Nē, ar dīzeļiem brauc tāpēc, ka, vispirms, kā dzinējam tam ir vairākas priekšrocības.
Tam lauku dīzeļauto īpašniekam ekoloģiskie apsvērumi jau nu ir pēdējais, par ko tas satraucas.
Tas nav jautājums Tev.
Kā ar tiem viļņu garumiem?
Jā, Džo patiks. Labi paskaidrots, nekas pārāk sarežģīts, nekādas blakusietekmes. Vienkārši un skaisti!
Tomēr ūdens tvaiki nekontrolē Zemes temperatūru, bet to kontrolē temperatūra. Tas notiek tāpēc, ka apkārtējās atmosfēras temperatūra ierobežo maksimālo ūdens tvaiku daudzumu, ko atmosfēra var saturēt.
Cik ilgi siltumnīcefekta gāzes paliek atmosfērā? Ūdenim vidējais rādītājs ir tikai dažas dienas.
Šis straujais apgrozījums nozīmē, ka pat tad, ja cilvēka darbība tieši pievienotu vai noņemtu ievērojamu ūdens tvaiku daudzumu (tā nav), ūdens tvaiki nepalielināsies lēnām, kā tas notiek ar CO2 (sk. Mītus par klimatu: Cilvēka CO2 izmeši) ir niecīgas salīdzinājumā ar dabīgiem avotiem).
Ūdens tvaiku līmeni atmosfērā galvenokārt nosaka temperatūra, un visi pārpalikumi tiek ātri zaudēti. CO2 līmeni nosaka līdzsvars starp tā avotiem un patēriņu un būtu nepieciešami simtiem gadu, lai tas atgrieztos pirmsindustriālajā līmenī, pat ja visas emisijas rīt pārtrauktu. Citiem vārdiem sakot, nav ierobežojumu, cik daudz nokrišņu var nokrist, bet ir ierobežojums, cik daudz papildu CO2 var absorbēt okeāni un augu valsts.
Jā, to aprēķinu, cik biodegvielas var dabūt no 10 m² un cik no Saules paneļiem laikam nebūšu katrā lapā ielicis. Nolaidība. Vidējie Džo nesapratīs.
Perspektīva tehnoloģija
solenergo.lv/saules-baterijas/saules-bateriju-sistemas
Gan jau ka tuvāko 10 gadu laikā cenas vēl kritīsies.
30kWh uz 100km
Vidējais Džo nepārdod lauku māju. Tur varēs lādēt auto un audzēt ekopārtiku.
Tās enerģētikas ražošanas izmaiņas tāpat būs. Uzskats, ka jāņem jau gatavs, citu izstrādāts modelis var nozīmēt to, ka atkal kaut ko neizdarīsim pareizi.
Mjā, diez kas nav. Ziemas nepaliek siltākas, NOX piesārņojumu jārisna, atzīstot vēsturiskās kļūdas, patērētājs izvēlas dīzeli tikai ekoloģijas dēļ un viens sabiedrotais skaidro otram, ka vispār jau tam Saules un siltuma starojumam ir dažādi spektri un tie starojumu viļņa garumi kaut nosaka.
Vismaz kaut kas.
-----------------
Kaut kad sen Helmholcs teorētiski aprakstīja doyble layer principu. Un pēc ļoti ilga laika kļuva iespējams uztaisīt superkondensatoru. Bija tāds elektroauto modelis, kur tas superkondensators darbojās paralēli akumulatoram un piesedza jaudas pieprasījuma maksimumu.
Litija akumulatori arī no sākuma bija kaut kas. Telefonos, mp3 atskaņotājos. Pagāja kāds laiks, iekārtas, ko tie darbināja, palika aizvien jaudīgākas.
CO2 savākšana un pārstrāde - no sākuma nekā tāda nebija, tagad jau ir izstrādātas tehnoloģijas.
Kas vēl būs pēc 5-10-20 gadiem, kas tiks atklāts un ieviests.
Nu, vēl jau nav zināms, kā attīstīsies citas tehnoloģijas.
Tie paši akumulatori, kondensatori, degvielas šūnas.
Ja tas dokuments par kombinētu enerģijas, siltuma un aukstuma ražošanu tajā Eiropas dienaskārtībā ir aktuāls, tad Latvijai vajadzētu jau tagad izdomāt, kā to vislabāk realizēt. Tagad, nevis tad, kad citi nāks ar gataviem, viņu valstīm piemērotiem projektiem. Tur ir jāpiedomā par visu ko, par vidi, par infrastruktūru, par enerģijas patēriņu, par rezerves variantiem un regulāciju kopējā tīklā.
Citādi būs kā bieži vien pie mums notiek ar it kā labām idejām un projektiem.
Tātad, ja Eiropas lielvalstis jau gatavojas elektroauto ērai, ko darīs Latvija? www.tvnet.lv/6817162/merkele-vacija-2030-gada-jabut-miljonam-elektroautomobilu-uzlades-vietu
www.nbcnews.com/news/world/britain-ban-sale-new-gas-diesel-hybrid-cars-2035-n1129616
Kādā intervijā Vaidere stāstīja par kādu Eiropas dokumentu, kas tieši paredz atbalstu kombinetai enerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai. Vai tik tas nebūs tas pats dabasgāzes koģenerācijas un siltumsūkņa projekts. Ražo ko vajag, iekļaujas energotīklā.
Jāatgādina, ka enerģijas ražošana elektroauto aizstāj parastu auto, kas citādi to degvielu tāpat patērētu.
ASV www.eia.gov/tools/faqs/faq.php?id=427&t=3
U.S. electricity generation by source, amount, and share of total in 2018
Energy source Billion kWh Share of total
Total - all sources 4,171
Fossil fuels (total) 2,653 63.6%
Natural Gas 1,469 35.2%
Coal 1,146 27.5%
Petroleum (total) 25 0.6%
Petroleum liquids 16 0.4%
Petroelum coke 9 0.2%
Other gases 13 0.3%
Nuclear 807 19.4%
Renewables (total) 703 16.9%
Hydropower 293 7%
Wind 273 6.5%
Biomass (total) 58 1.4%
Wood 41 1.0%
Landfill gas 11 0.3%
Municipal solid waste (biogenic) 7 0.2%
Other biomass waste -1 <0.1%
Solar 64 1.5%
Photovoltaic 60 1.4%
Solar thermal 4 0.1%
Geothermal 16 0.4%
Pumped storage hydropower3 -6 -0.1%
Other sources3 13 0.3%
30% ogles 47.3% atjaunojamie 13.1% kodolenerģija 9.3% gāze
Es tur vēl šo to uzrakstīju.
Nosauc vēl, ko es rakstīju.
Manā laikā skolā fizikā par šo tēmu tika zīmēta shēma ar 3 elementiem - bateriju, vadu, patērētāju un formulu I ir U dalīts ar pretestību summu. Es tur speciāli pateicu, ka stāsts ir par līdzstrāvu no skolas grāmatas.
Calidus rakstīja: Visu cieņu Bradypus un WALA, kas šeit pārstāv veselā saprāta "nometni".
Man gribētos dzirdēt Raimonda vai topinambūra komentāru par šo vienkāršo wikipēdijas šķirkli.
Atbilde ir tāda.
Latviešu valodā ir vārds "UN"
Binārajā loģikā ir AND.
Globālie cilvēka nekādi neietekmētie procesi UN cilvēka izraisītie procesi.
Nu, ja reiz lielvalstis to ir pasludinājušas, tad visticamāk, tāda tā tendence būs.
Pašreiz, ar pieejamo zināšanu bāzi domāju, ka tā koģenerācijas sistēma ir viena no perspektīvākajām, varbūt pat kopā ar siltumsūkni. Elektrība uzlādei, elektrība kopējā tīklā, jaudu balansēšana, siltums apkurei, siltums ražošanai, pie viena aukstums kā siltumsūkņa darbības blakusefekts kopējā integrētā sistēmā. Tam vajag apkārt labu infrastruktūru un domāt jau tagad, 10-15-30 gadus iepriekš, kur un kā, cik tur to siltuma patērētāju, kā balansēt un dublēt elektrības un siltuma jaudas.
Citādi visādi veiklie zēni atkal sapirks zemes stratēģiskās vietās, salīdīs projektu padomēs un šis labais, ekoloģiskais projekts, kā jau tas ne reizi ir bijis, tiks uzskatīts par lamuvārdu, kā koģenerācija un elektrības ražošana no atjaunojamiem resursiem.
Jūs kaut kā palaidāt garām, ka divas lielvalstis pasludinājušas savus ekoloģiskos mērķus.
Protams, termiņš 2035.gads liecina, ka viņi tur nopelnīs visu, ko var nopelnīt uz fosilajiem un tad pelnīs uz atjaunojamiem resursiem, bet tur taču sen jau gan resursi, gan izmaksas, gan tehnoloģijas ir apzinātas un daudz kas ir sarēķināts, kā kaut ko tādu realizēt.
Atsevišķi īsi aukstuma periodi tomēr nekā nepierāda un kopējā vidējā ziema ir aizvien siltāka.
Ir pat tāda teorija, ka globālā sasilšana, kas veicina ledāju kušanu, piegādā lielas auksta ūdens un gaisa masas tālāk no poliem un aukstais gaiss ar visādu ciklonu un anticiklonu palīdzību nonāk tādās vietās, kur tas līdz šim nav bijis, piemēram, vietā, kur aug palmas, uzkrīt sniegs. Tāpat vietās, kur līdz šim bijusi ziema vismaz divus mēnešus no vietas, tagad uz pāris nedēļām arī ir ziema. Uz pāris nedēļām.
Tas nu ir iemesls, lai globālās sasilšanas pretinieki to izmantotu, ka nekādas sasilšanas jau nav, re kā, tuksnesī snieg.
Lai gan patiesībā tas, ka tas sniegs uz tām palmām ir sasnidzis tieši globālās sasilšanas dēļ. Un vasarā tur trīs nedēļas no vietas būs 50 un vairāk un tās pāris dienas vai nedēļu sniega ekscess vidējā temperatūrā tiks atvinnēts ar uzviju.
Kā jau te teica, tas klimats ir diezgan sarežģīts. Vēl tur ir teorija par to, ka ozona slānis nosaka, kādā augstumā atmosfērā tās gaisa masas maisās un temperatūras vai ozona koncentrācijas dēļ tās gaisa masas iemaisās augstākos slāņos, līdz ar to, gan tās aukstās, gan karstās gaisa masas nonāk tādos apgabalos, kur parasti tām nav jābūt. Augstāks tas gaisa masas ritenis, lielāks diametrs, cits mērogs. Kontrasti palielinās. Tas pats ar sausumu un lietu, ši vasara, piemēram, bija ļoti sausa, toties rudenī un ziemā lija stipri par daudz.
Es domāju, ka nav jēgas strīdēties šādā formātā, kādu te dažs labs piedāvā.
Tas jau nav strīds, bet spēle uz publiku.
Pie tam te jau īsti nevar atgādināt visādas kļūdas, pārteikšanās un vienkārši nezināšanu par tēmu, lai neizpelnītos personiskus epitetus un prastu apsaukāšanos.
Akumulatora un patērētāja virknes slēgums un trīs pretestības - vadu, akumulatora iekšējā un motora. Kā tur bija? Bija tās zināšanas? Noturēsies bez personiskiem argumentiem? Vai dīzeļa piesārņojums un dīzeļa loma vēsturē un tādēļ vērts pieciest to piesārņojumu. Kā tur bija tas formulējums?
Tēmas sākumā, paredzot, ka par CO2 ietekmi nekādas vienošanās nebūs, ierosināju diskutēt par piesārņojumu, kuru var nomērīt, daļiņas var redzēt mikroskopā un pilsētas smogu var konstatēt.
Tur kaut kas jēdzīgs sanāca - nē taču. Dīzelim esot bijusi tāda nozīme pasaules attīstībā, ka to piesārņojumu varot pieciest.
Tam, kā to dīzeli ieviesa, kā tur kaut kādu ekoloģiju mēģināja piesmērēt, tagad nav pilnīgi nekādas nozīmes - viņš tur ir, tajā pilsētā un smird, daļiņas un NOX izdala. Un nevajag tik stāstīt, ka dīzeli uzspieda un patērētājs izvēlējas pārprastas ekoloģijas dēļ. Dīzeļa auto ir diezgan patīkams braucot, griezes moments, degvielas ekonomija un gan jau naftas pārstrādes izmaksas un dažādu smagāko frakciju procenti arī tur kaut ko spēlē, kādu lomu. Benzīna auto arī šo to izdala. Varētu padomāt, ka tajā laikā mikroskopa izšķirtspēja nebija pietiekama, lai tās daļiņas audu preparātos atrastu. Bija jau desmitiem gadu. Nebija gan katram hipsterim internetā pieejams daļiņu mērītājs un iespēja datus publicēt internetā - te mums tāds netīrs gaiss, koordinātes te.
Visus argumentus, ko piedāvā cilvēka ietekmes uz klimatu noliedzēji vajag vērtēt nevis pēc tā, kas tur apgalvots, bet gan - kāda līmeņa publikai viņi to grib iesmērēt un kāpēc tieši šis piesārņojuma vai sasilšanas aspekts ir tā jānoliedz un tā jāsajauc, lai tur nekā nevarētu saprast. Kāds ir tas mērķis.
Kādi dati, kāda vēl zinātne. Ir vienkārši fakti, ka ziemas paliek siltākas un kaut kādas metodes, kā šo faktu noliegt. Nekā cita tur nav.
Nemēģini te loģiski kaut ko pierādīt. Uzdos pretjautājumu, visu saputros un visu noliegs. Tāds stils.
Piemēram, noliedz to, ka ziemas paliek siltākas. Laikam tas domāts vidējam Džo, kuram ir kādi 20-30 gadi un kurš nemaz kārtīgu ziemu nemaz nav redzējis.
Kārtīgā ziemā mēnesi no vietas ir sniegs!
Kāpēc ir jāmuļķojas ar visādiem pretjautājumiem, ja ziemas paliek siltākas?
Tas taču ir pilnīgi skaidrs.
Konteksts ir ļoti vienkāršs.
Ziemas paliek siltākas. Tur pat nav par ko strīdēties.
Kāpēc tas ir jāapstrīd?
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Ļoti laba atbilde.
Vidējais Džo sajūsmā.
Iepriekšējo tekstu par to, kā tas starojums tur tajā atmosfērā īsti atstarojas jau aizmirsis.