augstprātību sauc.... Pa ceļam Godmani paķer līdzi - akurāt tāds pats!

un sarunu pats ar sevi vari beigt iespļaujot spogulī...

Āmen.

Huka likums apraksta sakarību starp atsperes (elastīga materiāla) deformāciju un pielikto spēku. Šo likumu atklāja angļu zinātnieks Roberts Huks (angļu: R. Hooke) 1660. gadā.

F=kx

kur

F - pieliktais spēks (N)

k - proporcionalitātes koeficients (N/m)

x - pārvietojums (m)

p.n.

starp citu - šizofrēniju nav iespējams izārstēt... nu citādāk kā... (garbatava magila ispravit).. ar medikamentiem var tikai īslaicīgi nodabūt pagrīdē

Vo, tas ir īstais arguments!!!

30 лет отработал плотником и ве о половых щелях знаю!!

Te uzreiz visas skrūves kļūs kā gumija, visas vītnes pārvērtīsies par apsolūti netrūkstošām (kur nu - pat nedeformējamām), iekaitot visus tos gadījumus, kad skrūves kāta diametrs ir manāmi lielāks par vītnes iekšējo diametru.

Kā pierādījums - te jau saradās piebalsotāji - namdari!!

Aizver MUTI!

Eu, spečok, davai pasaki ar ko atšķiras pirmseitektiskais čuguns no aizeitektiskā?

Eu, spečok, davai pasaki ar ko atšķiras pirmseitektiskais čuguns no aizeitektiskā?