Šodien bija tas pielīpoši-piesalstošais. Notīrīju auto stikla vienu pusi, iešu, tīrīšu otro, skatos, esmu par tuvu kupenai, kamēr pabraucu uz malu, nu, kāda pusminūte pagāja, jau, nupat notīrītajai pusei jau atkal salst klāt.
Taču silts stikls braucot un logu šķīduma smidzināšana problēmu atrisina.
Tas vispar ir svarigs punkts, ka izglītība būtībā diskriminē, sadala pēc vajadzībām un spējām.
Ja par mūziķiem vai sportistiem tauta īpaši neprotestē, saprot, ka talanti jāattīsta, tad ar to pašu eskato zinību talantu ir citādi.
Dažas izglītības problēmas
calis.delfi.lv/forums/tema/18432865-skolotaju-un-audzinataju-nakotnes-trukums/15/
puķu_princese
Bet no otras puses, kā mēs tikām galā? Man arī bija 30 cilvēku klase visus gadus no 1. līdz 12.klasei, arī bija kaitinoši klasesbiedri (daži un ne nonstopā), kuri traucēja stundu. Nu bet tikām kaut kā galā. Man ar mājasdarbiem ļoti reti palīdzēja, tikai tad, ja kaut ko nesapratu, uzdevu mammai konkrētus jautājumus. 9.klasi pabeidzot, no ~30 bērniem 2 pabeidza ar liecību. Vidusskola jau cits stāsts, bet no 28 skolēniem augstskolās iestājās pilnīgi visi bez izņēmuma. Augstskolu nepabeidza tikai 3...
Mums gan nebija jānodarbojas ar tuftoloģiju kā savu iekšējo sajūtu stāstīšana uzdevuma izpildes laikā, kā arī man nebija sajūtas, ka fizikas vai ķīmijas skolotāji paši nesaprot fiziku un ķīmiju. Nezinu, kaut kas mūsdienu programmā nav īsti pareizi.
Burders Ja skolotāja prasa tuftu, tad vecākiem jāprasa skolotājai saskaņā ar kuru izglītības ministrijas dokumentu šī tufta prasīta. Tad izlasa to dokumentu...
Skolotāja tāpat vien neprasīs rakāties pa iekšējām pasaulēm un tāpēc jautājumu jārisina izglītības ministrijas līmenī.
MazaisMurmulis
Sākts apgūt un padziļināti. Tā pati vecā 5 baļļu sistēma, tikai 1 atmests. Man ļoti nepatīk doma, ka vērtē vienā " atzīmē" jauktās kompetences - konkrētas prasmes/zināšanas tajā pašā matemātikā un "daiļrunāšanu par piedzīvoto". Tad ko turpina apgūt un kas ir apgūts? Ja jau ir vairākas kompetences, tad es gribētu redzēt vērtējumu katrai atsevišķi - kā aizvēstures laikos latviešu valodas sacerējumos.
calis.delfi.lv/forums/tema/18432865-skolotaju-un-audzinataju-nakotnes-trukums/12/
MazaisMurmulis
Tas nozimē, ka tehniski/eksakti domājošie bērni jaunajā kompotenču sistēmā tiek vēl vairāk demotivēti? Jo nu būsim godigi - tādu izteikti introvertu, eksakru personu jau 6-7 gadu vecumā redz pa gabalu, un ierosinājums uz "iekšēju refjeksiju publiskošana" labākajā gadījumā izpelnīsies neizprotušu skatu " caur pieri". Sliktākajā gadijumā - atslēgsies no sadarbības ar skolu. T.i. sēdēs rātni un darīs kautko savu.
Vārtsargi spēlē nozīmīgu lomu. Vispirms jau Horvātijas vārtsargs. Un uz reiz nākamajā spēlē Marokas vārtsargs.
www.youtube.com/watch?v=hnsNnkQObLA
Te tā, dabīgs talants
Kā tad ir - iekļaut kopējā enerģijas plūsmā ir vieglāk
1. Tūkstošiem atsevišķu enerģijas ražotāju, kuru saražotā enerģija pienāk caur katram savu sadales tīkla atzaru.
2. 2 vai 3 lielus Saules enerģijas ražotājus, kas caur pārveidotāju slēdzas pie augstsprieguma tīkla.
Retorisks jautājums.
Pie Aizkraukles vai Rīgas pāris hektāru pļavā blakus atrastos rīdzinieces Annas 5 kilovatu Saules paneļi, rēzeknieša Antona 15 kilovatu Saules paneļi un Rīgas Siera Ražotāja 4 megavatu Saules paneļi.
Apkalpošanas izmaksas mazākas par zudumiem.
Izdomāju risinājumu pēdējā laika problēmām ar pārvades tarifiem un 6 procentu zudumiem (450GWh) 1.31 min
ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.12.2022-de-facto.id279514
sevišķi Saules ražotājiem
1. Saules enerģija nav jāražo mājās vai tikai mājās, bet maksimāli tuvu pie iespējas, izmantojot pārveidošanu, augstsprieguma tīkliem.
2. Tādējādi zudumi ir minimāli.
3. Saules baterijas tiek izvietotas lielākās platībās tuvu pārvadei un pilsonis SAVAS Saules baterijas, dzīvojot kaut kur Baldonē vai Alūksnē, patiesībā ir izvietojis tuvu Rīgas vai Aizkraukles pārvades sistēmai.
4. Diskusija par aizņemtajām lauksaimniecības zemēm jau ir bijusi vairākas reizes un ir zināms, ka saražotā Saules enerģija gada laikā ir kārtu kārtām lielāka par iespējamo lauksaimnbiecības vai meždsaimniecības enerģētikas apjomu.
5. Tāpēc patērētājs mierīgi tērē savu atsevišķo, CITUR IZVIETOTO bateriju saražoto vasarā bez maksas un ziemā sarēķināto pārpalikumu.
6. Elektroauto ātrajai lādēšanai būs jāmeklē risinājumi.
7. Ražotāji ar pietiekasmi lielu enerģētikas komponentu ražošanā arī piedalās un proporcionāli saņem un tērē enerģiju.
www.youtube.com/watch?v=vgqG3ITMv1Q
laba filma
Interesanti ir tas, ka šis raksts tika publicēts pirms 2006.gada.
HANDELSBANK 1996.g.
Nekustamā īpašuma tirgus "bums" un tā ietekme uz tautsaimniecību
Risto Herrala Risto Herrala
(Risto Herrala)
Somijas Bankas (Suomen Pankki)
Monetārās politikas pārvaldes ekonomists
Gribētu runāt par šo burbuļa un sabrukuma ciklu jeb pieauguma un krituma ciklu. Jums jāizdomā, vai šis process notiek pie jums tāpat, kā tas notika pie mums. Taču gribētu pastāstīt, kā es un mūsu banka aplūko dzīvojamo telpu tirgu saistībā ar citu ekonomiku kopumā.
Tātad svārstības dzīvojamo telpu tirgū. Kāpēc mainās cenas? Kāpēc novērojamas svārstības? Patēriņa precēm parasti šīs pārmaiņas nav pārāk atšķirīgas. Ziemā, protams, māja ir svarīgāka nekā vasarā, bet cenas parasti īpaši nemainās. Tad rodas jautājums: kāpēc dzīvojamās telpas cena mainās tik nozīmīgi?
Vēl varam runāt arī par ekonomiski izstrādātām domām jeb idejām, ka mājokļiem ir arī citas funkcijas, piemēram, bagātības uzkrāšanas funkcija, apdrošināšanas funkcija. Ja jums ir māja vai cita bagātība, jūs varat saņemt aizdevumu, ieķīlājot šo īpašumu, un tādējādi finansēt citu patēriņu.
Šie teorētiskie modeļi, protams, ir ļoti sarežģīti. Bet tad jūs varat redzēt, kā cenas mainās saistībā ar pārējo tautsaimniecības pārmaiņu. Šķiet, ka šis modelis izskaidro pārmaiņas un to, kāpēc ļoti grūti saprast, kāpēc notiek šādu burbuļu veidošanās un tad - to plīšana.
Tāpēc šīs teorijas, manuprāt, sniedz zināmas atbildes, kāpēc šīs pārmaiņas ir un kā tās notiek. Ir arī citi darbi, kur tiek aplūkoti empīriskie procesi.
Klasiska grāmata šajā jomā ir Kindelbergera grāmata, kurā minētas mānijas, panika un sabrukums. Kindelbergers rāda, ka daudzās tautsaimniecībās dažādos laikos veidojas šāds cikls - "bums", kad cilvēki kļūst parādnieki un tad - straujš kritums, daudz bankrotu, visi ir ļoti neapmierināti un nelaimīgi. Tieši tā notika arī Somijā. Kindelbergers uzsver, ka tā ir starptautiska parādība, kas var notikt jebkurā valstī, jebkurā brīdī.
Ko tad var darīt politiķi vai centrālās bankas, lai šo procesu optimizētu?
Monetārajā politikā neviena centrālā banka aktīvi nav iejaukusies cenu noteikšanā. Centrālās bankas vairāk interesē inflācija, ekonomiskā izaugsme, maiņas kursi. Centrālās bankas nenodarbojas tieši ar šiem jautājumiem, bet bankas, protams, ir ieinteresētas šajā tirgū, jo tas ir tik liels un centrālajām bankām ir jāzina, kas notiek tirgū un kādu ietekmi tirgus varētu atstāt uz pārējo tautsaimniecību. Tāpēc centrālās bankas mēģina izskaitļot, vai cenas augs vai kritīsies, vai tuvojas sabrukums, kas varētu ietekmēt pārējo tautsaimniecību, vai cilvēki pārāk daudz aizņemas un vai varētu rasties kādas problēmas šajā jomā.
Mūsu bankas vadītājs nesen runāja par šo jautājumu Somijā, un šķiet, ka cilvēki labprāt uzklausa viņa viedokli, jo visiem ir mājas vai dzīvokļi. Kopumā varētu teikt, ka politiķi un politikas veidotāji ir ļoti uzmanīgi, runājot par šiem jautājumiem, jo viss, ko saka, var ietekmēt tirgu.
Tirgus svārstības Somijā. Somija parasti tiek uzskatīta par valsti, kur šīs cenas ir ļoti mainīgas. Lielākie pieaugumi ir bijuši kara laikā. 1. pasaules kara laikā bija milzīga inflācija, 2. pasaules kara laikā bija milzīga inflācija. Abi šie periodi raksturīgi ar to, ka bijusi augsta inflācija. Nesenie paaugstinājumi bija 80. gadu beigās, kad bija "bums", par kuru runāšu. Pēc tam ir liels kritums. Tad ir atkal viens kritums - līdzīgs tam, kas bija 30. gados. Abās reizēs mums bija nopietna recesija jeb tautsaimniecības lejupslīde. Cilvēki runā par starptautiskajiem notikumiem. Var teikt arī, ka dzīvojamo telpu un platību cenas rāda to, kas notiek tautsaimniecībā. Tāpēc arī cilvēki uztraucas par šīm svārstībām, jo kritumi parasti asociējas ar lielu krīzi.
Kāda bija ekonomiskā politika 80. gados? Pēc 2. pasaules kara mūsu finanšu sistēma tika ļoti regulēta: dažādi procenti, likmes - visu noteica centrālā banka, tirgus mehānismi līdz pat 70. gadu beigām bija vāji. Ja ņēmāt hipotēkas aizdevumu bankā, tad jums vajadzēja krāt naudu, pēc tam vajadzēja to 20 gados atmaksāt. Līdz 70. gadiem šis sektors tika ļoti nopietni regulēts. Tad mēs 80. gados liberalizējām savu finanšu sistēmu, jo domājām par pievienošanos ES. 1980. gada beigās bijām panākuši lielas pārmaiņas, kad faktiski valdīja brīvā tirgus likumi. Bankas un pircēji varēja pārrunāt visu par procentu likmēm, par termiņiem u.c. Domāju, ka jūs to esat izjutuši daudz vairāk nekā mēs Somijā.
Kad kredītu tirgus bija liberalizēts, mūsu tautsaimniecībai kopumā veicās labi. Mums bija labs eksports, mums bija nodokļu sistēma, kas atbalstīja kredītus dzīvojamai telpai. Un kas tad notika? Pēc liberalizācijas kredītu tirgus sāka paplašināties, cilvēki ņēma lielus kredītus, galvenokārt dzīvojamās telpas jomā. Taču pati dzīvojamā telpa jau tik ļoti nemainās. Ar kredītu palīdzību pirka ne tikai mājas un dzīvokļus, bet visu. No vienas puses, cilvēki iekļuva arvien lielākos parādos, no otras puses - bija ieguldījumi īpašumā. Un izskatījās, ka šī stratēģija bija pareiza, jo kredīts bija stabils un īpašuma cenas auga.
Kredīti un mājokļu cenas Somijā "buma" laikā
Statistikā neparādās psiholoģija. Jādomā par cilvēku motivāciju, kad viņi pērk īpašumu. Somijā patiešām bija eiforija, bija ļoti grūti pateikt, kāda būs nākotne. Bijām pārgājuši no regulatīva režīma uz brīvu tirgu. Vēstures mācībām vairs it kā nebija spēka. Cilvēkiem bija grūti izprast, kāda ir patiesā mājas cena, kāda pareizā akciju cena, vasarnīcas cena. Somijā atvaļinājuma laikā daudzi dzīvo vasarnīcās. Visi ievēroja, ka cenas ceļas un ceļas. Tāpēc tie, kas bija izveicīgi, ņēma kredītu un pirka īpašumu. Viņi faktiski bija laimētāji, jo viņi bija pirmie, kas kļuva bagāti. Likās, ka tā ir laba stratēģija, kā ātri iedzīvoties.
Šī spēle vērsās plašumā. Vienkāršie cilvēki iesaistījās šajā tirgū. Es tolaik biju students, es arī ņēmu studentu kredītu un sāku pirkt akcijas un daudz ko citu. Mans draugs bija reliģiski noskaņots, mierīgs zēns. Viņam bija maza vienkārša istabiņa, kur pie sienas viņš sprauda zīmītes ar tirgus svārstībām, un bija tāda sajūta, ka mēs visi kļūstam arvien bagātāki. Gan jau, ka jums arī tā tas ir un tad nu ir jāuzmanās, jo "lielie zēni", baņķieri, arī spēlē šo spēli. Tika pārņemtas komercsabiedrības, bankas finansēja cilvēkus, kas uzpirka akcijas, un pēc tam pārdalīja tās un tirgoja tālāk. Es atceros, ka cilvēki pat nopirka beisbola komandas un visādas līdzīgas lietas, un likās, ka tas viss viņiem nes peļņu. Sajūta bija ļoti laba. Bet diemžēl tas tā nav ilgi.
Vēl eiforijas pazīmes. Palūkosimies presē! Tā laika varoņi bija biržas spēlmaņi, kas bija iedzīvojušie naudā, ekscentriski cilvēki, kas pīpēja pīpes, nēsāja cilindrus. Un cilvēkiem likās, ka tie ir vareni zēni. Patēriņš pieauga, ekstravagantie pirkumi, piemēram, superātrumlaivas. Somijā ir pilnīgi bezjēdzīgi braukt pa mazu ezeru ar rēcošu superlielu motorlaivu un parasti jau šis ezers vispār ir aizsalis, jo Somijā ir gara ziema, bet cilvēki šādā muļķīgā veidā vienkārši izrādījās.
Tad sāka nākt sliktās ziņas. Tad sākās mūsu eksports sektorā. Eksporta jomā vairs tā neveicās, tirdzniecība ar Krieviju jeb bijušo Padomju Savienību sabruka. Tas notika ļoti strauji. Vēl kāds faktors bija eksporta šoks.
Taču, ja palūkojamies šādi, eksporta šoks nemaz nebija tik liels. Tas bija viens faktors; tas tomēr neizskaidro visu lielo depresiju, kāda sākās Somijā. Mums bija noteikts maiņas kurss, un procentu likmes bija zemas, tad tās sāka kāpt. Visi cilvēki, kas bija aizņēmušies naudu, kas bija paņēmuši kredītu, pēkšņi izjuta šīs "šķēres" - maiņas kurss ir nemaināms, bet procentu likmes aug.
Trešais faktors bija tirgus psiholoģija. Pirms tam vienmēr gaidījām, ka cenas augs un augs, un tad jūs sākat domāt: "Kas notiks, ja cenas kritīsies? Es tagad esmu nopircis visus šos īpašumus un aizņēmies tik daudz naudas. Ja nu pēkšņi situācija mainās, tad ir nepatikšanas!" Tāpēc visi sāka pārdot savus īpašumus, pat mēģināt pārdot, jo neviens jau neko negribēja pirkt, tāpēc pārdot arī vairs neko nevarēja. Par 75% pāris gados nokrita akciju tirgus. Sākās bankroti, viss būtu bankrotējis. Bet valdība iejaucās, garantējot hipotēku bankas. Tajā laikā strādāju centrālajā bankā, un situācija bija dramatiska, jo kļuva skaidrs, ka, ja mēs neieguldīsim mūsu iekšzemes kopproduktu, lielākoties lai glābtu banku sistēmu, viss sabruks. Vienkāršiem ierēdņiem bija jādomā, ko darīt. Dzīvojamo platību tirgū arī strauji kritās cenas. Daudzi 90. gadu sākumā bija nopirkuši dārgas mājas, viņiem tagad bija jāmaksā lieli hipotēku maksājumi, un daudzi vēl tagad maksā parādus no šā perioda. Prezidents (Koistola) uzstājās televīzijā un teica: "Situācija ir slikta, kaut kā ar to jātiek galā. Es neko nevaru garantēt." Beigās kaut kā šo periodu pārdzīvojām, bet tas bija ļoti dramatisks.
Pašlaik cenas ir augušas par 5-7% gadā, tas mūs īpaši nesatrauc, jo tāds ir starptautiskais rādītājs. Varbūt mazliet par daudz. Hipotēku parādi atkal aug - 10-15% gadā, un vairākums hipotēku saistītas ar īstermiņa tirgus likmēm. Tas ir viens no mūsu uztraukumiem, ka cilvēkiem jāraizējas par procentu likmēm, iegādājoties mājas. Taču situācija nav salīdzināma ar to, kas notika pirms 15 gadiem.
Taču būsim uzmanīgi. Centrālajā bankā ir ļoti grūti saprast, kas ir "bums". Un arī parastajiem cilvēkiem ir grūti izprast, kas ir "bums" un kad tas kļūst bīstams. Lai gan mums ir visi līdzekļi - laba statistika, lai analizētu, kas notiek šajā tirgū, daudz labāka nekā pirms 15 gadiem. Tomēr esmu diezgan skeptisks - vai mēs vispār varam šo ciklu izbeigt.
Ļaudis no RTU izdomāja projektu. Kur ir prieks un sajūsma?
Par daudz negatīvisma.
Tur bija ne par dzēšanu, bet par tīrīšanu.
Nu, tam jau viņi ir izdomājuši dronu, kas to attālumu līdz tai liesmai var samērīt un lidināties dažādā attālumā.
--------------
Te jau interesanta ir domas attīstība - ūdens masa, tvertne atrodas vai nu jau pacelta/piesūknēta vēja ģeneratora gondolā vai arī tiek pacelta ar helikopteru pie degošas augstceltnes. Koncepti līdzīgi.
ltv.lsm.lv/lv/raksts/28.11.2022-studenti-piedava-risinajumu-liesmu-dzesanai-augstceltnes.id278770
Idejas attīstība.
raimondsm rakstīja: Ja formāli izlasām manu atbildi, tad stāsts ir par logu mazgātāju.
Ir tādi. Akumulatori, elektrobarošana pa vadiem un ūdens pa šļūteni no tvertnes.
Logu mazgāšanai augstceltnēs.
-------------
Šaubīgais moments te ir - ūdens pa šļūteni no tvertnes, kas uzreiz tiek uztverts un ātri pārtulkots kā apgalvojums. Ka tā tvertne uz zemes, nevis drons to ceļ, izlieto un tad nolaižas papildināt.
te par esošiem risinājumiem
www.iqpc.com/media/1001147/37957.pdf
Ja par tehnoloģijām perspektīvā - tam vēja ģeneratoram ir tāda tehnoloģiska telpa kur atrodas pārnesumi, regulatori, drošības sistēmas, tātad......
Kaut kas līdzīgs.
iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=53
Ir jau arī auto braucēji, kam piepilsētas 10-20-50km ikdienas maršruts un iespēja uzlādēt pie mājas ir, tad nu viņiem tāds elektroauto ar 25 000 gada nobraukumu ir diezgan ērts. Pie tam ir jau vēl otrais un trešais auto ģimenē, ko tāds elektroauto atvieglo no braukšanas pa pilsētu.
-------------
Kur te bija diskusija par vēja ģeneratora lāpstu tīrīšanu? RTU izdomājuši līdzīgu ideju darbiem ar ūdeni dzēšanas darbiem.
Bija tāds RVS master.
Pozītīvu ideju atbalsts turpinās.
Nu, te jau vajadzētu rēķināt.
Vispirms - vai KAUT KĀ CITA, NE ELEKTROENERĢIJAS RAŽOTĀJI likumiski kaut kā var piedalīties elektroenerģijas ražošanā, kopējā tīkla izmantošanā kombinētai parastās HESa vai TECa un pašražotās Saules enerģijas patēriņā RAŽOŠANAS VAJADZĪBĀM, ar pamatojumu - izmaksu un inflācijas samazināšana.
100 megavatstundas mēnesī. 1.2 gigavatstundas gadā. To var saražot ar 1.2 megavatu Saules paneļiem, kas ir 120 reizes jaudīgāk un dārgāk par mājsaimniecības 10kW.
Vienkārši rēķinot 120x10keuro=1.2miljoni euro.
--------------
Vai nu ražo savā teritorijā, vai arī ražotājiem ar lielu patēriņu veido Saules paneļu staciju pavisam citur.
Tur vienā brīdī "Preiļu siera" Šneps piesauc skaitļus, 40k mēnesī par tikai elektrību vai arī par elektrību un gāzi kopā.
Tad jau var sākt rēķināt, jo tas ietekmē pārtikas cenu un inflāciju.
Varbūt tāpēc, ka šī infekcija ir aktuāla.
Vēl labāk - ja kāds liels uzņēmums uztraucas par elektroenerģijas komponentu savā produkcijā, tad būt jāizveido mehānisms, kā šāds uzņēmums var investēt Saules baterijās vai nu savā teritorijā, vai kaut kādā kopējā lielā Saules parkā.
Tad nu tādam uzņēmumam tā pašražotā enerģija sanāktu par pārvades cenu.
xtv.lv/rigatv24/video/8AGOYq09NQ2-ka_krize_ietekme_partikas_razosanu
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), vērtējot šīs sezonas akūtu augšējo elpceļu infekcijas un gripas monitoringa datus, konstatējis ievērojamu respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) izplatības pieaugumu, portālu "Delfi" informēja centrā.
SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas" (RAKUS) Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorijas (NMRL) virusoloģijas dati rāda, ka no 40. nedēļas līdz šim no kopējo paraugu skaita (450), 14% (63) gadījumos tika apstiprināts respiratori sincitiālais vīruss, bet pēdējo divu nedēļu laikā šī vīrusa īpatsvars ir sasniedzis 22,4 %, ziņo SPKC.
SPKC speciālisti brīdina, ka respiratori sincitiālais vīruss var būt bīstams jaundzimušajiem (divu līdz trīs nedēļu vecumā), jo samērā bieži bērniem šī infekcija var beigties letāli.
Sevišķi bīstama šī infekcija ir priekšlaicīgi dzimušajiem zīdaiņiem, jo no mātes iegūto antivielu līmenis viņiem ir zems vai to nav nemaz un bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem ar hronisku plaušu slimību, iedzimtu (no dzimšanas) sirds slimību vai bērniem ar novājinātu imūnsistēmu un neiromuskulāriem traucējumiem, tostarp tiem, kuriem ir grūtības norīt vai attīrīt gļotu sekrēciju.
Kā skaidroja SPKC, kopumā populācijā respiratori sincitiālais vīruss izraisa vieglus saaukstēšanās simptomus, taču tas var izraisīt arī smagas slimības, piemēram, bronhiolītu, pneimoniju. Vienam līdz diviem no katriem 100 bērniem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem un kas inficējušies ar RSV infekciju, var būt nepieciešama hospitalizācija.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Nu, te varētu pielietot modificētu to jauno metodoloģiju, tipa, nevis tikai teksta uzdevums par konfektēm, bet arī par sajūtām, nu, kā Tu, Jānīt, jūties, ka Tev nedod saldumus, tik, cik gribi un tagad vēl Pēterītis un Anniņa var izrēķināt, bet Tu, nevari.
Un tad, vēlāk pieaugušo pasaulē, ierēdnis Jānis ir sačakarējis tādu projektu un viņu tagad kritizē. Nu, kā viņš par to jūtas.
Vai arī, tagad pilsētās nevarēs ar dīzeli braukalēt, nu, kā tā, tik daudz tas dīzelis ir cilvēcei devis un tik labi ar to braukt! Kāds tur piesārņojums!