Tematam nesvarīga nianse - beļģu numuri nav legāli (jo aizmugurējais ir pie kurpnieka taisītais).

Jā, viss skaidri un saprotami kā REN-TV. Tiesa gan, piemirsāt piemirsāt iepīt žīdu-lezbiešu-sorosītu sazvērestības.

Jebkuram auto ar elektronisko roceni (jebkuras markas jebkuram modelim) bagāžniekā ir speciāla atslēdziņa, ar ko atbrīvot bremzes?

Viens no iespējamā atsaukuma (ja tāds vispār eksistē) priekšnoteikumiem gluži pamatoti būtu veiktās apkopes (kārbas eļļas+filtra maiņa). Ar pareizajiem materiāliem un rituāliem. Pierādāmas, tātad pie dīlera. Šķiet, ka topika temats ir Getrag izstrādājums, ko Ford lietotāji pazīst kā Powershift (atslēgvārdi - 6DCT450 MPS6). Ja tā, tad eļļas+filtrs jāmaina ik 60 t.km vai 3 gados. Ford auto garantijas periods ir 2 un/vai 3 gadi un/vai 100 t.km. Tāpēc, reālistiski skatot, tipiskā gadījumā 170 t.km kārba otro maiņu (vai pat abas) varbūt nav piedzīvojusi vispār, vai arī ir pārcietusi tā sauktās "analogās kvalitātes" materiālus un kompetenci. Ar attiecīgām sekām abos gadījumos.

kolumbs, par sen pirktiem jauniem Dacia ilgtermiņā:

1) skat. šī topika 21.lpp, smaidiigais 02.09.2016 1:31. Citēju tikai daļēji: "Pa 220000 km un 9 gadiem ārpus eļļas maiņas rāmjiem: priekšas gultņi, viens ABS devējs, izpūtēja bundulis, bremžu diski priekšējie, 3 x priekšas kluči, 1 x aizmugures kluči, salona ventilatora regulators, kondicioniera trubā caurums. Uz jumta uzkrita ledus gabals, tāpēc jumts krāsots. Drusku rūsa uz pakaļas durvīm." Tas laikam par >220 t.km 2007 Logan MCV 1.5 dīzeli.

2) Radu onkam ir <140 t.km 2008 Logan MCV 1.6 benzīns. Onka piekari triec nežēlīgi. Tikko (astotajā TA) beidzot pirmie divnieki - kreisais stūres pirksts, labais balstšarnīrs. Iepriekšējās septiņās TA vieninieki par bremžu disku rūsu, izpūtēja stiprinājumiem un spilvenu lampiņu. Ārpus eļļas, bremzēm u.tml. apkopes: izpūtēja vidējais bundulis, paretam droseles pašdarbība tukšgaitā/pārslēdzot robus (Profesionāļi iekasē, bet neatrisina), sulo pie stūres pastiprinātāja sūkņa (Profesionāļi iekasē, bet neatrisina), spilvenu lampiņa (bezmaksas dāvana pēcgarantijas apkopē, pēc tam vairākas reizes iekasē, bet neatrisina). Virsbūve rūsē tikai tur, kur traumēts un tad nerisināts (bukte slieksnī) vai risināts (bukte aizmugures durvīs => KASKO+Profesionāļi => rūsa milzu plēksnēs/burbuļos jau pirmajā ziemā).

3) Abos piemēros minēti auto ar pagājušās desmitgades Euro4 dzinējiem, tādēļ to uzticamības apliecinājumi varbūt vairs nenoder, jo tagadējam jaunam Euro6 Dacia droši vien ir vai nu pavisam citi dzinēji, vai arī tie paši, bet citādāk "aplipināti" un "komandēti". Attiecīgi, pavisam citāds defektu potenciāls, un pavisam citādas sekas pēc Profesionāļu līkrocības un/vai "nopelnīšanas" vingrinājumiem apkopē/remontos.

Jauna auto labākā īpašība - tas ir salikts uz konveijera, no prognozējami labas kvalitātes sastāvdaļām, un to ir salikuši roboti, kurus pieskata daži cilvēki. Robotiem nav tieksmes sīkmanīgi "nopelnīt" uz auto veselības rēķina. Pieskatošajiem cilvēkiem varbūt ir, bet nav iespēju to īstenot.

Es jūsu brīnišķīgi īso sacerējumu ne vien pārskatīšu, bet pat izlasīšu. Kaut kad vēlāk.

Jūsu aprakstītais piemērs (iekasēt par meliem, ka nomainīta zobsiksna) ir tikai viens no simtiem "nopelnīšanas" ieroču dīler- un parasto Profesionāļu arsenālā, kuru pielietošanas rezultātā rodas leģendas, ka jaunie auto ir neizturīgi, X marka vai modelis ir s?ds, Y dzinēji ir neuzticami, Z kārbas izvelk tikai garantijas laiku, tam vai šitam ir švaka piekare, tā vai šitā detaļa "parasti iztur tikai" 2-3 gadus vai 30-50tūkst.km, un tā tālāk. Vēlāk šīs leģendas atgriežas un palīdz Profesionāļiem gan melot par pieprasījumu (vajadzību remontēt), gan attaisnot savu "remontu" sekas.

Spēcīgs klients var uzvarēt Profesionāļus, bet tikai no izmaksu viedokļa. Pieņemu, ka jurid.personām, kuras cikliski maina diezgan jaunu autoparku, neko vairāk arī nevajag. Skatot no auto ilgtermiņa veselības viedokļa, Profesionāļus uzvarēt nevar neviens. Piemēram, ja spēcīgais-kašķīgais klients konstatē "nopelnīšanu" un izsit kompensāciju vai darba izpildi, tad Profesionālis iekš auto parūpēsies par iztraucētās "nopelnīšanas" vēlāku "atpelnīšanu". Viedāk un/vai kaut kur dziļāk. Jo 21.gadsimta auto nav Lego. Nav pārskatāms, un ikkatrā solī jebko var sačakarēt tā, ka neko neredz, bet sekas būs smagas, turklāt "nepareizas ekspluatācijas dēļ". Ja ļoti zinošs meistars, tad sekas paredzamā konkrētā laikā.

Jūs aprakstat pieredzi, kurā kāds "normālais/savs" serviss gan palīdz pārliecināties par dīlera/apdrošinātāja darbu, gan ir apkopes/remontu vieta pēc garantijas. Attiecībā uz pēdējo pieņemu, ka ne tikai zemāku izmaksu dēļ, bet arī objektīvi pārliecinoties, ka šī "normālā/sava" servisa darba ilgtermiņa sekas iekš auto ir labas, un ka tā apgalvojumi ir pamatoti (tas ir, pārbaudot šo servisu tāpat, kā šis serviss pārbaudīja dīleri/apdrošinātāju).

Eļļa patiešām ir jāpārbauda, kā ražotāji to tālredzīgi piekodina lietošanas grāmatiņās Gadījums iz ierastā pārbaudes rituāla, pēc garantijas apkopes. Par laimi, uzreiz, stāvvietā pie dīlera stikla šķūņa. Eļļa jauna un, maita, tik sparīga, ka izlauzusies lejup platā straumē un sapulcējusies nestabilā ezeriņā uz aizsarga virs ģeneratora. Piešķiļot (nodrebinot dzinēju) viss būtu ietecējis tinumos. Izglābtais ģenerators nevainojami turpina dzenāt ampērus vēl 230t.km vēlāk. Pārbaudes netiešais ieguvums - aiztaupīju sev nepatīkamu (un auto nāvējošu) teātri, piemēram - "Atvainojiet, saremontēsim!" vai "Atvainojiet, nomainīsim!" (= noslaucīsim visas pēdas ārpus ģeneratora); vai "Tā jau bija!"; vai "Kad būs problēmas, piebrauciet"; pēc piebraukšanas vai uzreiz kaut kāda "Nepareiza ekspluatācija" vai "Garantija anulēta, jo gramstījies gar dzinēju!" (eļļas maršruta konstatēšanai nomontēju dzinēja plastmasas bruņas, stiprinājumos varbūt kāds kontrolhermētiķis). Perspektīva, ka dīleris nomaina detaļu uz sava (ne ražotāja) rēķina, arī ir atbaidoša. Pirmkārt, jebkuru Profesionāļu (dīleru, nedīleru) klasika - attieksme, paņēmieni un instrumenti visos soļos līdz detaļai un atpakaļ. Otrkārt, zaudējumu absorbēšanas nolūkā šiverīgais uzņēmējs varētu nolemt iebāzt auto jebko. Piemēram, ja detaļa pārklājas ar citiem vecākiem modeļiem, pamatīgi lietotu detaļu, kas izmelota no cita klienta auto dīlera "nopelnīšanas" vingrinājumos vai kļūmīgas diagnozes dēļ. Ja vispār nolaistos līdz diskusijām ar klientu par šādu ielikto detaļu, tad tā izrādītos esam forša, jo "rūpnieciski atjaunota".

Sapinos tajā palagā. Bij' domāts "(2)VISĀS apkopēs + jo īpaši NE-garantijas remontos..." un "...burkāniņš (ražotājs dīlerim: DOSIM LABUMUS, JA ATŠŪSIET tādas vai šitādas garantijas sūdzības)..."

(Lai vienkāršāk, ražotājs + importētājs = "ražotājs".) Jau padomāju, pirms to rakstīju. Jā, remontēšana kopumā ir pamatbizness, jo plašpatēriņa modeļu pārdošanā peļņa ir maza. Bet jānodala garantijas un pēcgarantijas remontēšana. Iesākumā bez burkāniņa pavērtajām iespējām.

(1)Garantijas remontos dīlerim nekāds bizness nesanāk, jo faktiskais klients (maksātājs) ir ražotājs, kurš ir ļoti spēcīgs (var atņemt to dīlerbūšanu vispār), diktē noteikumus un nav apkāšams ar Profesionāļu-uzņēmēju-juristu trikiem kā gala klients maksas remontos. Ražotājs ne vien nosaka dīlerim, vai garantijas gadījumam būt/nebūt, bet arī izslēdz dīlerim iespēju izfantazēt diagnosticēšanas/konstatēšanas ilgumu, vajadzīgos remontus, remontu ilgumu, stundas cenu, vajadzīgās detaļas, detaļu cenas. Arī "iedēt zelta olas" iekš auto garantijas laikā vēl īsti nevar. Šādos apstākļos peļņa ir sāja, un nevar runāt par garantijas remontēšanu kā pamatbiznesu.

(2)apkopē + jo īpaši pēcgarantijas remontos sākas īstā dzīve. Dīleris beidzot ir Dievs (Īstais Profesionālis, šiverīgs uzņēmējs, spēcīgs jurists). Gala klients lielākoties ir salīdzinoši vājš. Tādēļ var pielietot visu to fantāzijas un "nopelnīšanas" arsenālu, kas tam ir liegts garantijas remontos. Par klientu apmierinātību un atgriešanos nav jāsatraucas, jo 21.gadsimta auto neizbēgami atgriežas pie Dieva (Īstā Profesionāļa) pēc tam, kad tos sačakarējuši parastie Profesionāļi.

Šādos apstākļos burkāniņš (ražotājs dīlerim: "ja iespējams, atšujiet tādas vai šitādas garantijas sūdzības") vai smagā artilērija (ražotājs dīlerim: "nē, nav garantijas gadījums") dīleri varētu pārmēru neapbēdināt,

jo, piemēram:

- knauzeris ražotājs autorizēs tikai detaļu A, konkrētu darba ilgumu, konkrētu stundas likmi, savukārt

- gala klients drīkstēs apmaksāt detaļas A+B+C+D, jebkādu darba ilgumu, jebkādu stundas likmi, jebkādus papild- un problēmdarbus. Ja braukt var un klients ietiepīgi skops, un A vainas labošana tādēļ aizbīdās uz pēcgarantiju, tad B+C+D jau būs objektīvas sekas. Nemaz nebūs jāmelo. Protams, arī pērngad uzliktās "bremzes bīstami nodilušas. Ievēroju, jums bērna sēdeklītis. Bremzes obligāti jāmaina, tā tālāk nevar braukt."

Piemēram, burkāniņi par cipariem importētāja <=> konkrēta dīlera kopbilancē, kura ietver gan pārdošanas apjomus, gan garantijas izmaksas.

Zaķīšu vērotājam un zaķīšiem.

Nevar izslēgt iespēju, ka importētājs dīleriem dod burkāniņus, ja koptie garantijas auto "nebojājas" (t.i., bojājas pēc iespējas lētāk un/vai retāk). Par ko pats pats importētājs savukārt saņem lielu burkānu.

Pusass, kardāns vai ritenis nav zemeslode. Ja uz kāda no tiem noliek kluci, tad griežoties diemžēl vibrēs. Vai materiāls "izplešās un izsūcās" pietiekoši vienmērīgi, lai pieci līdz pārdesmit grami riteņa atsvaru netraucēti turpinātu savu darbu? Vajadzība strādāt piekarē var rasties jebkurā mirklī, jau pēc vienas bedres.

Ražotājvalsti un ražotājus (zīmolus) piesaukt patiešām ir nevietā. Labu mantu iespējams uzražot Ķīnā, Pampāļos, Vācijā vai jebkur citur. Visu nosaka burkāns un pātaga pašā sākumā, katras konkrētās detaļas katrai konkrētai partijai.

(1)Burkāns = cena līdz ražotnes vārtiem (ex works price, kura ietver ražotāja peļņu). Jo augstāka ex works cena, jo lielākas ražotāja iespējas gan izgatavot labu detaļu, gan nopelnīt. Un

(2)Pātaga = nākamā ķēdes posma (pasūtītāja) diktētās kvalitātes prasības, kvalitātes līgumsodi u. tml. Pātaga mēdz būt smaga vai nekāda, atkarībā no burkāna un no pasūtītāja nolūkiem. Konkrēti,

vai (2A)detaļas ir nekavējoties jāiemontē jaunos auto uz konveijera un garantijas auto (pasūtītājs pats ir gala patērētājs)?

Vai (2B)detaļas mazākos apjomos un lēnā garā jāiesmērē kādam pa mazumtirdzniecības kanāliem, optimistiski nodēvējot tās par "analogas kvalitātes" detaļām?

(2A)gadījumā auto ražotājs mūsdienās nevar atļauties čakarēties ar brāķi ražošanā vai garantijas laikā. Konveijera apstādināšanas izmaksas ir milzīgas, turklāt pirmskonveijera noliktavu vairs nav - detaļas ražo, lai tūlīt piegādātu un iemontētu. Arī garantijas laikā brāķis rada izmaksas. Tā kā auto ražotājs ir lielapjoma pasūtītājs un gana spēcīgs spēlētājs, tas var atļauties vicināt smagu pātagu. Tas savukārt mazina detaļas ražotāja dziņu palielināt savu peļņu uz kvalitātes rēķina.

Reālistiski skatot, (1)burkāna apjomu parasts gala patērētājs uzzināt nevar, tomēr oriģinālo (dīlera letes) detaļu gadījumā ir liela cerība, ka detaļa ražota zem smagas (2)kvalitātes pātagas, un tā ir tā pati (2A)detaļa, ko lika vai joprojām liek iekšā uz konveijera vai garantijas remontos šim vai līdzīgiem auto. Ja ir pieeja auto ražotāja (dīlera letes) detaļu datu bāzēm, cerību var materializēt drošā pārliecībā.

Cerības uz "oriģinālo detaļu" labo kvalitāti izčākst, ja auto ražotājs/ tā dīleris uztur (2B)detaļu klāstu iesmērēšanai "tikai ārpusgarantijas auto". Un, pats par sevi saprotams, pat (2A)detaļas nebūšanu gadījumā detaļas pircējs drīkstēs notraust asariņu (ja to nav montējušī Īsti Profesionāļi) vai vēl brangi piemaksāt (par procedūru, kurā Īsti Profesionāļi konstatēs, ka pircējs drīkst notraust asariņu, jo detaļa esot forša).

(2B)gadījumos ir mazs burkāns un nekāda pātaga. S?dīgo kvalitāti un brāķa procentu nogrūž absorbēšanai visos tālākajos piegādes ķēdes posmos, ieskaitot gala saņēmēju. Detaļas (vai detaļas+"remonta") gala saņēmējam šo faktu kārtīgā veikalā (servisā) paskaidro šādi:

- detaļa nefunkcionē (jeb pēc "remonta" ir vēl sliktāk), jo tavas markas auto ir s?ds. Saprotamu iemeslu dēļ dīlerservisi pēc saviem "remontiem" šo argumentu nelieto;

- detaļa nefunkcionē (jeb pēc "remonta" ir vēl sliktāk), jo tavs auto taču ir vecs. Šis ir spēkā uzreiz pēc garantijas perioda beigām;

- detaļa esot forša, bet tu esot kašķu vācele ("ko tu vēl gribi, auto taču rūc") vai

- tu esot uzmetējs, kurš gribot iedzīvoties uz godīgā, nesavtīgā detaļas pārdevēja vai servisa Profesionāļa rēķina.

rudens68, msh

Mulstu par "98 spirta nav", jo tirgotāju 98 aprakstos atrodu ne vien apgalvojumus par bioetanola klātbūtni, bet arī tabulu ar visiem pārējiem spirtiem. 98 tabulā spirtu un citu parametru vērtības līdzinās LR MK noteikumu 7.rindā redzētajām. Pieņemu, ka visi, sākot ar metanolu un beizot ar izobutil-, ir spirti, par ko jūs runājat. (Neesmu spriedējs, jo ķīmijā bija divi sēdies, un spirtus pazīstu tikai kā alkāns, un arī tas sen pagātnē.) Vai tirgotāju aprakstītie spirtotie 98 varētu būt "neīsti" 98, kas kaut kā iemeloti standartos?

Visa prātošana un šī taujāšana ir ar mērķi beigu beigās nojaust, ko tagad vislabāk liet tajos auto, kuri tika projektēti un ražoti pirms bioetanola uzvaras gājiena (kāds/kurš benzīns mūsdienās ir vistuvāk 98 benzīnam pirms 10 gadiem)?

Nav īsti jauno auto tēmai, bet tomēr. Par benzīnu un bioetanolu ceļojumos Eiropas virzienā. 98-ais (kurā bioetanols visās valstīs vismaz pagaidām noteikti nepārsniedz 5%) laikam ir visdrošākā izvēle, ja auto vadītājs negrib un/vai auto dzinējs nedrīkst uzrauties uz 10% piejaukumu. Auto un 10% saderība - www.acea.be/uploads/publications/130329_%28revised%29_ALL_ACEA_SAAB_JAMA_E10_COMPATIBILITY.pdf

Piemēram, Vācijā vai Francijā parasti pie sūkņa viss ir skaidri nodalīts un saprotams pēc atslēgvārda E10 (SP95-E10 vai citādi), tur tad var droši atpazīt un liet piecprocentu 95 vai 98. Savukārt, piemēram, Beļģijā no 2017.gada 1.janvāra jebkuram 95 līdzšinējo 5% vietā jābūt 10%. 98 saglabājas 5%. Svaiga pieredze - benzīntankos norāžu nav, vecos apzīmējumus uz pistolēm mainīt nesteidzas.

Par 98 un spirtiem (nesen jau minēts kādā citā topikā) - šobrīd vienīgais tirgotājs, kurš joprojām publiski apzvēr, ka 98 ir bez bioetanola, ir Neste ( www.neste.lv/lv/content/produkti-1 ). Statoil pirms plus mīnus 4 gadiem to skaidri apgalvoja gan mājaslapā, gan 98-tā reklāmās. Tagad vairs nē, ko apliecina arī pēdējos pāris gados vairākkārt izvaicāto Statoil pārdevēju izvairīgās atbildes (zvans uz biroju, papīru šķirstīšana, kam seko nevis skaidra atbilde, bet miles piedevu slavēšana).

Ja pareizi saprotu normatīvu ( likumi.lv/doc.php?id=11217 , šobrīd 8.1 punkts un 1.pielikuma 7.aile, vēsturiskajās redakcijās citādi numuri), bioetanola standarts kopš 2009.gada jūlija nemainīgi ir bijis, un joprojām ir šāds:

95-ajam obligāti vismaz 4,5%, nedrīkst pārsniegt 5%;

98-ajam nedrīkst pārsniegt 5%.

Tātad 98-ajam nav obligāti, bet drīkst.

Pievienojos visam minētajam.

Arī, lielisks ievada šovs, kā pretstats pabālam eminem soundtrekam. Vāciešus - ziepēs, par to, kas aprakstīts www.diena.lv/raksts/sports/citi/brieza-treneris-vaciesi-visu-laiku-darija-kaut-ko-lai-mums-nebutu-erti-14169289, un par vācu trenera vāvuļošanu par krievu boksa pārākumu (RTL intervija pēc mača).

Jēga ir. Un liela. Jo vairāk informācijas avotu, jo lielākas iespējas iegūt pilnīgu (vai vismaz pilnīgāku) informāciju. Informācijas bagātība un dažādība attīsta kritisko domāšanu. Kas lieti noder, pat pļurkstot internetā. Turklāt šajā gadījumā vācu reģionālais portāls ir tuvu (tuvāk) notikuma vietai, tātad nepastarpināti tuvāk informācijas pirmavotiem un notikuma vietai.

Otrkārt, paldies Vernonam par linku, jo Lindermana-Ušakova vietējie (iauto) kareivji nepagurstoši un uzstājīgi bāž zem deguna ķeburos sastādītu Latvijas vietņu linkus. Latvijas vietņu, kas nav ne Dostojevskis oriģinālvalodā, ne arī RU vietnes ar neaizstājamu un unikālu tehniska pieredzi vai aprakstiem. Tāpēc Vernona links uz vācu vietni šajā gadījumā kā malks svaiga gaisa. Un arī lika pavingrināt prātu svešvalodā, kas būs noderīga saturīgas informācijas iegūšanai. Tiesa gan, šī svešvaloda nederēs ne RenTV mūžizglītības kursu apguvē, ne arī pieliekšanās vingrojumos ar ziepēm, kuras to pasviedēji vingrotāju motivēšanai pagaidām vēl ietin papīriņos, ko sauc par "jevro".

Paldies, nu ir skaidrs.

Paldies par skaidrojumu.

Jā, maksimālā. Neko negaidu. Vienkārši neiedziļinoties reaģēju uz "Sakrājās vairāki 275 dienu periodi" un "Man gan ne reizi nav bijis +2, kaut ir bijuši x2 275 dienu periodi".

+2 nav iegūts pat ar 3x 275.

Stāsta pamatā laikam tas, ka biopiedeva palielinot patēriņu, un Neste šobrīd ir vienīgais tirgotājs, kurš joprojām publiski apgalvo, ka 98.benzīnam nav biopiedevas ( www.neste.lv/lv/content/produkti-1 ).

Pirms plus mīnus 4 gadiem Statoil to apgalvoja gan mājaslapā, gan reklāmas plakātos. Tagad vairs ne, ko apliecina arī pēdējo pāris gadu laikā vairākkārt izvaicāto Statoil pārdevēju izvairīgās atbildes.

2005 Mazda 3 atmosfērisko benzīna dzinēju gadījumā varētu būt, ka detonācijas sensoram var piekļūt tikai pēc ieplūdes kolektora demontāžas.