Nu, kas tad tas ir par vīrusu, kas konkurē ar COVID vīrusu?

Un kā būtu pareizi?

Dibina partiju.

Zinātniska pieeja ir tāda - vīruss vispār ir. Tā nav gripa. Sezonalitāte nav tik izteikta, inficējas un slimo gan ziemā, gan vasarā. Pagaidām par COVID nav pietiekami daudz informācijas. Specifiskas ārstēšanas pagaidām nav, vienīgais zināmais tiešais konkurents ir kāds cits vīruss, ja tas ir, tad tas konkurē ar COVID. Profilakse - vakcinācija jau ir pierādīta kā efektīva, par imunitātes ilgumu pagaidām datu nav. Profilakses pasākumi arī ir zināmi.

Tā ir zinātniska pieeja.

Uz tās pamata var domāt par labāku vai sliktāku profilaksi, labākiem vai sliktākiem pasākumiem. Ja par pamatu ņem zinātnisku pieeju.

Tās brīvās rindas varēja jau pirms nedēļas atļaut.

Kad savakcinēsies vēl kādi pārsimt tūkstoši, tam ikdienas inficēto skaitlim vajadzētu samazināties.

Tieši vīruss. Tas trāpa patērētāja pārliecibā - kas tad man, vairums jau neslimo vai slimo viegli un tieši tur ir tas spēks. Kas tur perspektīvā, kas sabiedrībai kopumā - kuru tas interesē.

Ja motoriņš vesels, var paņemt jebkādus 2 vai 4 relejus un uztaisīt to loga sistēmu no jauna.

Šitas vīruss ar savām īpašībām parāda sabiedrību, kāda tā ir.

Nu, bet tur taču jābūt vairāk kā 1 teikumam.

Šis vīruss ir ļori neērts liberālajai patērētāju sabiedrībai.

Vidējais patērētājs nevar saprast, kāpēc gan viņam būtu sevi jāierobežo, ja tik daudziem ir infekcija bez simptomiem.

2 miljonu valstij nosacīti sadalot 1000 iedzīvotāju miestos uz tiem 1000 iedzīvotājiem būs kādi 3-5 nopietni/smagi/vidēji slimojošie, kādi 2-3 ar jūtamām seku parādībām pēc pārslimošanas un var būt 1 vai neviens mirušais.

Tad nu tie ciema iedzīvotāji, visticamāk, zinās par tām neērtībām, kas bijušas tiem inficētajiem un pārsvarā satrauksies par cilvēkiem, kuriem ir neērti iepirkties, kuri dabūjuši kaut kādus sodus.

Salīdzināt nav pareizi tāpēc, ka darbojas sabiedriskie procesi. Cilvēki domā, ka viņi saprot un salidzina pēc saviem, bieži aplamiem kritērijiem.

Bet ideja, priekšlikums ir kāds?

Kā to tagad mainīt?

Kā tur bija ar tām darba vietām un to braukšanu no piepilsētas?

Salīdzināt nav pareizi, jo tas ir paviam cits vīruss, jauns vīruss, par kuru vēl daudz ko nezina.

Pie tam tad visādi sārtvaidži brigadieri, zāļu tantes, tirgoņi, kas varbūt pat ne ar ko nopietnu nav slimojusi, sāk uzskatīt, ka viņi var salīdzināt.

Latvijas apstākļos uz tūkstoti, kas ir tāds lauku miests, varbūt ir kādi 5, kas vispār ir slimojuši un kādi 25, kam ir pozitīvs COVID, no tim 5 varbūt 1 vai 2 ir nopietni simptomi.

Tad nu cilvēki, tipa, domā un tipa, kaut ko izdomā. Loģiski.

Paies kāds laiks, 1,5,25 gadi un kļūs skaidrs, ka COVID vīrusa spēja saslimdināt vienus un nesaslimdināt citus patiesībā ir tāpēc, ka ir kādi 3 vai 5 gēni, kas to nosaka, kā CCR5 delta32 mērim un HIV.

Jo visvairāk jau cilvēkus mulsina (un nodrošina neticību un tādu izplatību) tas, ka vienā ģimenē visi inficēti, kaut kādi simpromi ir tikai vienam, atnāk ciemos kāds cits un tā saslimst, ka nonāk slimnīcā.

Nu, tepat tēmā jau ir gana ideju, kas konkrēti varētu tieši šeit, Latvijā, būt dažādi problēmas risinājumi.

Nosauksim dažas?

Kas vispār sāka COVID salīdzināt ar gripu?

Nu labi - par transportu un enerģētiku - ko vajadzētu tādu, lai tas būtu gan Eiropai pierādams kā ekoloģisks, gan Latvijai ilgtermiņā izdevīgs? Un, protams, piesārņojumu un enerģijas patēriņu samazinot.

Ir pavisam elementārs jautājums - ir oficiālā Eiropas politika un atvēlēta nauda projektiem. Un Latvijas projekts ir atmests atpakaļ.

Tur tajā Eiropas programmā ekoloģijai un zaļumam ir lieli līdzekļi paredzēti.

Ko Latvijai vajadzētu darīt?

Nu, pilsonis pats var izdomāt, piemēram, braukt ar dīzeļa, benzīna vai gāzes auto. Var pārcelties tuvāk darbam vai izdomāt un izveidot saimniecību laukos. Var ēst steikus katru otro dienu vai reizi nedēļā. Var ieguldīt naudu jaunā auto vai braukt ar veco, tomēr kārtīgi nosiltināt savu māju. Var pļaut mauriņu vai kaut ko audzēt.

Tie visi ir individuāli pasākumi, kuriem valsts var nepievērst uzmanību, traucēt vai atbalstīt.

Plaša, labi izdomāta valsts, Eiropas programma, protams, to visu ietekmē vēl vairāk.

Ir vienkārši jautājumi, kuriem nekāds komunisms un kapitālisms nav vajadzīgs.

Ir tomēr zināmi objektīvi dati, cik to resursu ir un cik jēdzīgi viņi līdz šim ir tērēti.

Te nu gan sociālistiskās, gan kapitālistiskās valstis ir diezgan ilgu laiku tērējušas resursus un diezgan daudz piesārņojušas Zemes atmosfēru, ūdeņus un augsni, kā ari iemanījušās pārvietot piesārņojumu.

Tādējādi dažus jautājumus var mierīgi apspriest arī par pamatu ņemot tieši kopējo Zemes resursu apjomu un to tīrību, nevis ekonomiskās sistēmas.

Sociālisms esot resursu pārdale, lai novērstu nevienlīdzību un jāpārdala esot resursi, indivīdiem neesot tiesību iebilst varai.

Kapitālisms esot brīvprātīga resursu pārdale, lai neuzspiestu diskrimināciju, tas ir, liktu indivīdam ar kaut ko rēkināties, nē, indivīdam neesot jārēķinās ne ar ko, kas tam nepatīk un nav izdevīgi, mērķis esot vienādas iespējas.

Abi laikam uzskata, ka resursu pietiek, tos tik var grābt, nekas nav jātaupa, jāatjauno un visu nosaka šībrīža ērtības.

Savukārt tāds sīkums, kā problēma ar pasaules resursiem un to nejēdzīgu izsķērdēšanu un piesārņošanu laikam vajadzīgs tik, cik to var kaut kā ērti iesmērēt vidējam patērētajam, lai tas TIKAI justos ekoloģiski domājošs. Reāli, mazi, pierādami projektiņi - tos vienmēr varēs prasti nozagt un iztēlot par vispārēju politikas maiņu.

iauto.lv/forums/topic/40812-visadas-sarunas-par-pasaules-politiku?pnr=3

te par kapitālismu un sociālismu

Te par kapitālismu un sociālismu.

Varbūt vajag savakcinēt ūdeles, lai tās turpina justies labi, ja jau prioritārās grupas negrib vakcinēties?

www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atsauciba-vakcinacijas-centros-mazaka-neka-cerets-aicina-seniorus-vakcineties-lieldienas.a399231/

skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/udeles-covid-19-skartaja-ferma-patlaban-jutas-labi/

Citādi tur uzmutēs Latvijas speciālais COVID paveids, kas būs divreiz šķērsojis sugu robežu.

COVID mink Denmark gooogle

www.bbc.com/news/world-europe-55391272

Šitas ir sarkasms.