i_edgars rakstīja:
Nortel rakstīja: inženieru vimpeļi,
Preiļu dzeltenais gan labi pa čaiņiku sadevis!! Vārdu smadzenes te nav iespējams ierakstīt, jo tādu nekad nav bijis!!
Piekrītu, tas ir raksturīgi padomijas inženieriem. Tajā laikā bija jāpilda valsts pasūtījums, piecgades plāns, jāštancē viss, ko vien var štancēt, nevis jādomā ar galvu. Droši varēja pūst brāķētas pudeles, valsts visu ņēma pretī.
Līgatnē esot izlikti privatizācijai padomijas inženieru vimpeļi, goda raksti un darba ordeņi.
rudens68 rakstīja:
i_edgars rakstīja:
rudens68 rakstīja:
Nekomentēšu celtnieku kvalitāti . Bet būvinženieru gan . Vienkārši nav paredzēta ventilācija .
Kur nav paredzēta ventilācija??? Slapjās vates izvēdināšanai?? Darbu veikšanas tehnoloģiju vajag ievērot, tad nevajadzēs sacerēt pasaciņas un meklēt vainīgos tur kur kur tādu nekad nav bijis.
Nu nezinu ......man ( celtniecības nezinim ) jau no malas skatoties arī šķiet ,ka tā vate jāžāvē . Bet ja jau tik mitrum neizturīga tad es nesaprotu kā akmensvati Latvijā vispār var uzlikt . . Gan jau nav tik smalkas mitrum prasības un ir spējas izventilēties .
Cik manu , lielākā daļa siltina ar putiķu .
Siltināšana ar putupolistirolu ir, protams, pats lētākais, bet arī pats sliktākais siltināšanas veids.
i_edgars rakstīja:
Nortel rakstīja:
Tu zini, kas ir specializācija un globalizācija? Prādi man ....
Kas ir?? Kārtējam bērnelim pakašķēties sagribējās!
Aplikāties, padomijas inženiera k-gs?
Nav tādu rūpnīcu, nav.
i_edgars rakstīja:
DekstersFF rakstīja:
Plus vēl tas, ka tie nenormālie vecie rūpnīcu monstri jau paši juka un bruka un bija laiks tiešām jaukt nost.
Jā, jā - darbnīciņas kas ražo vienu detaļu kādam monstram citā valstī ir īstenais Latvijas ceļš!! Ja iepriekš bija kas ražo gala produktu un pat noslēgta cikla ražošanā, tad pašreiz ir tikai kolhoza pamestajā fermā kāds aizņemts stūrītis ar labākajā gadījumā pārdesmit purniem, un kantorīti vagoniņā blakus! Vo tā ir Latvijas nākotne!!??
Jāaa - domāšana patiešām vienai dienai un tā pati bērnudārza līmenī!
Tu zini, kas ir specializācija un globalizācija? Prādi man kaut vienu mūsdienu rūpnīcu pasaulē, kas visu ražo pati, no nulles līdz gatavam produktam!
i_edgars rakstīja:
i_edgars rakstīja:
PS. *******, kalašas nemaksā 20 lati.
Kakoe ņebo goluboe!!
Maza biju neredzēju!!
Eu, ņebo goluboe...
www.open24.lv/... :kids;sizes:23,24,25?&utm_source=newsletter&utm_medium=email&utm_campaign=-25_atlaide_visiem_Crocs_Gust_Boot_b%C4%93rnu_ziemas_z%C4%81baku_23,_24_un_25_izm%C4%93riem
www.open24.lv/...
Līvānos joprojām laiž ar Sarkanā kvadrāta gumijām, kroksus velk tikai laižot uz balli, ne? Un tad puspagasts sametās vieniem kroksiem un pēc kārtas iet iekšā?
Vienīgā lieta, ko sagrieza valdība, bija tas nelaimīgais kuģis. Pārējo visu sagrieza paši īpašnieki - letiņi.
Pirmais rakstīja:
Nortel rakstīja:
rudens68 rakstīja: Nortel
Logu nomaiņa ir prasība . No sērijas ja nenomainīsi būvnieks nevar garantēt siltrumefektivitāti .
Pirmais
Ja pats jau ielicis logus , radiatorus. Tad par to vairs nav jāmaksā .
Manu paneleni vēl nesiltina , bet skatoties kas notiek kaimiņos man liels optimisms nerodas . Redzēs kādi rēķini būs radu siltinātiem dzīvokļiem .
Siltumefektivitāti ir jāgarantē mājas īpašniekam. Ja efektivitātes nebūs, ES neatmaksās pusi kredīta.
vispār ir ko ierēkt....
lautiņiem stāsta, ka 60 latu apkures sezonas laikā vietā šamiembūs jāmaksā 30 lati apkures sezonā + 20 lati visu cauru gadu kredītmaksājums..... un tas pie nosacījuma, ka eiropa apmaksās pusi....
ja eiropa pusi neapmaksās, tad būs jāmaksā 50lati kredīts katru mēnesi+30 latu par apkuri sezonā - tā vietā lai maksātu 60 latus apkures mēnesī -
vai es esmu vienīgais, kurš te saskata varku tikai un vienīgi bankai?
Protams, ka vienīgais. Es esmu redzējis cilvēkus, kuri ir laimīgi, ka beidzot pie tām pašām izmaksām ir silti. Un varka, protams, būs arī bankai, tāpat kā celtniekiem, apsaimniekotājam, miskastniekiem, visiem iesaistītajiem. Bet šoreiz varka būs arī pašiem iedzīvotājiem, samazinās komunālo pakalpojumu izmaksas. Neviens Tev neliedz dzīvoklī nogriezt siltumu uz 10 Ls mēnesī, kaut vai vispār aizgriez termoregulatorus ciet. Man konkrēti samazinājas izmaksas apkurei no 60 Ls uz 30 Ls. Jo īpaši neaizraujos ar regulēšanu un patīk dzīvot siltumā. Iespējams, ja grieztu nost pa dienu vai brīvdienās, tad samazinātos vairāk. Ar ES viss ir kārtībā, pierādījām izmaksu samazinājuma faktu un pusi atmaksāja. Bonusā vēl apsaimniekotājs atteicās no lielas daļas apsaimniekošanas maksas, jo mājā viņam fiziski vairs nav ko darīt, tikai teritorijas kopšanas darbi. Vāji ceru, ka beidzot ir skaidrs.
Palaidniex rakstīja:
Nortel rakstīja:
GB12 rakstīja: Talsos vairākas daudzstāvenes ir nosiltinātas. Un jau ir sākušas pūt, jo mūsu umņiki celtnieki vienā vasarā iesāk, otrā - pabeidz, atstājot vates mitras. Neesmu baigais celtniecības spečuks, bet, cik man ir teikuši pazīstami celtnieki, ka daudzas mājas pie mums tiek siltinātas čerez ž un defekts būs lielāks kā efekts. Starp citu, manas mammas māju arī nosiltināja (augstāk aprakstītajā veidā). Prikols tajā, ka bankas kredīts bija jāsāk atmaksāt, kad vēl darbi nebija pabeigti, līdz ar to pagājušajā ziemā nācās vēl pa kādiem 15-20 latiem klāt pie maksāt pie tā jau augstās apkures cenas.
Vācieši siltina māju fasādes ar... krāsu! Krāsa gan nav lēta, kautkur ap 25 Ls/litrā (vai kvadrātmetrā). Pirms tam gan jānovērš visi defekti (jāpiešpahtelē caurumi, jānoblīvē plaisas u.t.t.)
Šitais izklausās pēc pastāsta par brīnumpulverīti, kurš bērnu dienās lasīā grāmatā garantēja, ka petrolejas lampa strādās labi un nekūpēs...
Es esmu redzējis tepat Latvijā nosiltinātu mājas jumtu ar 3 cm puscieto vati. Nu labi, viņai bija follija abās pusēs.
Kāpēc automašīnu aptieciņās ir follija cietušo apklāšanai?
Tās "piparbodes" mēnesī ienes peļņu, kādu visas Līvānu ražotnes nespēja ienest gada laikā.
i_edgars rakstīja:
DekstersFF rakstīja: Inžeier, vai tad tu tiešām esi tik nespējīgs redzēt un saprast, ka Latvijā daudz ko ražo un ka tie padomju monstri nomira dabīgā nāvē ?
Čok čok? Ņe bum bum ? Kurš te ir dulburs,ko ? Ne tu, kurš neredz un nesaprot vienkāršas lietas?
Kakoe ņebo goluboe!!
Tev rozā brilles uz acīm uzliktas?
Gremdēja visu ko, lai tik ātrāk tiktu pie kāposta sagriežot visu metāllūžņos.
Kas bija gremdējams? Galošu rūpnīca! Tādas pat galošas tu tagad pērc, tikai par 20+ latiem! Stiklenmieki? Tādas pat pudeles tu pašreiz pērc komplektā ar aliņu! Cukurfabrīķi? Kur ir solītais lētāks cukurs par pašmāju saražoto?
Sarakstu var turpināt bezgalīgi - ko šeit sazāģēja metālļūžņos, to pašreiz ievedam no ķīnas un vēl sliktākā kvalitāte!
Kāda ražošana???? Blāva atblāzma ne ražošana, jeb tāda kuru var pa ķēmošanos nosaukt ne ražošanu.
Atvaino, bet ja tavā čuhņā nekas nenotiek, ja nevienam, izņemot metāllūžņu un makulatūras uzpircējiem tā neinteresē, tad tas nenozīmē, ka tāda tendence ir visā valstī.
Aizbrauc uz Jelgavu, paskaties kā tā kļūst par Latvijas industriālo pilsētu. Ražo viskautko, gan autobusus (starp citu, holandieši atzīst, ka Latvijā saliktie ir labāki par viņu pašu, gan radiatorus poršiem. Tūlīt (pēc gada) būs vaļā krievu lielākās vagonu un tanku rūpnīcas filiāle. Zināji, ka Jelgavā pārbūvētie MTZ traktori tiek eksportēti uz Āfriku? U.t.t. Un tā ir tikai maza daļa no uzņēmumiem.
rudens68 rakstīja: Nortel
Logu nomaiņa ir prasība . No sērijas ja nenomainīsi būvnieks nevar garantēt siltrumefektivitāti .
Pirmais
Ja pats jau ielicis logus , radiatorus. Tad par to vairs nav jāmaksā .
Manu paneleni vēl nesiltina , bet skatoties kas notiek kaimiņos man liels optimisms nerodas . Redzēs kādi rēķini būs radu siltinātiem dzīvokļiem .
Siltumefektivitāti ir jāgarantē mājas īpašniekam. Ja efektivitātes nebūs, ES neatmaksās pusi kredīta.
GB12 rakstīja: Talsos vairākas daudzstāvenes ir nosiltinātas. Un jau ir sākušas pūt, jo mūsu umņiki celtnieki vienā vasarā iesāk, otrā - pabeidz, atstājot vates mitras. Neesmu baigais celtniecības spečuks, bet, cik man ir teikuši pazīstami celtnieki, ka daudzas mājas pie mums tiek siltinātas čerez ž un defekts būs lielāks kā efekts. Starp citu, manas mammas māju arī nosiltināja (augstāk aprakstītajā veidā). Prikols tajā, ka bankas kredīts bija jāsāk atmaksāt, kad vēl darbi nebija pabeigti, līdz ar to pagājušajā ziemā nācās vēl pa kādiem 15-20 latiem klāt pie maksāt pie tā jau augstās apkures cenas.
Vācieši siltina māju fasādes ar... krāsu! Krāsa gan nav lēta, kautkur ap 25 Ls/litrā (vai kvadrātmetrā). Pirms tam gan jānovērš visi defekti (jāpiešpahtelē caurumi, jānoblīvē plaisas u.t.t.)
rudens68 rakstīja:
did33 rakstīja:
Pirmais rakstīja: incanti, ir kāc kurš pidalās šidādā razkladā.... Mājai jau piķa nav ko iegrūst siltināšanā.... Un diez vai īpašniekiem ir ko samesties..... Tātad rauj bankā krītu.... A ko iēķīlā???? Māju??? A ko saka banka? Gan jau, ka lielākai daļai dzīvoķļu ir hipNotēka citai bankaipa labu... Par trekngadu cipariem.... Tas nozīmē, bezceri to otro hipokrītu piedzīt....
banka dod pret naudas plūsmu - tas ir, ka visi maksā rēķinus. tad jau tiek solīts, ka ar nemaksātājiem būs nezēlīga un ātra cīņa, a parasti ta nekas nesanāk. Ja ir sava māja, atkrīt šī atrakciju daļa, ko pats izdari, tā ir, prat Tavu gribu var uzspiest visnotaļ maz pasākumu, kas jāveic.
Ja naudu no bankas
ņem apsaimniekotājas , tad kaut kā neskatās uz tiem parādniekiem .
Tik stulbu apsaimniekotāju vēl neesmu redzējis. Lai pieņemtu lēmumu par mājas siltināšanu, vajag 50%+1 dzīvokļa balsis, lai parakstītu bankā kreditēšanas līgumu, jāparakstās ir 2/3 +1 balss.
Pirmais rakstīja:
did33 rakstīja:
Fartuks rakstīja: Kas var būt foršāks par sniega šķūrēšanu un zāles pļaušanu?
It seviķi tagad, kad sniega pūtēji un zāles pļāvēji, relatīvi, nemaksā neko. Ir agregāti, kas dara abas šīs lietas un ne tikai... vajag tik uzkabi nomainīt.
Dzīvoklis ir sliņķiem.
Eh... saulīt spīd, putniņ čivinā, smaržo nopļautais mauriņš, tomāts un gurķis paši nāk mājā, vakarā pirts, grilgaļiņa un alutiņš, no rīta uz copi. Drēgnā rudens vakarā iekurs kamīnu un iemalkos kādu sarkanvīnu.
O, kā pa nakti sasnidzis. Ņemam sīkos, suni un ejam velt sniegavīru.
Atkal bļa... tas kaimš klausās savu Sektor Gaza. Kas tiem augšējiem urāliem ar trīs sīkiem šmurguļiem nepietiek? Taisa jau ceturto. No apakšējā veco komuņagu dzīvokļa, pa ventilācijas šahtu, nāk bomāru smaka. Kapņu telpā atkal kāds kluci nolicis. Aiz sienas atkal mēbeles bīda trijos naktī. 5.reizi pa 3 dienām, kārtējais BaltkomĪzī pārdevējs uzplijās ar savu sūda piedāvājumu. Sīkie atkal izvārtījušies dzeltenajā sniegā.
un tad uzrods jauns un daudzsološs siltnātājs, kurš taisās nokāst gan EU naudu, gan tādu nevāju kāpīti noTevis, un kaimuņu vecenes bļaun "bet ir takš kautkas jādara", un dara, siltina, krāso sienas, bankrotē, tad tiesa, nikuja nevar saprast jo parādniekukreditoru vesals bars, vecenes vairs nav sajūsmā, jo viss ir slikti...., ek, dzīvoklī tomēr interesantāk
Siltinot daudzstāveni tiek ierēķināti logi.... Un ja kāds jau logus ir ielicis, tad pats vainīgs.... Tāpēc jau šim mazāk jāmaksā nebūs...
Vispār normāli nosiltināt un pārbūvēt apkuri var tikai viens īpašnieks... Ja ir kolhozs, tad ir grūti.....
Un ja mēneša maksājums nemainās, tad nafig siltināt, ja var par to pašu piķi kurināt? Reku tak bija piemērs - nesiltinot jāmaksā 60 lati mēnesī apkures sezonā... Tas ir apmēram pusgadu..... Gadā 360lati.... Nosiltinot it jānaksā 15-20 lati katru mēnesi, plus 30 lati apkures mēnesī... Kopā 180+180(240), tas ir 360 līdz 420lati gadā.. Katrs pats var sarēķināt varku......
Vispār, ēkas siltināšana neietver sevī logu nomaiņu. Logus mainīt drīkst tikai pats dzīvokļa īpašnieks vai ar viņa atļauju. Tādi ir jaunie noteikumi. Ja māja nolemj siltināties, tad logu maiņa nedrīkst būt uzspiesta lieta. Gribi maini, maksājot atsevišķi, negribi nemaini.
Bams rakstīja:
Nortel rakstīja: Piedošanu, ar katru gadu mazāk paliek "slikto" māju. Pensionāri pamazām apmirst un jaunie var savākt vairākumu balsojumos par labu siltināšanai.
Atvaino, bet zinu vienu māju Rīgas centrā, kur ir 100 dzīvokļu un kur jau gadiem tiek sauktas kopsapulces un gadiem nevar vienoties ne_par_vienu jautājumu... katrs velk deķīti uz savu pusi, tiek veidotas savējo un ienaidnieku nometnes, apmelošana nu kā jau latviešiem pieņemts... Turklāt pensionāru tur ir apm. 10% no visiem, turklāt viegli manipulējama masa. Tāpēc ļoti skeptiski skatos uz šādiem aicinājumiem savākt vairākumu.
Kad apsaimniekotājs atteiksies apsaimniekot, tad domas mainīsies.
Pirmais rakstīja:
Nortel rakstīja: Piedošanu, ar katru gadu mazāk paliek "slikto" māju. Pensionāri pamazām apmirst un jaunie var savākt vairākumu balsojumos par labu siltināšanai.
un tagad pastāsti cik maksā nosiltināt standarta (piemēram 119 sērijas 3 padjezdu 9stāveni zolitūdē) paneļmāju? un cik maksā pārtaisīt apkures sistēmu tā lai katrs maksātu tikai par savu iztērēto siltumu
Par 9-stāvenēm nezinu, bet 4-kāpņutelpu, 4-stāvu māju nosiltināt (renovēt) izmaksāja 80 000Ls trekno gadu beigās. Pie pozitīva efekte panākšanas, ES pēc gada atmaksāja pusi, 40 000Ls. Apkuri šajā gadījumā atrisināja ar kopēju katlu visai mājai pagrabā, kas izmaksāja 30 000Ls. Rezultātā, sadalot pa dzīvokļiem, kredīta maksājums ir vidēji 15 Ls no dzīvokļa uz 20 gadiem, bet apkures izmaksas gada aukstākajā mēnesī 50 kv.m. dzīvoklim samazinājās uz pusi, no 60 uz 30 Ls. Tas pa lielam ir atkarīgs no katra dzīvokļa īpašnieka, jo katram dzīvoklim ir savs siltumskaitītājs un termoregulatori.
Piedošanu, ar katru gadu mazāk paliek "slikto" māju. Pensionāri pamazām apmirst un jaunie var savākt vairākumu balsojumos par labu siltināšanai.
Pirmais rakstīja:
Nortel rakstīja:
Pirmais rakstīja: apkure mājai (uz kvadrātmetru) ir pulka lētāka kā rīgas dzīvoklim.....
Ja dzīvoklis ir siltinātā mājā un ar individuālo apkuri, tad izmaksas uz kvadrātu ir tādas pašas, ja pat ne mazākas.
divas lietas - cik tādu māju rīgā ir un kas maksā par sniegpulkstenīšiem, kas janvāra sākumā aug uz siltumtrasēm
Tādu māju, starp citu, paliek ar katru gadu vairāk. Protams, par zudumiem siltumtrasēs, kāpņu telpu apsildīšanu ir jāmaksā, bet sadalot pa "galviņām" tā ir niecīga summa. Nu maksimāli varbūt kādi 5Ls. Bez tam, neviens neliedz atteikties visai mājai no RS pakalpojumiem vispār, uztaisot savu katlumāju vai katlu ieliekot pagrabā. Pēdējais variants ir plaši izplatīts reģionos.
zhuks rakstīja: Šobrīd no dzīvokļa līdz Rīgai man ir 40km. Ja dzīvotu tajā mājā, tad 50km. Un netālu no otrās nozīmes ceļa, kur ir satiksme un to ceļu arī ziemā tīra. Bet pietiekoši tālu tas ceļš, lai nedzirdētu to troksni un zvēriem nebūtu bīstami.
Šobrīd ir darbs Rīgā, tāpēc tā pilsēta tāda svarīgāka.
Atkarīgs no tā, kāda tā māja ir. Ja viss ir labi, tad ņem ciet. Bet ja jātaisa kapitālais remonts/rekonstrukcija, tad lētāk ir uzcelt pašam savu māju. Protams, ja ir zelta rokas, daudz brīvā laika (valsts darbs), tad var mēģināt. Esmu izbaudījis uz savas ādas dzīvošanu Pierīgā, vecā mājā. Nu paldies, būtu zinājis, būtu to māju uzreiz nojaucis nost un pirmo gadu nodzīvojis pārvietojamajā mājā.
Ideālais variants - dzīvesvieta max 30 min attālumā no darbavietas. Tad principā ir vienalga, māja vai dzīvoklis. Es izvēlējos dzīvokli Rīgā un vasaras/brīvdienu māju 100 km no Rīgas.
Pirmais rakstīja: apkure mājai (uz kvadrātmetru) ir pulka lētāka kā rīgas dzīvoklim.....
Ja dzīvoklis ir siltinātā mājā un ar individuālo apkuri, tad izmaksas uz kvadrātu ir tādas pašas, ja pat ne mazākas.
anonimikis rakstīja: Esi dzirdējis teicienu - ja esi parādā bankai 100Ls, tad tās ir tavas problēmas. ja esi parādā miljonu, tad tās ir bankas problēmas. Tur arī ir atšķirība starp LV un Grieķiju.
Latvija ar saviem 2M iedzīvotāju, no kuriem gandrīz trešā daļa pendžas, nu nav nekāds tirgus ES. Vajag vienreiz beigt kultivēt stulbas lauķu leģendas,.
Kas ir pensis - patērētājs vai ražotājs? Ja valstī palielinās penšu skaits, tā vairāk ražos vai patērēs?
Labi, pāºrakstīsim saprotamāk.
Cik liels preču/resursu/pakalpojumu imorta procents ir no ES?
Cik liels ir mūsu zemnieku/ražotāju u.c. eksportētāju neiegūtās peļņas procents dēļ ES normām/kvotām/citiem ierobežojumiem?
Kāpēc mūsu kvalificētais darbaspēks aizplūst uz ES, bet ne otrādi?
Tā visa ir politika, pat briesmīgāka politika kā PSRS laikā. Ja PSRS laikā visi bija daudzmaz vienādi, tad ES ir kodols (līdervalstis) un perifērija, kas tiek pakļauta.
Šajā situācijā labākais, ko var darīt, ir "uzmest" ES un VF. Bet mūsu "izcilajam" valdības vadītājam jau nepietiek dūšas. Vajag ņemt piemēru no grieķiem un parādīt, ka ne jau mēs esam atkarīgi no ES/VF, bet gan viņi no mums. VF gan tas tieši neskar, bet ES nav ieinteresēta zaudēt iespēju nogrūst savas ražošanas pārpalikumus muļķiem (mums).
Domājiet, ES par pliku velti mētājās ar fondu/projektu naudām! Atgūst viņi atpakaļ divtik un pat vairāk.
Nav ko raustīties, grieķiem parādus norakstīja un dos vēl, jo ES vienkārši izjuks, ja Grieķija izstāsies. Tādu pat nostāju jāieņem arī mums, cik tad ilgi mēs būsim ES patērētāji???
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Kad RS plāno ieviest sīkmaksājumu karšu sistēmu sabiedriskajā transportā, protams, ja vispār plāno?
Jelgavai vajadzēja gadus 10-mit, lai pierunātu bankas.