Seene rakstīja:
msh rakstīja:
Veiga rakstīja:
Dzīvojot nelielā miestiņā ārpus Rīgas, kur pašvaldība par tādu pasākumu kā ielu kaisīšana nav dzirdējusi vai nevēlas dzirdēt, jēga ir. Pa šoseju, saprotams, grab
Nu, nekaisa, kas tad ir? Priekš sniega ir domāts protektors nevis radzes
Sniegu mēdz šķūrēt, bet kaisa parasti LEDU
Manā miestā ir visi iespējamie jaukumi - ziemā pliks ledus uz ielām + reljefs + šaura leņķa pagriezieni
Seene rakstīja: Vēlreiz īpaši nettapīgiem. Bija jānosaka ierobežojums papildus prasībām no bankas puses - t.i. īpašuma vērtības krituma gadījumā banka nevar dabūt NEKO papildus. Un tad arī "vērtība", jeb precīzāk sakot spekulatīvā cena, nebūtu uzlēkusi debesīs.
Vēl tāds sīkums, ka vajadzēja aplikt ar nodokli NĪ darījumus un ierubīt NĪ nodokli jau pirms 15 gadiem
Ražojām REBIRā štrumus - labi, bet tādus mēslus, ka nācās aizklapēties... Jautājumi ir?
Cik dzirdēts, tad Rebirs iegrābās ar ķīniešu piegādātajām detaļām (a la nepareizajā ielas pusē iepirkās).
Man arī ir ar iesmidzināšanu un bišķi līdzīga problēma. Nav bijis laika atrisināt, bet, manuprāt, problēmas cēlonis varētu būt samērā vienkāršs.
Tātad, ko mēs zinām par gāzes sistēmu:
1) gāzes iztvaikošana reduktorā notiek uz dzesēšanas sistēmas rēķina (truba iet cauri un dod siltumu)
2) zinu, ka manam auto pārslēgšanās uz gāzi ir noregulēta uz +30 grādiem (neprasiet, kas tieši tiek mērīts, bet motoram pēc idejas ir jāuzsilst.
Tad lūk, ideja ir noregulēt "pārslēgšanos" uz 35 - 40 grādiem. Mīnuss - Autogāzē par pieslēgšanos auto datoram paņems 10 Ls. Lauka apstākļos var darīt vienkāršāk. Es, piemēram, aukstā laikā no rīta kādu kilometru vairāk nobraucu uz benzīnu un tad pārslēdzos. Motors ir uzsilis un problēmu nav.
Protams - ir jāseko, lai filtri būtu nomainīti, lai svečvadi nesistu garām - gāzes sistēma tomēr ir jūtīgāka par benzīnnieci.
Riskēju izsaukt uguni, bet apgalvošu, ka riepa var vismaz karstumā deformēties no ilgstošas berzes pret ledu. Atslēgas vārds šajā gadījumā ir "berze", nevis "degt ar liesmu".
Es ar šo gadījumu nelepojos, bet mans vecais, man klātesot automašīnā, pirms gadiem 25iem reiz ziemā šādi "sadedzināja" riepu, ilgstoši mēģinot izbraukt no graviņas pa apledojušu ceļu. Spolēja, kamēr pārdedzināja - tehniski riepa deformējās berzes radītā karstuma iespaidā. Vecajam gan tā bija pirmā reize pie auto stūres 
Cik man ir bijusi darīšana ar LVC, tad viņi pat ļoti brīnās par CP nevēlēšanos izmantot viņu mērījumus. Kaut vai tik elementāros nolūkos, kā paskatīties kartē, kāds ir vidējais ātrums noteiktos posmos.
Pat zirgam skaidrs, ka VIDĒJAIS ātrums ir lielāks par 90, neskatoties uz opīšiem-sēņotājiem. Un tad nāk CSDD un viszinoši bezd par infrastruktūras briesmīgo stāvokli. Bet iemācīties atšķrību starp "max ātrums 70" un "ieteicamais ātrums 70" CSDD speciālistu saprāts nevelk.
Kas attiecas uz ātrumiem - pie normāli notīrīta ceļa man ir pofig - vasara, ziema... dienā 110, naktī 105. Galvenais izjust auto un lai normālas, sezonai atbilstošas riepas.
Kuznecss rakstīja: Ļoti ātrs braucamais! 
Un ja visi pakši, kas izmanto tramvaju un citu sabtransu, sāktu braukāt ar vieglajiem, Kuznecss kauktu par sastrēgumiem un parkošanās vietu trūkumu. Ārējais ienaidnieks vienmēr nepieciešams.
BB rakstīja:
Tramvajs Rīgas izpildījumā ir sastrēgumu radītājs, dabas piesārņotājs (putekļi, sastrēgumi), lēns, neērts un nekam nederīgs.
Kā tad, pamēģini 18:00 no centra līdz Juglai aizbraukt ar tramvaju vai autobusu 
Putekļu radīšana arī ir dīvains arguments - parādi man kādu transportu, kas nesaceļ putekļus. Parādi man kādu gājēju, kas neizdala metānu.
Pēc maniem novērojumiem, sastrēgumus rada saprāta trūkums Satiksmes departamentā. Kabatas trolejbusu un autobusu pieturās, papildus joslas priekš nogriešanās, kā arī gājēju pāreju pārcelšana 10m tālāk no krustojumiem diezgan ievērojami likvidētu aizķeršanos satiksmē. Principā Rīgai pietiktu ar dažiem saprātīgiem satiksmes plānotājiem.
Zemās grīdas tramvajs ir vēl viens Dienvidu tilts un Nac. bibliotēka. T.i. līdzeklis naudas izņemšanai no valsts un pašvaldības kases.
Mahinācijām nav nekāda sakara ar transporta ērtumu vai neērtumu. Iespējams, ka Dienvidu tilts ir mahinācija, taču man kā autobraucējam, tā ir liela ērtība. Kad pabeigs, tad vispār būs prīmā.
HIPPY rakstīja: Runājot par Juglu – tramvajs Tur ir ātrāks tāpēc ka no VEF kulturas pils tas vairs nemaisās pa ielām un netraucē satiksmi.
Bet ja es ar savu auto uzsāku vienlaicīgi ar tramvaju braukt no centra – līdz VEF tiltam es noteikti būšu ātrāk kā tramvajs.
Es joprojām uzskatu, ka galvenā vaina ir Satiksmes departamenta mentālajā impotencē.
- Piemēram, kādēļ Rīgas pilsētā ārpus Vecrīgas ir jātur uz ielām bruģis?
- Kādēļ nevar paplašināt, piemēram, Barona ielu Pērnavas ielas apkārtnē par pusmetru, lai vieglie netraucē tramvajam (a vietas tur dafiga).
- Par sabiedriskā transporta novirzīšanu tur, kur vairāk braucēju, nevis tur, kur ērtāk palaist, vispār nerunāsim.
Bet es vēlreiz uzsveru, ka problēma ir normālas satiksmes organizācijā, nevis satiksmē kā tādā.
BB, tāpēc jau es arī apgalvoju, ka problēma ir satiksmes organizēšanā.
Bija te kādreiz topiks pēc Ulmaņa/Vienības gatves krustojuma pārbūves, cilvēki cepās par to, ka pēc pārbūves nav paredzēts atsevišķs luksofora cikls tiem, kas grib nogriezties pa kreisi uz Jelgavu.
Un tad komentāros pieslēdzās SatDepa pārstāve, kura ar putām uz lūpām apgalvoja, ka SatDeps projektēšanas stadijā ir veicis mērījumus un konstatējis, ka kreiso pagriezienu izmanto pārāk maz auto, lai ieviestu atsevišķu ciklu.
Jauki, tikai SatDeps nebija ņēmis vērā būtisku faktu, ka lielākā daļa, kam vajag uz Jelgavu, apstākļu spiesti brauc pa Telts ielu, nevis stāv bezcerīgās rindās, lai nogrieztos pa kreisi.
Un tā ir ar visiem pārējiem projektiem - vienam vajag atmazgāt naudu, otrs neizprot elementāras likumsakarības pilsētas satiksmē. Toties abi ir ļoti svarīgi un "pieņem lēmumus".
uupis rakstīja: Nu tramvajaizstāvji – tagad ir tiesības izteikties par tramvaju ērtumu, ātrumu, mobiliāti, lētumu un vēl visādām figņām…
Paskaties, kas pēc ūdensvada plīsuma notiek ar vieglo auto mobilitāti. Ir kāda atšķirība?
Pamatā problēma ir tilta caurlaidība + bruģis + sliedes, kas nav līmenī ar bruģi. Pērnavas un Vairoga ielu krustojumi visticamāk ir pārregulējami, ja reiz tilts nebūtu vairs šķērslis.
Bet nu tilts un satiksmes organizācija uz tā ir pilnīgs gimorojs. No centra puses reāli 4 joslas saspiežas pusotrā - 2 no Brīvības ielas (kur 1 joslu bloķē autobusu/trolejbusu pietura), 2 joslas no Barona ielas (auto + džimbulis). Uz tilta satiksmi bloķē trolejbuss, jo čubina lēnām bruģa dēļ. Aiz tilta satiksmi bloķē tie, kas nogriežas uz Dominu un lien ārā no Dominas. Pie VEFa - "vaļējā" tramvaja pietura
--> tātad daļējs risinājums būtu:
1. nomainīt bruģi pret asfaltu un iestrādāt sliedes līmenī (es nezinu, vai tilta konstrukcija to atļauj)
2. grūti pateikt, ko darīt ar trolejbusu pieturu, jo vietas tur maz, varbūt viss sabtranss posmā no Pēnavas ielas līdz tiltam ir jāsadzen uz Barona ielas.
3. aizliegt labo pagriezienu uz Dominu aiz tilta, lai griežas pa Ūnijas ielu.
4. Tramvajam pie VEFa uztaisīt "peroniņu", kas nozīmē Brīvības ielas "apliekšanu" apkārt pieturai, jo vietas ta maz.
Palaidniex rakstīja: Vaiga -= ar to visu ir par maz
VEF tiltu pārbūvēs tikai par kādu miljardu, bruģi pret asfaltu nomainīs par tikai 0,7 miljardiem.
ja nemākam ielāgot cikos drīkst braukt 2 joslās vienā otrā virzienā un kamēr krustojumu caurlaidība Brīvības Barona un Brīvības Pērnavas būs kāda būs - nekas nemainīsies - ir tur tas tramvajs vai nav.
Un tas murgs par labā pagrieziena aizlieģšanu, par visu sabtransu uz baronielas... Mnde...
Murgs ne murgs, es aprakstīju, kur aizķeras satiksme un piedāvāju pirmo iespējamo risinājumu, kas ienāca galvā, nepretendējot uz gada labāko piedāvājumu Tagad iedomājos, ka sabtransa vajadzībām var nahrenizēt to trijstūri, kur brīvībene ar baroneni sanāk kopā, tuk tur kaut kāda svaiga būda uzbetonēta.
Atliek cerēt, ka atbildīgajos dienestos pieņems darbā kādu, kurš izdomās kaut vai kādu primitīvu risinājumu, pretstatā nekādiem risinājumiem šobrīd.
Par braukšanu pa sliedēm Tev ir pilnīga taisnība. Par miljoniem - arī, lai gan pēc manām pieticīgajām domām, pietiktu ar daudz mazāku summu, ja kāds aizdomātos uz remontu aizdzīt simts "simtlatniekus" ar lāpstām un laužņiem.
Palaidniex rakstīja:
Naivais - tu iegūtu aplauztu simtlatnieku aplauztuy laužņu bagātinātu 5zvaigžņu bezceļam līzīgu asfaltu...
A par miljoniem - laikam esi aizmirsis kādā valstī dzīvo...
Diemžēl. A pasapņot nevar?
IkdienasViesis rakstīja: Kas kļūs par jauno tramvaju vadītājiem ? Atlasei it kā vajadzētu būt ļoti nopietnai - tomēr, atbildība jau par 300 pasažieriem + augstā paša tramvaja sastāva vērtība.
Pasažieru vilcienā var sabāzt vairāk nekā Tevis pieminēto 300 cilvēku, bet vai kāds no mašīnistiem ir ar augstāko inženiertehnisko izglītību (varu kļūdīties)? (jā, zinu, viņus regulē dispečeri, automātiskās drošības sistēmas un vēl sazinkas)
uupis rakstīja: Tātad tomēr RS vadība melo…
Vai tad tu nezini, ka marta beigas ir 31.martā plkst. 23:59?
uupis rakstīja: Jeb tagad lielāks intervāls starp tramvajiem un salšana skaitās extra un ir kruta??? Tā ir rūpēšanās par pasažieriem???
Ko pēkšņi tādas rūpes par pasažieriem? Teorētiska iespēja ietaupīt uz vadītāju skaitu un elektrību (viens ietilpīgāks tramvajs noteikti netērē tikpat daudz enerģijas kā divi mazāk ietilpīgi). A teorētiska, jo visas labās lietas pie mums ir tikai teorētiskas...
uupis rakstīja: Ar ko tad jaunais ir krutāks par veco – izņemot to ka jaunāks un spīdīgāks ar līmētiem stikliem…
un ūpis joprojām brauc ar veco labo IŽ-Kombi, jo nav jau jēgas pirkt jaunu, ja var katru otro dienu paremontēt veco.
uupis rakstīja:
Veiga rakstīja:
uupis rakstīja: Ar ko tad jaunais ir krutāks par veco – izņemot to ka jaunāks un spīdīgāks ar līmētiem stikliem…
un ūpis joprojām brauc ar veco labo IŽ-Kombi, jo nav jau jēgas pirkt jaunu, ja var katru otro dienu paremontēt veco.
Veco IŽ kombi ir jāremontē 1 reizi gadā. Behai ar M20 motoru servisa apmeklējumi ir 2 reizes gadā.
Pieredze rāda, ka, piemēram, mazlietotam transportlīdzeklim par līzi mēnesī jāmaksā mazāk, nekā vecam mēnesī par remontiem. Pilnīgi pietiek ar profilaksi + tik, cik nolauž pats. Jaunam priekš tam ir garantija un pa garantijas laiku arī vietējie var iemācīties veikt remontus.
ValdisM rakstīja:
Pilnīgas muļķības.
kādu mazlietoto auto var nopirkt bez pirmās iemaksas un maksāt mēnesī līzi piem. 50Ls ????
Pagūglē, pameklē. Es, piemēram, pirmās divas reizes nopirku "auto sirdij", bet trešajā reizē mazliet piedomāju pie izmaksām, ekonomijas, rūpīgāk pārdomāju, no kā var pirkt auto un no kā nē - un rezultāts pozitīvs. Īstenībā sū..s par pašu ekonomiju - transportlīdzeklis beidzot pilda savu galveno funkciju - brauc un nekaitina.
Man domāt, ka Tev jādodas pie kantora, kas Tev gāzes iekārtu lika, lai skatās un domā. Garantija vēl spēkā vai iekāra likta jau sen?
Viens man te stāstīja, ka Vācijā esot problēmas ar gāzes uzpildi. Pirmkārt, tās uzpildes vietas esot maz, otrkārt, viņu pistoles neatbilstot pie mums uzstādītajām iekārtām. Bet, nu, tikai dzirdēts, varbūt ka tā nav.
Arī Latvijā ir mazliet jāplāno, kur varēs uzpildīties. Otrkārt - jāņem līdzi komplekts ar "perehodņikiem" - tas nav nekāds komoss, man liekas, ka Latvijas Propāna Gāzes tankos varēja iegādāties
Un vēl - 1.8 motoram, kompaktklases mašīnai likt gāzi - nu jā...
Un kas tur tāds īpašs. Man gāze ar tiešo iesmidzināšanu stāv uz 1.3 motora, balons rezerves rata vietā, un neko - jau 1,5 gadus tā braukāju, nekādu problēmu.
Domājams, ka čalis plāno tālus braucienus, tad ir vērts. Man gāzes iekārta atmaksājās nepilna gada laikā, tiesa es arī nobraucu ap 40-50k gadā.
Dark_Side rakstīja: cik apmēram tas maksātu
Man Autogāzē (www.autogaze.lv) uz 4 cilindriem tiešās iešprices iekārta izmaksāja 7oo Ls, un tas bija kādu laiku atpakaļ. Domājams, ka cenas nebūs īpaši paaugstinājušās.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Sretsked rakstīja:
msh rakstīja: Ko tu ar tām radzēm iesāksi?
Nu kā, neesi dzirdējis,cik smuku grab pa asfaltu
Dzīvojot nelielā miestiņā ārpus Rīgas, kur pašvaldība par tādu pasākumu kā ielu kaisīšana nav dzirdējusi vai nevēlas dzirdēt, jēga ir. Pa šoseju, saprotams, grab