www.youtube.com/watch?v=eBSr2tyGMBI

Noskaties video.

Sākās daudzmaz jēdzīga diskusija.

Un tad atnāca klaķieris. Bitenieks. Ar V8.

Tā proletĀriešu argumentācija bija interesanta.

1 metināju alumīniju, lietoju gāzmasku, Tik un tā pēc tam klepoju kā vecaistēvs 3 dienas. Gan jau bija kaut kāds sakausējums. Metināju ar alumīnija elektrodiem.

2. profi to atrisina ar speciālu masku ar gaisa padevi no ārpus metināšanas zonas. Var atrisināt ar parastu lokanu cauruli.

3. Kaut kā neesmu dzirdējis ka metinot ar TIGu, vajadzētu kaut kādus speciālus elpošanas aprīkojumus. Paprasīju vienam pazīstamam čalim, kurš pirms kāda laika izgāja TIG metinātāja kursus un tagad strādā par metinātāju vienā liepājas firmā, par šo tēmu. Atbilde bija - personiskās aizsardzības līdzekļi ir pieejami, bet to lietošana ir pēc paša izvēles, jo nekādas normas pārsniegtas netiek.

Liekas ka tu, raimi, neesi nekad metinājis ne ar ko. Pliks metāls parastos apstākļos nevar ne degt [ar liesmu], ne izdalīt kaut kādas gāzes nopietnās koncentrācijās. SItuācijā, kur tiek lietoti kaut kādi kušņi, kaut kas tāds vēl varbūt var notikt, bet ne jau metinot ar normālu aizsarggāzi...

Šitā argumentēt ir jāprot. proletĀrietis - praktiķis, darītājs, protams, zina labāk, kā ir par kaut kādiem teoretizētājiem. Viņa viedoklis svarīgāks!

Kas tur ir ar tām auto izplūdes gāzēm servisos?

Bet vajadzētu. Gan skrūvei, gan eļļai, gan krāsai, gan motoram, gan akumulatoram.

Turpini tādā garā.

Šoreiz jau stāsts nav par kaut kādu tur globālo sasilšanu un piesārņojumu, kur vispār neko nevar saprast, kādas tur daļiņas vai kādas tur gāzes, neko nevar saprast, bet par pavisam konkrētu problēmu - gaisa piesārņojumu darba vietā. Kas tur ar tiem servisiem un auto izplūdes gāzēm telpā, atkal atsauksies uz pazīstamu mehāniķi?

Nu, ir taču demokrātija un visādas domas un idejas taču it kā var izteikt. Vienām idejām būs lielāka establišmenta pretestība, citām - "tautas", bet ideja kā tāda taču laba.

Nu, tāpēc jau vajag pieskatīt to klimata cīnītājus, kas visu ko deklarē. Lai deklarē, apsola un ieliek likumos prasību šos nodokļus neieviest. Teiksim, tuvāko 20-30-50 gadu laikā. Prasiet, lai Grēta to deklarē! Ja nē, tad tās viņas prasības tāda dekorācija, manipulācija un aizstājējdarbība vien ir.

Cinku jau parasti ar fleksi notīra, vismaz termiskās darbības zonā.

---------------------

Nākamreiz paprasi viņam, vai viņš ir metinājis ar lāzeru. Tas daudz ko nozīmē.

Piebilde par darba drošību metinot, konkrēti, par elpošanas masku nevajadzību, bija muļķīga. Nu un, ka nebiji dzirdējis? Ko tas raksturo?

Daudzos servisos arī nekāda izplūdes gāzu nosūcēja nav. Vai tas ir pareizi?

Pēc manām domām, ir kaut kāda tīrā, politisko procesu, sabiedrisko manipulāciju neietekmēta diskusiju un procesu tehnisko īpašību salīdzināšanas vide, uz kuru vajadzētu tiekties, lai maksimāli novērstu gan klimata pārmaiņu cēloņu noliedzēju, gan it kā klimata glābēju dekoratīvās, manipulatīvās darbības.

Maksimāla iedziļināšanas procesa tehnoloģijā lai vai kas tas nebūtu - labāka ekonomikas organizācija, satiksmes plānošana, konkrētās tehnikas pilnais ražošanas un pārstrādes cikls.

Ja pilni procesu apraksti nav pieejami, tad uz to arī norādām, darbojamies ar to kas ir, piemēram, tirgus cena tai vai citai tehnoloģijai.

Profesionāli to atrisina ar speciālu masku ar elpošanas cauruli, kura ņem gaisu ārpus metināšanas zonas. Neprofesionāli - ar lokanu kaut kāda materiāla trubu zobos.

www.youtube.com/watch?v=eBSr2tyGMBI

Nu, te vismaz ir jēdzīgi izklāstīti argumenti. Sausi, tehniski, bezpersoniski. Pieņemu, ka tā arī ir. Gan jau īpaši piedomājot, var atrast, kur un kā to auto svaru samazināt.

Alumīniju metinājis pāris reizes esmu, vienreiz kaut kādā iekārtu demo pasākumā. Pusautomāts. Bieza 5 mm plāksne, T veida sadures šuve. Nometināju to šuvi, apskatos, baigi smuki sanāca. Domāju, vajag tādu pašu otrā pusē. Pagriezu, metinu, skatos, otrā pusē šuves vietā sanākusi kārtīga 4mm dziļa rene. Detaļa maza, alumīnijs metināšanas laikā uzkarsa, elektriskie parametri pusautomātam tie paši, tad nu sanāca šuves vietā rene.

Kaut kad būs jāpamēģina pametināt ar lāzera ierīci, nav nemaz tik dārgi

www.ss.lv/msg/lv/construction/tools-and-technics/tool-machines-machinery-equipment/weldings-electric/biekke.html

Varbūt tas kaut ko maina tajā alumīnija virsbūves remontēšanā. Varbūt arī ne.

Latvijai ar to arī ir problēmas.

Nu nav iespējams jēgpilni diskutēt, ja uz alumīnija izmantošanu autoražošanā tāpēc, ka tas nerūsē, ir labi pārstrādājams un vieglāks par dzelzi, tiek atrasts tā saturs Zemes garozā, salīdzināts ar oglekli un tā starp citu neviļus norādīts, ka tik niecīgs elementa saturs jau neko nevar ietekmēt.

Kā var diskutēt?

Ogļu izmantošana enerģētikā. Atrodam tabulas, pa valstīm salīdzinām, konstatējam, ka daudzās valstis vispār ogles neizmanto, citās izmanto, taču lielāko daļu enerģijas saražo no dabasgāzes un citiem avotiem. Diskutējam, atbildam, saliekam skaitļus. Nu un. Pēc pāris lapām, atkal - visu enerģiju elektroato saražo no oglēm!

Litija rūdas un litija akumulatoru ražošana. Atrodam pāris tehnoloģiju aprakstus, nu nevajag tur ogles, lai to rūdu pārstrādātu, tas nav nekāds Martena process tēraudam. Atrodam, atbildam, paiet pāris lapas, atkal - elektroauto esot neekoloģiskāks par dīzeli. Kaut kāds klimata pārmaiņu un to cēloņu noliedzējs kaut ko savārstījis, tiražējam muļķibas, nekādu skaitļu, procesu aprakstu, kam to vajag, kas to te pētīs.

Nav jēgas strīdēties. Tas ir viens no pasākumiem un viss.

Dīzeļus ieviesa tādēļ, ka, ja ņeņem vērā radīto piesārņojumu, tiem ir diezgan daudz priekšrocību.

Tā jau domāju. Nav jēgas strīdēties.

Kāds sakars ar to, kā tā NOX problēma radās?

Tā ir problēma. Braukšanas ierobežojumi pilsētās, satiksmes organizācija, elektroauto, CNG, pat LPG šo piesārņojumu samazina.

Dīzeļdzinējam noteiktā attīstības posmā bija ļoti liela nozīme. Tas arī viss.

Nopietni?

Pamēģināsim vienu atsevišķu parastu argumentu.

NOX ir problēma pilsētās, jo rada smogu.

Samazināt NOX ir labi.

Šis piesārņojuma veids visādās klimata programmās ir skaidri noteikts kā problēma.

Tādējādi jebkas, kas to samazina pilsētās, būtu jāatbalsta.

CNG auto NOX piesārņojums ir daudz mazāks.

Kur tur, lūdzu, ir kaut kāda neloģika?

Eļļas sensori jāpārbauda. Tur ir 2. Pie lielākiem apgriezieniem tā eļļa augšējam sensoram tiek, apakšējam ne, tā elektronika to saprot un rāda, ka viss kārtībā. Ja sensoram kontakts ar vadu bojāts, tad rāda, ka eļļas nav. Iespējams, sasilstot kaut kas notiek ar kontaktu. Varbūt arī tāpēc, ka sasilusi eļļa ir šķidrāka un netiek tam apakšējam sensoram.

Pirms kāda laika tā bija vienam vecākam Audi. Atrisināja pāris minūšu laikā no jauna pievienojot vadu sensoram.

Tas vienkārši viens variants, kas tuvākajā laikā skaidri parādīs, vai jaunā klimata politika ir domāta nopietni.

Ja būs īpašas nodokļu atlaides auto ražotājiem un pircējiem un uzpildes staciju atbalsts, tad jā, tā politika ir nopietna. Ja nekā īpaša nebūs, tad nē, nav nopietna, lai ko Grēta un Eiropas lielie vadītāji teiktu.

20% CO2 un 90% NOX. Tas taču jāatbalsta.

Tādas tehnoloģijas, kuras reāli būtu jāatbalsta, ja klimata mērķi būtu nopietni, ir steriem.

iauto.lv/zinas/pasaule/33832-skoda-scala-un-kamiq-tagad-ari-dabasgazes-g-tec-versija-foto

22 000 eiro

Degvielas cena, salīdzinot ar dīzeli par to pašu nobraukto attālumu 20% mazāka.

Un NOX un CO2 daudz mazāk.

Ja būs tās dabasgāzes uzpildes stacijas, tad pirks tādus auto. Var izpildīt deklarēto ekoloģisko mērķi.

Ja šim nebūs tieša Eiropas atbalsta, tad tā deklarācija paliek tikai deklarācija.

Latvijā ar kādām 15-20 CNG uzpildes stacijām pietiktu.

www.db.lv/zinas/virsia-atver-cng-uzpildes-staciju-riga-494645

CNG stacija Rīgā. Vajag vairāk. Jēkabpilī jau ir.

www.virsi.lv/lv/atklaj-pirmo-cng-staciju-latvija

skaties.lv/auto/raidijums-zebra/vel-viens-cels-ka-izglabt-pasauli-zebra-teste-reti-sastopamu-un-ekologisku-automasinu/

CO2 - 25% līdz 35% mazāk salīdzinājumā ar benzīnu un gāzi, slāpekļa oksīdi 80-90% mazāk

Rīgā, Jēkabpilī jau ir, tajā virzienā vēl vajag Ogrē, Aizkrauklē, Lielvārdē, Pļaviņās, Varakļānos, Rēzeknē, Daugavpilī. Vēl 7 CNG stacijas.

Tipa, ja neesi automehāniķis, tad ko? Es taču netaisos to auto remontēt, es uzrakstīju, ko domāju par auto skaņu.

Loģika daudziem darbojas tā, ka viņi vienkārši izmanto tos "faktus" un skaitļus, ko viņiem noliek priekšā.

Šajā gadījumā, izlasot, ka alumīnijs ir trešais "populārākais" ķīmiskais elements uz zemes (8.23%) un tūlīt aiz skābekļa (46.1%) un silīcija (28.2%). Tikmēr visas organiskās dzīvības pamatā esošais un arī CO2 veidojošais ogleklis ir diezgan tālu sarakstā (0.02%).

Tas lasītājs vairs neko papildus nemeklēs. Viņam pietiek ar šiem skaitļiem. Viņš savus secinājumus par to, ka tas CO2 neko tak neietekmē, izdarīs uz šo skaitļu salīdzināšanas pamata.

Alumīnijs vispār tika pieminēts tāpēc, ka tas ir labi izmantojams otrreizējā pārstrādē un vides apstākļu ietekmē nerūsē. compare aluminium and iron in car industry

www.bbc.co.uk/bitesize/guides/zpcdsg8/revision/5

www.engineering.com/AdvancedManufacturing/ArticleID/16437/The-Battle-of-the-Bodies-Steel-vs-Aluminum-in-Automotive-Production.aspx

Pārlasām vēlreiz trešo teikumu. Vienkārša loģika. Apskatamies Zemes garozas sastāvu un izdaram secinājumus. Ļaudīm patīk vienkāršā loģika.

To, ka tā CO2 ir tik maz tajā atmosfērā kā argumentu jau vienreiz (daudzreiz) izmēģināja.

Te viens eksperiments

www.youtube.com/watch?v=kwtt51gvaJQ&t=4s

Nu ja.

Tādējādi klimatu ietekmē tikai plaši izplatīti elementi.

Vienkārša loģika. Apskatamies Zemes garozas sastāvu un izdaram secinājumus. Ļaudim patīk vienkāršā loģika.

Biju apņēmies uz stulbībām un provokācijām neatbildēt. Atkal nesanāca.

Grētu apspriest klimata sakarā vispār nevajag, tikai sabiedrisko PR un mediju manipulāciju sakarā - ko vēl bez konservatīvajiem mizogīniskajiem baltajiem večiem tā kompānija vēl izdomās apkarot klimata problēmu aizsegā.

Pie tam, tad kad vajag izdomāt apokalipsi, ka jauniegūtā coli baktērija, kas spēj piesaistīt CO2, pēkšņi savairosies, tad niecīgā oglekļa koncentrācija nemaz vairs netraucē.

Nu, par alumīniju saka, ka tas esot visekoloģiskākais no otrreizējās pārstrādes viedokļa

www.matalco.com/about_aluminum.htm

Alumīnijs ir viens no videi draudzīgākajiem metāliem uz planētas. Procentuāli starp metāliem tas tiek visvairāk pārstrādāts. No vairāk nekā 1 miljarda tonnu alumīnija, kas jebkad saražoti, aptuveni 75% no šī universālā un vieglā metāla joprojām tiek izmantoti šodien, pateicoties pārstrādei.

Alumīnijs ir ārkārtīgi universāls materiāls - tas ir viegli apstrādājams, lejams, valcējams un presējams. Veicamo formu klāsts (lējumi, presēšana un caurules, loksnes un plāksnes, folija, pulveris, kalumi, stieples, izolācija utt.) Un pieejamo virsmu dažādība (pārklājumi, anodēšana, pulēšana utt.) Tas nozīmē plašu produktu klāstu, no kuriem daudzus mēs izmantojam savā ikdienas dzīvē.

Nu, ja te kāds gribētu kaut ko jēdzīgi apspriest, tad jau varētu padiskutēt par tiem pašiem ražošanas pilnajiem cikliem. Cik to izmaksas, energopatēriņi un dažāds piesārņojums vispār ir aprakstīti un pieejami jēdzīgai un ar faktiem pamatotai diskusijai.

Tad jau var diskutēt par visu ko, piemēram, ko nozīmē tos pašus auto ražot no rūsējoša metāla, varbūt no alumīnija sakausējumiem, varbūt no nerūsējoša tērauda, varbūt no kaut kādas šķiedras, cik tas viss maksā, cik tērē resursus un cik viegli pēc tam pārstrādājams.

Tāpat degvielas ieguves pilnie cikli. Akumulatoru ražošana. tehnoloģijas smalkumi - ja tur tā rūda jākarsē līdz 800°C vai 500°C , tad atrast vai loģiski pamatot, ka to taču var darīt arī ar gāzi vai elektrību vai pat kādu biodegvielu, nav obligāti ar akmeņoglēm.

Pārtikas pakām taču raksta sastāvus. Ir tādas kompānijas, kas ražo ekopārtiku un vēl to sociāli atbildīgo, vai ka to īsti tur sauc.