Par vakcīnām, antibiotikām un zāles "dabīgumu" viss pareizi.

tātad tas ir kaut kāds cits ideoloģiskais atzars, tā nav dabīgā higiēna, antivakceri, "dabīgā" legalaizeri un tas novirziens.

Veikls strīdus psiholoģijas gājiens.

No maniem piemēriem būtu jāizdara secinājumi ka pamatus tomēr īsti labi nepārzini, bet tiek veikli atbildēts - pats tu tāds, nekā nezini.

Par to elektrisko pretestību - priekšā uzreiz nepateicu, uzdevu jautājumu, kam vajag tās pamatzināšanas, tad jau teicu priekšā un galu galā pie diezgan tuvas atbildes pareizajai jau nonācām. Atkal būtu jābūt secinājumam - jā, te es kaut ko nezinu, palaidu garām, taču nē, pats tu neproti salikt kopā teorētiskas zināšanas ar praksi, lūk kā.

Meistars darbībā, lasiet un mācieties, kā vajag strīdēties.

Gribēju parunāt par lietu, bet (atkal jau kuro reizi) sanāca demo projektiņš par sabiedriskajiem procesiem.

----------------

Par to dabiskumu, tikai tā, kopējai ainai - ko domā par vakcinēšanu un antibiotikām, tā ir laba un derīga lieta vai novirzīšanās no dabas procesiem.

Un par zāli un tās legalizāciju - tas, ka tas tomēr ir augs un aug dabīgi, vai tas ir jēdzīgs arguments vai arī tomēr sviests? Ne par pašu procesu, bet par šo vienu argumentu - dabiskumu.

Bradypus. Ļoti vienkārši - ogleklis ir viens no pamata "ķieģeliem" organiskajā ķīmijā un bioloģijā. Atšķirībā no plastmasas nanodaļiņām, tas nav organismam svešs....

------

Sērs arī nav svešs. Nātrijs arī. Skābeklis un ūdeņradis arī ne.

Kā citādi to saprast? Kāpēc organisms neveselīgi reaģēs uz to pašu skābekli, ja tā būs par daudz. Vai nātriju. Vai sēru. Tāda nu tā loģika te ir - ja reiz tas elements organismā ir.

Ķīmijas pamati.

www.uzdevumi.lv/p/kimija/8-klase/atoma-uzbuve-10174/re-9b544f01-b863-4907-8c71-22063ab1a4aa

Vienkāršas vielas nevar sadalīt sīkākās sastāvdaļās ar ķīmiskām metodēm.

Par saliktām sauc vielas, kas sastāv no vairākiem atomu veidiem.

Bioloģijas pamati. Barības vielas un to uzņemšana. Biopieejamība. Piesārņojums un tā veidi. Dažādu vielu ietekme uz organismu.

Vienkāršu vielu fizikālās un ķīmiskās īpašības ļoti būtiski atšķiras no saliktu vielu īpašībām, kuru sastāvā tās ir.

------------------------

Viena no interneta googliskas izglītošanās nopietnākajām blaknēm - zināšanas nav sakārtotas sistemātiski un ļaujj grābāties gar augstākiem plauktiem, kamēr pamatu saturs palicis līdz galam nesaprasts. Tā bija ar siltuma zudumiem un elektrisko pretestību Oma likuma sakarā un tas pats atkārtojas tagad.

Šis teksts ir noderīgs par tik, par cik tas ir diskusiju paņēmiens un parāda to, ko tas parāda.

Piemēram, aizved sāņus no apšaubāmiem pašu apgalvojumiem.

Prasa visādus nejēdzīgus skaidrojumus un taisnošanos.

Nu tas taču ir skaidrs, ka ūdeņraža oksīds. Nevajag izdomāt to, ko neesmu teicis.

Es jau iebildu pret to pērli, ka, lūk, ja reiz organismā ir daudz oglekļa atomu (visdažādākajās saliktās vielās), tad, lūk, pret kaut kādām oglekļa daļiņām tam organismam nekādu tādu reakciju nevajadzētu būt. Tās taču ir muļķības.

Skābeklis, kalcijs, fosfors, nātrijs, sērs, kālijs, hlors kā tīras vielas un kā dažādu savienojumu un šūnu sastāvdaļas.

Skolā bija ķīmija un fizika?

Pēc tam arī bija kaut kas no tā?

Tā tomēr bija pērle - vai oglekļa nanodaļiņām ir vienāda ietekme uz cilvēka organismu, kas pats ir "būvēts" no oglekļa?

Kā ir jādomā par piesārņojuma ietekmi uz organismu, lai ko tādu uzrakstītu.

Ķīmijas pamati.

www.uzdevumi.lv/p/kimija/8-klase/atoma-uzbuve-10174/re-9b544f01-b863-4907-8c71-22063ab1a4aa

Vienkāršas vielas nevar sadalīt sīkākās sastāvdaļās ar ķīmiskām metodēm.

Par saliktām sauc vielas, kas sastāv no vairākiem atomu veidiem.

Bioloģijas pamati. Barības vielas un to uzņemšana. Biopieejamība. Piesārņojums un tā veidi. Dažādu vielu ietekme uz organismu.

Vienkāršu vielu fizikālās un ķīmiskās īpašības ļoti būtiski atšķiras no saliktu vielu īpašībām, kuru sastāvā tās ir.

Ūdeņradis un skābeklis. Gāzes. Oksidētājs un reducētājs. Degviela un degšanai nepieciešams komponents. Ūdens - oksīds, Šķidra viela, viens no šķīdinātajiem, bioloģisko sistēmu pamatviela.

Tagad var......, ka es tik pamatus vien zinu, neko citu.

Vēl viena pērle.

Tā bija pērle - vai oglekļa nanodaļiņām ir vienāda ietekme uz cilvēka organismu, kas pats ir "būvēts" no oglekļa?

Bradypus Kas tik "pērlīgs"? Paskaidrosi? Šķiet, ka tikai tava nespēja saprast.

Bradypus 30.01.2019 12:46 Nepareiza doma pašos pamatos. Transports ir viena no industriālās revolūcijas komponentēm, kas dažos gadu desmitos ir strādnieku no padsmit stundu 7 darba dienām pazemē, ogļu putekļos, izcēlusi uz 8 stundām birojā, kur vēl darba laikā var internetā pasūdzēties, ka dīzeļa ogļu putekļi ir drausmīgi kaitīgi. Pārāk ātri esam pieraduši pie labas dzīves un gribam iznīcināt to, kas mums šo labo dzīvi ir nodrošinājis.

---------------------

Kādā veidā tas atceļ datus par dīzeļa izdalīto daļiņu kaitīgumu?

Tā bija pērle - vai oglekļa nanodaļiņām ir vienāda ietekme uz cilvēka organismu, kas pats ir "būvēts" no oglekļa?

Es tā sapratu, ka tam, ka CO2 līmeni ledus gaisa burbuļos var noteikt, ka tam iebildumu vairs nav.

Tad nu es gribētu apstiprinājumu, ka sīkās oglekļa daļiņas un NOXi ir kaitīgi un tas netiek apstrīdēts.

Jo tad būtu vismaz kaut kāds kopīgs izejas punkts, par ko domstarpību nav un tās daļiņas ir vai nu jāaizvāc, vai mazāk jābrauc.

Dīzeļa daļiņas ir daudz smalkākas.

www.dieselnet.com/tech/dpm_size.php

Coarse particles or PM10—particulates of an aerodynamic diameter ≤ 10 µm

Fine particles or PM2.5—particles with a diameter ≤ 2.5 µm

Ultrafine particles of diameters below 0.1 µm or 100 nm

Nanoparticles, characterized by diameters of less than 50 nm.

Bradyus 23.02.2019 10:33 Smalkākas par ko?

Bradypus 22.02.2019 23:38 Bet kas nepareizs kvēpu un putekļu salīdzinājumā? Tas ir visnotaļ pamatots, jo medicīniski ietekmē ir līdzīga

Dīzeļa daļiņas ir daudz smalkākas.

Bradypus 23.02.2019 10:33 Smalkākas par ko?

www.siic.lu.lv/kim/IT/K_10/default.aspx@tabid=21&id=331.html Lavuazjē pētīja degšanas procesus un apšaubīja flogistona teoriju. Viņš novēroja: ja metālu karsē gaisa klātbūtnē, tad metāla masa pieaug. Izmantoja slēgtu trauku, kurā karsēja metālu un svēra pirms un pēc eksperimenta. Veicot tālākus eksperimentus, Lavuazjē novēroja, ka metāla masas pieaugums ir tieši saistīts ar gaisa masas samazināšanos traukā. No tā viņš secināja, ka sadegšana ir metāla savienošanās ar gāzi no gaisa. Lavuazjē eksperiments pierādīja, cik liela nozīme zinātnē ir precīzam eksperimentam. Lavuazjē eksperimenti pierādīja, ka flogistons neeksistē un lika pamatus likumam, ko mēs šodien pazīstam kā masas nezūdamības likumu.

Tagad katrs var iedzert alu, atraugāties un braši paziņot, ka kas tad to nezina.

------------------

Kas tur bija ar tām mazajām daļiņām un veselību, ir ietekme vai nav?

Saprotiet, ka fizikā un ķīmijā daudzreiz tiek paredzēti, pētīti un interpretēti molekulāri un subatomu procesi.

www.ulbrokas-vsk.lv/diski/Physicon2/Open%20Physics%202.6%20part%202%20Lat/content/chapter6/section/paragraph1/theory.html

α-daļiņas un metāliskā foliju. Aiz folijas ekrāns. Novēroja ekrānu. Lielākā daļa α-daliņu praktiski nenovirzās, novirzās par nelielu leņķi ne lielāku par 30°. 1/10000 α-daļiņa novirzījās par leņķiem, kas ir ap 180°.

Tātad atoms praktiski ir tukšs, tikai tā centrā atrodas pozitīvais lādiņš. Atoma kodols.

Lai uzstādītu tādu eksperimentu un to interpretētu, vajag ko vairāk par montiera vai gatavu citu izstrādātu sastāvdaļu salikšanas prasmi.

www.siic.lu.lv/kim/IT/K_10/default.aspx@tabid=21&id=331.html

Lavuazjē pētīja degšanas procesus un apšaubīja flogistona teorijas pareizību. Viņš novēroja: ja metālu karsē gaisa klātbūtnē, tad metāla masa pieaug. Lavuazjē sizmantoja slēgtu trauku, kurā karsēja metālu un svēra pirms un pēc eksperimenta. Novēroja, ka metāla masas pieaugums ir tieši saistīts ar gaisa masas samazināšanos traukā. No tā viņš secināja, ka sadegšana ir metāla savienošanās ar gāzi no gaisa. Lavuazjē eksperiments pierādīja, cik liela nozīme zinātnē ir precīzam eksperimentam. Lavuazjē eksperimenti pierādīja, ka flogistons neeksistē un lika pamatus likumam, ko mēs šodien pazīstam kā masas nezūdamības likumu.

Tagad katrs atraugājoties var iedzert alu un braši paziņot - masas nezūdamības likums, kas tad to nezina.

Es pārdomāju. tad, tas, ka var noteikt CO2 ledus gaisa burbuļos, tie ir meli?

Tur viss tik mazs, ka tam nevar ticēt? Neko ne kārtīgi redzēt, ne aptaustīt.

www.climatecentral.org/news/the-last-time-co2-was-this-high-humans-didnt-exist-15938

scholarsandrogues.com/2012/01/28/csfe-co2-in-800000-year-old-air/

www.co2.earth/co2-ice-core-data

www.igsoc.org/annals/3/igs_annals_vol03_year1982_pg227-232.pdf

Bet es taču jau piedāvāju diskutēt par sastrēgumiem un piesārņojumu ar nesadegušajām degvielas daļiņām

Particle Classification Abbreviation Size Range

Ultrafine particles UFP < 0.1 µm

Nanoparticles - < 50 nm

CO2 nediskutējam

Nu, reālie cipari ir tādi, kādi ir - ogļu staciju skaits pasaulē samazinās, nevis palielinās un es tos neizdomāju.

Kas attiecas uz CO2 un globālo sasilšanu, tā ir pierādīta teorija un viss.

Pie tam, ja kāds tam netic, tad piesārņojumu jau tagad jebkur katrs var izmērīt pats un Rīgā karstās vasaras dienās tas piesārņojums ir ievērojami liels tieši transporta dēļ.

Pie tam transporta sastrēgumi arī nepatīk nevienam.

To visu, protams, var noliegt un izlikties, ka nekāda piesārņojuma jau nav un ka sastrēgumi nemaz tik ļoti netraucē.

www.delfi.lv/news/national/politics/riga-veidojas-smogs-gaisa-kvalitate-sliktaka-neka-pekina.d?id=46919607

Nu, mēs laikam kaut cik varam uzlabot un ietekmēt Latvijas patēriņu, piesārņojumu vispār un sevišķi pilsētās, ja saņemamies un kaut ko darām. Nevis Ķīnu.

Un, ja mēs brauksim ar elektroauto vai kādu hibrīdu, tad, visticamāk, elektroenerģija tam būs saražota HESā, koģenerācijas TECā vai kādā mazākā lokālā dabasgāzes koģenerācijas stacijā. Varbūt 1 no 100 arī vēja vai Saules stacijā. Nevis ogļu. Varbūt kaut kādā īpašā enerģijas pieprasījuma brīdī tā enerģija būs no attālas Igaunijas slānekļa dedzināšanas stacijas vai kādas atomstacijas ne Latvijā.

www.theguardian.com/environment/2019/mar/28/global-collapse-in-number-of-new-coal-fired-power-plants

Staciju skaits gadā, kam uzsāk celšanu, kopš 2015. gada ir samazinājies par 84%, un tikai 2018. gadā - 39%, savukārt pabeigto iekārtu skaits ir samazinājies par vairāk nekā pusi kopš 2015. gada.

www.weforum.org/agenda/2019/04/chart-shows-fall-in-planned-coal-power-iea/

Toties dabasgāzes uz planētas Zeme ir ļoti daudz.

www.powermag.com/the-rise-of-natural-gas-generation-in-europe/

Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) sniegto informāciju, gāzes ieguve ES tikai 2017. gadā palielinājās par 12,3% (78 TWh), atsaucoties uz zemām gāzes cenām, oglekļa cenu, kā arī „mērenu atjaunojamo enerģijas avotu pieaugumu”. norādīja uz elastības uzlabošanu un pilnas slodzes efektivitātes palielināšanu. 2018. gada aprīlī OIES atzīmēja, ka dabasgāzes īpatsvars Eiropas paaudzes maisījumā 2017. gadā palielinājās līdz 21,2%, pieaugot no 19,5% 2016. gadā un ka tas sasniedza augstāko līmeni virs 25% 2017. gada novembrī (1. attēls). Salīdzinājumam, ogļu īpatsvars samazinājās no 20,7% 2016. gadā līdz 20,1% 2017. gadā.

www.cfr.org/backgrounder/global-natural-gas-potential

----------------------

Un lokāli dažādās valstīs ir tāda situācija, ka vispār nav nekādu ogļu staciju. Ķīna ir Ķīna, dara, ko grib. unearthed.greenpeace.org/2019/03/28/china-new-coal-plants-2030-climate/

www.npr.org/2019/04/29/716347646/why-is-china-placing-a-global-bet-on-coal?t=1560919698677

No Ķīnas mums elektrība nenāk.

Un kādi ir tie mehānismi, kas cilvēka organismam ļauj pierast pie radiācijas un ogļu putekļiem?

Tam nav nekādas saistības ne ar mani, ne ar topika tēmu vispār. Vienkārši rimsties pāris dienas.

Izdomā pats, kāpēc.

Iesaku pāris dienas ievērot pamieru.