Neviens no tevis nosauktajiem eksemplāriem nepalien zem 13500 EUR, izņemot čevroletu

Izskatās, ka ja gribi pilnīgi jaunu, tad cenu gan bikiņ vajadzēs pacelt, lai dabūtu kaut ko lietojamu.

Pļins, nu gan bijusi peļķe. Un ko jūs ar to dāmu izdarījāt? Mani vienkārši zinātkāre moka.

Man autiņam zobsiksna pārleca pa kādu zobu, tad dabūju vilkt striķī kādus 100 km, naktī. Tas gan bija jautri. Kaut kur sazvanījām kaut kādu vietējo taksi, šis pa 30 Ls šņorē atvilka uz Rīgu. Tiesa gan tas bija pirms 6 gadiem . Tikai tā šņore kādas 3 vai 4 reizes saplīsa, bija sapuvusi, a man savas šņores nebija līdzi.

Pats vēl aizvien lietoju parasto spoguleni

Minolta Maxxum 400i

Kvalitāte laba , bet liela un smaga salīdzinot ar ziepjiem

Draugs paņēma jauno Santa Fear 2.2 dīzelīti. Es jau tikai nobolījos, bet teikt neko neteicu, napig man cilvim bojāt prieku. iedeva pamēģināt, cēla tā neko (apm kā mans 2.5TDI), un gaita arīi patika.

Ā vispār par to strīdābolu ese biju domājis tikai auto iegādes cenu nevis, nevis degvielu, kasko utt.

Nav vis tiesa Nomik. Domāju ka ratus Edžulis dabūs iekšā savā kupejā, nav jau obligāti nepieciešams vans, pilnīgi pietiktu ar pikapu.

Okey, tad ir jautājums cik daudz % strādājošs cilvis no sava ģimenes gada budžeta atvēl dranduleta iegādei, ar kuru teiksim viņš brauc 5 gadus? 10-15% man šķiet. Pie mums lielākajai daļai 30-60 % . Tas man šķiet par kaut ko liecina. tā teikt nevajag lekt augstāk par savu dibenu, a mums tikai smadzenes skalo pērciet, pērciet.