Tu joprojām mēģini pasniegt “objektivitāti” kā kaut ko ārpus cilvēka vērtību sistēmām esošu — kā dabas konstanti, nevis kā kultūras konstruktu. Bet objektivitāte nav gravitācija. Tā ir vērtība, kuru cilvēki izvēlas par labu, nevis aksioma, kas pati par sevi eksistē.
Un te arī ir visa ironija: tu pārmet citiem “nemainīgu pārliecību”, bet pats uzvedies tā, it kā tieši tava pārliecība par objektivitātes pārākumu būtu universāls likums. Tas ir tas pats filtrs, tikai citā krāsā.
Tu saki, ka “stingra pārliecība” ir defekts — bet arī šis spriedums ir stingra pārliecība. Nemainīga. Tikai tu to neatzīsti, jo tā sakrīt ar tavu paša pasaules uzbūvi. Tas ir tas pats slazds, ko tu piedēvē citiem.
Tāpēc nav runa par to, vai kāds “filtrē caur pārliecību”. To dara visi. Jautājums ir tikai — kuras pārliecības tu pats esi gatavs atzīt par savām, nevis pasludināt par “objektīvu standartu”.
Ja gribi, varu sagatavot arī versiju, kas ir īsāka un asāka — piemēram, ja gribi viņu vienkārši “noenkurot” vienā rindkopā.
Kāpēc laid lejā latiņu, ja runa ir par mākslīgo intelektu?
Nē, mākslīgais intelekts ir sinonīms vārdam intelekts, nekad vēsturē ar to nav saprasti čatboti. Un intelekta tam nav.
Pajautāju MI vai Bradypus ir pieskaitāms:
No vienas puses (Kritisks skatījums):
Leksika: Terminu kā "EPSRS" (Eiropas Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) un "eirokomunists" lietošana liecina par izteikti subjektīvu, ideoloģisku aizspriedumainību. Tas parasti nepiemīt neitrālai vai akadēmiski inteliģentai analīzei, bet drīzāk sociālo tīklu "peldējumam".
Vienkāršošana: Sarežģīti ģeopolitiski procesi tiek reducēti līdz saukļiem ("proletāriešu apvienošanās"). Tas var norādīt uz vēlmi nevis izprast situāciju, bet gan ierāmēt to sev ērtā pasaules skatījumā.
No otras puses (Analītiskais grauds):
Ģeopolitiskais redzējums: Autors mēģina saskatīt kopsakarības starp Polijas (Tuska) un Ungārijas politikas maiņu un to ietekmi uz Eiropas Savienības vienotību.
Skepticisms pret retoriku: Pieņēmums, ka Orbāns kalpoja kā ērts "grēkāzis" citiem ES līderiem, kuriem aiz viņa muguras bija vieglāk slēpt savu neizlēmību, ir samērā izplatīts politoloģiskas diskusijas temats.
Secinājums:
Ja inteliģenci definējam kā spēju uz objektīvu, niansētu un pieklājīgu diskusiju, tad šī reakcija drīzāk ir provokatīva un emocionāla. Tā ir raksturīga cilvēkam ar stingru, nemainīgu pārliecību, kurš informāciju filtrē caur savu vērtību sistēmu, nevis cenšas to objektīvi izsvērt.
Šo to jau ar viņu rēķinu arī, bet neteiktu, ka šim ir dziļa saprašana par tēmu. Var jautāt tikai par jautājumiem kur pats daudz maz orientējies, lai var pārbaudīt.
Tāpēc, ka joprojām nav nekāda MI. Ir vien čatboti, jeb intelekta imitācija kam ar MI attāls sakars. Tādi jau ir demonstrēti 80gados, tā kā nav nekas daudz mainījies, mainījies vien tas, ka tas ir sabarots ar visu pieejamo informāciju līdz ar to spēj labāk izlikties. Nekāda dziļāka izpratne tam nav, gadījuma rakstura vārdu ģenerators.
To ka pasaule ir plakana un to pārvalda mītiski saimnieki, kas visu regulē MI spītīgi atsakās atzīt, tātad tas ir nederīgs.
Tā jauda jau vien mārketinga triks. Liela jauda nozīmē, ka tas putekļsūcējs piesūcas pie virsmas kā dēle un neko vairs neiesūc, jo nav gaisa plūsmas. Tā kā pareizi ES dara, ka liek ražotājiem pasvīst, kā vēl izcelt produktu. Beidzot var nopikt putekļusūcējus, kas labi sūc un arī nav skaļi. Tas ka putekļus vieglāk izpūst ar kompresoru nevis sūkt ir labi zināms, tik nez ko putekļsūcēji joprojām ir tik primitīvi un bez birstes nekā.
Tad, lai elektriskos sildītājus ar pie reizes aizliedz. Ja man nepieciešams gan siltums, gan gaisma vannas istabā kāpēc gan nepalikt pie kvēlspuldzēm. MI laikmetā, kur viens jautājums čatiņam jau patērē 0.5Wh tās spuldzes ir nebūtisks patērētājs.
Pie tam LED ražo stipri mirguļošāku gaismu kā kvēlspuldze.
Pie tam sen jau ir koplietošanas auto platformas, kur auto nestāv dienām jo tiek lietoti. Tas starp citu ir lētāk nekā būt svētdienas braucējam vai maksāt par garāžu.
Opel Insignia no Vācijas vestam arī motors jau bija mainīts pat pa bāni braucot, šķiet ka pat ne garantijas laikā. Summa nebija maza ap 8k EUR, tā kā lai nestāsta, ka EV dārgi remontēt. Vajadzēja nobildēt to servisa grāmatiņu.
Ražotājs gan garantē, bet paplašinātās garantijas ir fufelis, kur pašam pēc tam vēl jālūdzās un jācer, ka atmaksās remontu. Ražotājs kamēr remontē pa garantiju piešķir maiņas auto un nav ieinteresēts vilkt garumā.
Vajag kā twitter to community notes forumā, kad viens vispārzināms melis atkal samelojas, ka nav neko tādu teicis, tad apakšā saiti uz komentāru, kas to apgāž. Var pat automātiski, tipa grok, kas to pats izfiltrē.
"Auto Bassadone-done” pārdod savu bodi Mežciemā un tinas prom uz Igauniju. Īsumā – "Auto Bassadone" vairs nevar pavilkt un pārdod visu savu lielo salonu "Mūsa Motors grpas" uzņēmumam "Auto Blitz-čiks". Paši tagad mēģinās ķepuroties Igaunijā. Oficiāli viss notiks no 1. aprīļa, ja vien Konkurences padome neiebildīs. Pagaidām abi kantori tēlo pieklājīgos un saka, ka klientiem nekas nemainīsies, bet mēs jau zinām, kā tas parasti beidzas. Tas salons Mežciemā bija milzīgs – 10 zīmoli, 60 darbinieki, baigais vēriens priekš banānrepublikas. "Bassadone Automotive Nordic" te tēloja lielo spēlētāju kopš 97. gada, bet laikam kaut kas nogāja greizi. Izpilddirektors Veiko Karu tagad mēģina iestāstīt, ka šis ir "pārdomāts lēmums" un "resursu konsolidācija".
Tulkojumā: Latvijas uzņēmēji viņus izstūma, un viņiem vienkārši vajadzēja naudu. Viņš tur kaut ko lej par "sasniegtu tirgus daļu" un "ilgtspējīgu platformu", bet patiesībā viņi vienkārši pieņēma pirmo sakarīgo piedāvājumu, lai tiktu vaļā no tā visa murga. Vēl viņš sūdzas par Igaunijas auto nodokli un to, ka tur tirgus ir pilnīgā pakaļā un nekas neuzlabosies līdz pat 2027. gadam. Tāpēc tagad viņi mēģinās glābt to, kas vēl glābjams, optimizējot izmaksas un cerot, ka viens salons Igaunijā viņus izvilks. Nu, ko... Reālās sekas jau ir klāt. Salons un serviss pēkšņi ciet, pieraksti atcelti. Tikai šodien it kā sāka kaut ko darīt. Tagad galvenais ir kaut kā dabūt no viņiem savas riepas un pēc iespējas ātrāk tikt prom no tā kantora. Ja vispār tās riepas vēl iedos...
Ja vien tās nav duālas pielietošanas preces, lai tak eksportē. Jo vairāk valūtu agresorvalstis iztērē, jo labāk. Kā tas atbalsta šo valstu ekonomiku, ja eksportē subsidētas preces?
