Kārtot: Augošā secībā
1 2
raimondsm 17.01.2020 14:06

Vai nu Grēta ir naftas un ogļu lobija trojas zirgs, tipa, lai visi ierēc un nekāda normāla diskusija un attīstība nenotiek, vai arī, gluži otrādi, uz viņas personības nozākāšanas fona vienmēr varēs teikt, kādi ir tie klimata oponenti.

Nu, te jau arī ar to eksakto diskusiju ir kā ir.

Liela daļa publikas vispār neuztver nekādu tehnisku diskusiju, dabas likumus un tehniskus argumentus. Tad ir neeksaktie, humanitārie vadītāji, projektu kūrētāji ar valodu un komunikācijas prasmēm, tie vai nu piedalās projektos vai diskusijās. Dziļākas izpratnes par procesiem pašiem īsti nav, ko labi iestāstīs, tas būs, to atkārtos tālāk. Izdevīgi izmantojami, rada kompetences iespaidu. Var organizēt, sarunāt un pat vadīt projektus, par kuriem pašiem īstas izpratnes nav. Tad vēl ir dažāda līmeņa tehniskie speciālisti, kuru kopīga iezīme ir orientēšanās savā un pāris blakusnozarēs, kas labi organizētā ražošanas sistēmā labi veic savu darbu, bet no tiem nevar prasīt dziļāku izpratni. Savu nozari pārzin, tomēr visu kopainu īsti netver.

Tam visam pa vidu ir individuāli aktīvisti, tehnisko individuālu projektu radītāji, kā tas džeks, kas vāc plastmasu okeānā ar savu konstrukciju. Tad ir PR veidoti tēli, kas, lai gan saka būtībā pareizas lietas, šo tēlu īstā sūtība ir kaut kāds vairāku gājienu sociāls PR konstruējums. Tad vēl ir visādi pārliecināti indivīdi, kuri it kā tehniskos terminus pārzin, valodas zin, nozres tehnoloģiju arī, pie tam augstākā līmenī, kā tie tehniķi, iekārtu iestatītāji, blociņu pārspraudēji, vadu un gultņu, tomēr dziļāka izpratne ir tikai par savu un kādām pāris blakusnozarēm. Tiklīdz dziļāku izpratni vajag par kādu citu nozari, tā šo prasmju īsi nav un nezināšana tiek aizstāta ar dažāda līmeņa PR tehnoloģijām, parasti apsaukāšanos vai aizmugurisku autoritātes izmantošanu. Savas nozares autoritāte it kā papildina un pārklāj citu nozari, kur šo zināšanu tomēr īsti nav.

Publika, vismaz liela daļa no tā visa vispār neko neuztver. kaut kāds CO2. bla bla bla nnn, kaut kad sstarojums bla bla bla nnn.... kaut ko vini tur stridas, kāds vēl e.coli bla bla bla nnn, ko tur muld, re kā forši atbildēja. Tie, kuriem būtu interesanti uzdot reālus jautājumus, kā tās sistēmas īsti strādā, tas konflikts un prastie strīdi ir apnikuši. Jums tiešām nav interesanti, kas notiek, kā tas strādā, kas atklāts, ko tas nozīme?!

raimondsm 17.01.2020 12:31

Laikam tāpēc klimata problēmu sludināšanai ir tāda vēstnese kā Grēta. Jo eksakta diskusija jau praktiski nenotiek, ir sliktie un labie.

Vācija atteikšoties no oglēm pavisam 2038 gadā

www.nytimes.com/2020/01/16/climate/germany-coal-climate-change.html

raimondsm 16.01.2020 12:40

Tās ir Public Relations tehnoloģijas.

raimondsm 16.01.2020 11:59

Jautājumi bija par pamatprincipiem. Uz šiem jautājumiem es atbildēju pats. Tāpat, kā uz šo jautājumu.

Shēmiņa ir diezgan vienkārša.

Tajā vietā palielinās pretestība.

daži skaitļi - no vadības sistēmas nākošais signāls, kas optimālā gadījumā nodrošina noteiktu spriegumu un strāvu motoram.

Uz motoru kā ierīci virknes slēgumā krītošais spriegums un strāva.

Uz vadu kā virknes pretestību krītošais spriegums.

1. Parametri atbilst.

2. Parametri neatbilst.

----------------------------

Parasts 12 voltu motors. Virknē ar to un akumulatoru 4 metri dzelzs stieple. Mērām spriegumu kritumus.

raimondsm 16.01.2020 8:17

Par to gēnu inženieriju biju palaidis garām. Kļūdījos.

Viņi gan mainīja gēnus, gan audzēja tās baktērijas apstākļos, kuros bija maz cukuru un daudz CO2. Tā kā attiecīgie gēni jau bija genomā, tā baktērija sāka izmantot to CO2.

Kāda ir bioloģiskā šādu baktēriju priekšrocība šādos eksperimentos, salīdzinot ar augiem?

Par tiem skaitļiem, kas jārēķina par ozonu un CO2. Vielu koncentrācija atmosfērā ir zināma. CO2 ir 414 ppm un ozons 2-8 ppm 20-40km augstumā. Ir jāzina molekulu skaits, kam tam siltuma un ultravioletajam jātiek cauri, lai nonāktu līdz Zemes virsmai. Un tad sanāk, ka faktiski ar visu nelielo šo gāzu koncentrāciju to daļiņu ir pietiekami daudz, lai tas starojums tām daļiņām trāpītu.

Tad vēl jāskaidro fizikālais mehānisms.

raimondsm 15.01.2020 22:50

Paņemsim pavisam tehnisku jautājumu.

WALA 08.01.2020 11:36 dzenot lielu strāvu cauri vadam kura škērsgriezuma laukums tam nav paredzēts arī būs auzas utt. attiecīgi daļēji pārlocījies vads var uztaisīt lielākas ziepes kā norauts utml.

Kā to tehniski elementāri konstatēt? Uzreiz. Cik parametri, kādi algoritmi?

iauto.lv/zinas/pasaule/33696-dacia-jauns-triscilindru-eco-g-motors

Re kur inženieri domā ekoloģiski.

raimondsm 15.01.2020 21:46

Katram komponentam sistēmā ir kaut kādas zināmas robežas, pie kurām tā sistēma funkcionē. Tas ir vispārzināms fakts.

Tas, ka dabā dažādas sugas viena ar otru konkurē, bet arī papildina un nodrošina veselu ekosistēmu, ir vispārzināms fakts. Tā nav nekāda izdomāta teorija, tie ir šo zinātņu pamati.

Tās nebija ĢMO baktērijas, tie zinātnieki nedeva e.coli baktērijām cukurus, bet piedāvāja "ēst" CO2 un viss. Gēnu tehnoloģijas netika izmantotas. Tā bija gandrīz dabiska baktēriju mutācija.

Tas, ka tādā veidā faktiski gandrīz vai "no gaisa" var ražot degvielu, tas taču ir skaidrs?

raimondsm 15.01.2020 21:04

Kāda ir bioloģiskās daudzveidības saimnieciskā jēga patērētājsabiedrības cilvēkam?

Netika atbildēts, pateicu priekšā. Sugu daudzveidības praktiskā saimnieciskā jēga ir diezgan vienkārša. Vispirms - katrai sugai ir kaut kāda bioloģiskā niša un tās sugas viena otru uztur līdzsvarā. Tie līdzsvara nosacījumi cilvēkam ir daudzmaz zināmi un prātīgi saimniekojot tādi arī paliek. Tas ir vispārzināms fakts.

Atsevišķas sugas ir unikālas ar tiem bioloģiskajiem, bioķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem, kas šajos organismos notiek. Tas arī ir vispārzināms fakts.

Mini kādus piemērus.

Par mēri, gripu, malāriju.

Kādas evolūcijas priekšrocības ir šo slimību izraisītājiem un kādas ir cilvēku sugai?

WALA Te prasās garāks konteksts, CO2 pēc definīcijas nav problēma, uz ko arī Bradypus uzstāj - tā ir miljoniem gadu eksistējusi "problēma" - CO2 ir normāla gaisa sastāvdaļa.

Pēc līdzības - pārāk trekns vai pārāk liess degmaisījums motoram nav nekāda problēma, principā degviela sadeg un braukt var. Eļļas arī nevajag kārbā, motorā un transmisijā liet dažādas, lies tik pašu lētāko atstrādāto eļļu ar jebkādiem piemaisījumiem un tik dragās uz priekšu. Elektrosistēmai vispār vienalga, vai regulators lādē, nelādē, pārlādē, 8 volti, 13 vai 16, vienalga, elektrība vien tik ir.

Tāpat kā dabai.

raimondsm 15.01.2020 18:22

Pafantazēsim. Tātad, tā baktērija principā spēj paņemt CO2 no gaisa. Ko tas nozīmē siltasiņu dzīvniekam?

raimondsm 15.01.2020 18:04

Teorētiski kaut ko tādu var izdomāt, ja raksta fantastiskus stāstus. Par jogiem, kas pārtiek no prānas.

Ja tomēr praktiski - saproti, kāda iespējamā praktiskā nozīme ir tam, ka CO2 spēj saistīt baktērija, nevis augi?

Pagaidām tai baktērijai vajag ļoti augstu CO2 koncentrāciju, kā reiz nolikt bioreaktoru pie koģenerācijas.

Sugu daudzveidības praktiskā saimnieciskā jēga ir diezgan vienkārša. Vispirms - katrai sugai ir kaut kāda bioloģiskā niša un tās sugas viena otru uztur līdzsvarā. Tie līdzsvara nosacījumi cilvēkam ir daudzmaz zināmi un prātīgi saimniekojot tādi arī paliek. Tas ir vispārzināms fakts.

Atsevišķas sugas ir unikālas ar tiem bioloģiskajiem, bioķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem, kas šajos organismos notiek. Tas arī ir vispārzināms fakts.

Tā kā nav ko viebties par kaut kādām tur aļģēm, baktērijām vai vēl ko citu.

Piemērus arī vajag?

raimondsm 15.01.2020 14:56

Izdomā. Gan par bioloģisko daudzveidību, gan piesārņojumu, gan elektroauto.

raimondsm 15.01.2020 13:33

Paskat, ko atraduši

www.nature.com/articles/d41586-019-03679-x

WALA 08.01.2020 11:36 dzenot lielu strāvu cauri vadam kura škērsgriezuma laukums tam nav paredzēts arī būs auzas utt. attiecīgi daļēji pārlocījies vads var uztaisīt lielākas ziepes kā norauts utml.

Kā to tehniski elementāri konstatēt? Uzreiz.

raimondsm 15.01.2020 13:16

Lai būtu tikai piesārņojums. Kāda ir bioloģiskās daudzveidības saimnieciskā jēga patērētājsabiedrības cilvēkam?

raimondsm 15.01.2020 11:53

Nevis par pašu sugu konkurenci, bet par daudzveidības saimniecisko jēgu cilvēkam.

raimondsm 15.01.2020 10:23

CO2 ir maz, salīdzinot ar pārējo atmosfēras sastāvu. Ozona arī ir maz. Kā tas vispār var kaut ko ietekmēt. Kas jādara? Kas jārēķina?

Sakarā ar klimata pārmaiņām mazinās sugu daudzveidība.

Kāda ir šī procesa ietekme tieši uz iespējamu cilvēka saimniecisku darbību?

raimondsm 15.01.2020 8:35

Conqueror rakstīja: Redaktors uzreiz redz, kurš komentārs saņēmis daudz negatīvos īkšķus, nu, tātad ir pamats dzēst vai pat uzlikt banu.

Jāņem vērā grupas dinamika. Vairākumam var nebūt taisnība.

Bondars par TO balsojumu - tāda bija grupas dinamika. Pārtulkojot - visi balsoja, es arī, visi..., es arī.

Starp citu, pirms gadiem bija tēma - Vairāk skābekļa. Par skābekļa membrānām. Tā ir pazudusi vai kaut kur vēl ir? Tika izteikta ideja par bagātināta gaisa padošanu motorā.

toreiz tas bija kaut kas jauns, tagad - vesels ekoloģisks koncepts phys.org/news/2012-05-oxygen-separation-membranes-aid-co2-reduction.html

raimondsm 15.01.2020 8:28

Tāda kaut kāda vīpsna par kaut kādām aļģēm. Jautājums bez rēķināšanas - kāda ir saimnieciskā jēga dabas daudzveidībai?

Un tomēr - kādi ir būtiskie skaitļi, nu kā var tas niecīgais CO2 un ozona daudzums kaut ko ietekmēt? Kā?

raimondsm 14.01.2020 18:49

Es jau prasīju matemātisku aprēķinu, kā, piemēram, ozons, kur atmosfērā ir tik maz, vispār var ietekmēt ultravioleto starojumu.

Un CO2 arī ir maz.

Kaut kādus skaitļus.

raimondsm 14.01.2020 14:29

Kā Jūs domājiet, nu kā var tas ozons to ultravioletu starojumu aizturēt, ja tā ozona ir tik maz?

Ar skaitļiem un faktiem.

Un CO2 to siltumu?

raimondsm 14.01.2020 7:53

www.delfi.lv/news/arzemes/okeanu-udens-temperatura-pern-bijusi-visaugstaka.d?id=51793185

Zinātnieki aprēķinājuši, ka šādas temperatūras sasniegšanai okeāni ir uzņēmuši 228 sekstiljonus džoulu siltuma, kas apmēram 3,6 miljardus reižu pārsniedz siltuma daudzumu, kas izdalījās Hirosimas atombombardēšanā.

Okeānu sasilšana ir neapstrīdama un ir globālās sasilšanas pierādījums. Nav saprātīgu alternatīvu, ja neskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas cilvēku darbības rezultātā, lai izskaidrotu šo sasilšanu," teica Čens.

raimondsm 09.01.2020 23:15

Ja tam elektroauto ir 2 ātrumi, tad pazeminātais caur diviem zobratu pāriem un papildus 1 asi un parastais sajūdz pa tiešo motoru ar asi. Tādējādi ātrumos virs, teiksim, 30km/h tur nekādi tādi īpašie zudumi nav.

Vadi elektroritenim - pie bateriju sprieguma 100 - 200 - 400 - 800 voltiem un jaudas 20-50-200 kilovatiem jārēķina strāvas. 3 vadi, pārveidotājs, no tā - cik resnu to vadu vajag. Ja vajadzēs, liks 3 gab, 25mm2 metināšanas kabeļus katru sadalītu 50 atsevišķos lokanos vadiņos.

www.allaboutcircuits.com/technical-articles/introduction-to-electric-vehicle-battery-systems/

----

CO2 un piesārņojuma problēma nav izdomāta.

raimondsm 04.01.2020 13:13

Publikai patīk skaļi saukļi. Jel kādi aprēķini tai nepatīk.

Ekoloģiskāks ir lielāks akumulators, kuram tajā pašā ekspluatācijas laikā būs bijuši par, teiksim 30% mazāk uzlādes ciklu un tā kapacitāte būs samazinājusies nevis par 20%, bet par 10%.

raimondsm 03.01.2020 19:23

Lielākam akumulatoram darba režīms pie tās pašas jaudas ir saudzīgāks.

www.lipolbattery.com/high%20rate%20discharge%20lithium%20polymer%20battery.html

batteryuniversity.com/learn/article/discharge_characteristics_li

Ražotāji, protams, var visādi reklamēt, ka viņu akumulatori var darboties ar 10C, 20C un vairāk, tomēr, jo ar mazāku strāvu tas akumulators tiek izlādēts, jo tas ir labāk akumulatoram.

Vēl ir tāda lieta, kā uzlādēšanas ciklu skaits. Mazākam akumulatoram tas ciklu skaits būs lielāks.

en.wikipedia.org/wiki/Lithium-ion_battery

Vēl - līdz cik procentiem kapacitātes tas akumulators tiek izlādēts.

--------------------

Re, kur degvielas nākotne

www.nature.com/articles/d41586-019-03679-x

raimondsm 03.01.2020 14:28

Laba doma

iauto.lv/zinas/smaga-tehnika/33599-lux-express-piedavas-iespeju-autovaditajiem-sliktos-laika-apstaklos-braukt-ar-autobusu-bez-maksas

------------------

Tātad, kas tur ir ar to apgalvojumu, ka mazāks akumulators ir ekoloģiskāks un kāpēc tas varētu nebūt taisnība?

raimondsm 26.12.2019 16:02
1 2

Lasītākie raksti

Jaunie raksti