Jā - un ja uztaisītu statistiku ar komunisma piekritējiem, atklātos ka tie arī pamatā ir jauni un labi izglītoti - saki, komunisms tātad ir labs?

Bet nu ir tas labais teiciens - ir meli, lieli meli un statistika. Mans novads [nu jau bijušais] bija viens no potēšanas pirmrindniekiem - man ir nelaba aizdoma ka tie kas steidza potēties nebija ar augstākajām izglītībām, atsevišķus indivīdus neskaitot, vēl vairāk - tie pazīstamie kas ir potējušies, nevienam nav augstākā izglītība - ups...

Atkārtošos vēlvienreiz priekš īpaši stulbiem cilvēkiem - ir runa par velosipēdu no kura lido ar kājām pa priekšu, un nevis tevis apjūsmotajiem mēsliem, kur braucējam dirsa gaisā, galva lejā, un kā kas, tā ar galvu pa priekšu kaut kur lido. Tieši tāpēc arī tu bez ķiveres nebrauc - jo brauc ar bīstamu velosipēdu - un tāpēc arī daudzkārt ir pasargājusi. Man tikmēr šī ir pirmā reize kur var spriest vai ķivere būtu ko devusi, bet noteikti ka nē - un tu tā arī nepateici, ko ķivere manā situācijā būtu izdarījusi - vienkārši aizlidojusi, vai vēl pie viena satraumējusi manu zodu.

Ja tevis piesauktais sotaks būtu par vajadzīgu lietu, tad tas bez vārda runas tiktu nolocīts - bet šeit ja gribētos lietot ķiveri, tad nāktos lietot motocikla ķiveri - uz ko es neparakstos.

Tavs pieņēmums, kā parasti, balstās uz mūsdienu masveidā štancēto pseidosporta velosipēdu dogmām. Iespējamība ka ķivere būtu palīdzējusi ir vēl mazāka kā iespējamība atrauties šitādu caurumu pierē. Ja nesaprati, tad man bija nevis ņurka ar galvu pa priekšu [kam ķiveres ir domātas], bet gan aizšļūciens ar kājām pa priekšu. Tā kā tu esi ķiveru valkātājs, tad tu varētu pastāstīt, kurš no diviem variantiem tādā gadījumā izpildītos - 1) ķiveri norautu, ja tai ir vāja siksna 2) ja siksna būtu stipra, tad satraumētu vēl žokli.

Ja akurāt kaut kas varētu palīdzēt, tad drošības jostas - pie noteikuma ka ričuks paliek šļūcam pa ceļu, būtu patīkamāk palikt savā vietā, nevis šļūkt atsevišķi. Parastiem aizmugures piedziņas lowracer tipa velosipēdiem pat būtu pilnīgi reāli uzlikt papildus trubas sānos, pa drošības karkasa tēmu - pitonam nav garantijas par to ko priekša šļūcot izdarīs.

P.N. Es neko neizgudroju - tas ja masu pseidosportā un sportā ražotāji ar karotīti visu mutē ieliek nenozīmē ka citādākiem velosipēdiem katram pašam kaut kas jāizgudro - pasaulē ir pāris simti pitonu, protams, kā jau pašbūvētiem velosipēdiem kas būvēti konkrētam braucējam, katram ir savas variācijas un improvizācijas.

Ir jau arī.

Pārtaisīju pitonam aizmugures piekari un stūres ģeometriju. Aizmugures piekarē golfa stūres pirkstus aizvietoja monobloks, stūres ģeometrija tika pamainīta uz stāvāku leņķi. Tā dizaina [pitona] autors raksta ka teorētiski uz papīra ideālais leņķis esot 53 grādi, jo tad esot vislielākais ķebļa pacelšanas augstums [lielākais stabilizējošais efekts], bet pie tāda leņķa velosipēds esot nebraucams, pie 63 paliek braucams un tālāk pakāpeniski paliek sliktāk - man it kā bija tie 63, bet pakaļas piekarei nosēžoties leņķis samazinās - uztaisīju lielāku leņķi. Atklājās ka ar "nebraucams" domāts "nepastūrējams; pēc izmaiņām velosipēds palika vieglāk stūrējams un nervozāks.

... un tas noveda pie nākamā atgadījuma - avārijas. Braucot pusdienās no kalna lejā atvilku uz 40, un pie tā ātruma iestājās bailes - pēcpusdienā ar kolēgi ierēcu, diez kā būtu ar tādu ričuku nolikties - braucot mājās no darba to arī izveicu, braucot pa sūdīgu asfaltu lejā no kalna uz 40, stāsta morāle - tā kā ričuks palika nervozāks, tad vajadzēja ierobežot ātrumus līdz piešaujos pie jaunās vadāmības. Tātad, nolikos uz kreiso sānu, dabiski, ar kājām pa priekšu, šļūcot apgriezos vienreiz ap savu asi, un pēc tam vēlreiz apvēlos jau krusteniski. Būtu tas bijis uz normāla asfalta, tad būtu bijuši viduvēji nobrāzumi - tā kā tas bija uz sūdīga asfalta, rezultāts kā pēc iziešanas caur gaļasmašīnu, lielākā trauma - liels un dziļš caurums kreisajā uzacī. Pieceļos, asinis smuki tek no galvas, atrodu nolauzto spogulīti, apskatos sevi, nosecinu ka dirsā ir, sabrauca kolēģi - ričuku iestūmu grāvī, mani aizveda līdz mājās, kur iekāpu golfā [atceramies tās pasakas par mašīnu kas esot luksuss, nevis nepieciešamība] un dragāju 60 km uz traumupunktu. Tur man notīrīja brūces, sašuva uzaci, un nesteidzīgi braucu mājās, nokļūstot tur četras stundas pēc izbraukšanas. Aizņemos busu lai aizbrauktu pakaļ ričukam, bet ričuks grāvī vairs nav... Nu nekas, gan jau atradīsies.

Kas tad ir virs tām divarpus štukām ka nav vērts?

Muļķības. Vienīgais ko nedrīkst [varēt var jebko] salīdzināt ir divi motori pēc zirgspēkiem. Salīdzināšana pēc vienādiem tilpumiem un ieplūdes spiedieniem kā reiz ir ļoti pareiza.

Nezinu, labākā vai nē, bet mutere arī pirms 30+ iestāšanās savā fābijā, kad tai kondišs nedarbojās, cepās ārā. Lai arī šis tas tur noteikti ir labs - teiksim, kondiša iztvaicētājs ir par kādiem 30% lielāks nekā mk4/B5...

Tu neticēsi bet dažādām mašīnām ir dažādas ventilācijas sistēmas un dažādi saloni

Atkarīgs no mašīnas. Manā golfā klimatroniks ir jau pāris gadus, bet kondiša nav joprojām, jo pēc tāda kondiša neprasās līdz vismaz kādiem 27 grādiem.

Atceros 2010. gada vasaru - pa lielam visa Eiropa cepās ārā - mājinieki Latvijā teica ka esot karsts, angļi arī sūdzējās par karstumu - tikmēr Skotijā, kur es tobrīd biju, bija lietains laiks un +16 - +18...

Man patīk kā gunbox apsvieda kažoku riņķī; sākotnēji viņam noteikti pašam lēni aizgāja par to ka potētie var gan saslimt, gan izplatīt, lai arī visādi delfi un tvneti to bazūnēja, bet nu viņš tāda fakta palaišanu garām piedēvē citiem, un joprojām uzskata ka visiem jāpotējas...

www.tvnet.lv/7292093/malaizija-nakas-slegt-covid-19-vakcinacijas-centru-jo-saslimusi-200-darbinieki malciņš realitātes potēšanās faniem

Šite diemžēl nebūs tas variants - tā saldētava ilgus periodus stāv atslēgta, līdz ar to 100% atkususi, bet pēdējos gadus darbībā es augstākas temperatūras par -25 tai neesmu redzējis.

Jā, laika releju es kā reiz taisos iespraust rozetē, bet tā ir tikai izlāpīšanās, un tavs otrs ieteikums ir mandeļu operēšana caur ānusu - vispār nebūtu slikti saremontēt esošo temperatūras regulatoru; varbūt būs jāprovē tam tikt klāt.

Termometrs jau atrodas saldētavas durvīs.

"Dvieli" valkā sikhs, nevis musulmanis, un atlaišanu par tā valkāšanu progresīvās valstīs likumi nepieļauj. Apvienotās karalistes celtniecības laukumos neesmu bijis tāpēc nezinu ko sikhi dara tur, liek ķiveri pa virsu turbānam vai nē - pārtikas ražošanas uzņēmumā turbānam pa virsu tiek uzvilkts tīkliņš.

Kāds varbūt var kaut ko ieteikt - stāv saimniecības virtuvē deviņdesmito gadu Siemens saldētava, kurai ir acīmredzams gļuks ar temperatūras regulāciju - ar regulatoru aizgrieztu līdz vieniniekam tā saldētava cenšas dabūt kaut ko bik siltāku par -30 - pateicoties siltajam laikam un beigtajai gumijai, tas tai neizdodas un tā nu tā saldētava griežas bez apstājas - vai kāds var ieteikt ko varētu provēt izdarīt tam regulatoram lai varētu uzgriezt siltāku temperatūru?

Ēmmm... Uz bruģētas ielas tie nopisēji ir tie kas velkas un saudzīgie tie kas brauc ātri...

Par to apdari - mhm, kā tad. Sūdīgāko ķebļu apdares materiālu es līdz šim esmu redzējis pirmās paaudzes S80 lolvo.

Nē, neliekas - tāpēc tā mašīna ir attiecīgi jāpārbauda.

210 štukas visām piekares detaļām pa Latvijas ceļiem, piedevām uz vieglās mašīnas bāzētam pseidodžipam? Lūk tas jau sāk izklausīties pēc zinātniskās fantastikas...

Atgriešanos dilstošajos punktos laika vienībās rēķina mašīnu īpašnieki kas mašīnas remontē paši, kamēr kilometros tie, kas sēžas pie visa gatava, šajā gadījumā - kāda cita saremontētas mašīnas. Mani interesē mašīnu skrūvēt pēc iespējas retāk; aprēķins kilometros var tikai mēģināt kalpot par mierinājumu tikai tad ja jāskrūvē bieži...

Bik salasījos internetus un sāku domāt ka tad, kad Pitons būs pabeigts un pieradināts, vajadzēs uzbūvēt Flevobike

Pitonam tomēr ir pāris tipiski lowracer mīnusi, vienu no tiem pirmdien gadījās izbaudīt braucot apkārt lietusgāzes laikā - ar manu trīsriteni jau biju iemācījies ka izbraukšana cauri peļķei var saslapināt pakaļu - bet tā kā Pitonam priekšējais ritenis ir tieši priekšā, tad te vēl pilnai laimei priekšas riteņa šļakatas apšļāc stūri... Teorētiski ar to var cīnīties, praksē droši vien ērtāk slapjajam gadalaikam pārsēsties uz highracer tipa velosipēdu.

P.S. Velosipēdu priekšas piedziņa man ir iepatikusies dēļ manas pieredzes ar manu trīsriteni - kur ir šausmīgi gara ķēde [salikta no trīs parastām ķēdēm] un, tā kā tas ir lowracer tipa velosipēds, ar rulli, kas ir mērena [bet atrisināma] problēma pati par sevi.

Kas, tavuprāt, ir "liela avārija"?

Vienīgais kas tajās abās summās atšķiras - padsmit štukās mašīnas ir jaunākas un iespējamība atrast nesistu ir lielāka. Bet savādāk viss tas fetišs ar krāsas biezuma mērītājiem, vēsturēm utt, manuprāt, ir priekš tiem, kas mašīnu pērk nevis priekš sevis lietošanai, bet priekš [no]mainīšanas - kāda jēga pipelēties, tērēt laiku un naudu braukājot apkārt meklējot ideālo mašīnu, ja var tā vietā vienkārši nopirkt mašīnu vadoties pēc tās faktiskā stāvokļa un konstatētos iztrūkumus pēc tam novērst?

Nejauc pirkstu ar krānu - nevis "nevar atjaunot", bet gan "saremontēt var dažādos kvalitātes līmeņos". Uzskatāms piemērs - "gan mainīto vadu apsūbējumu un savienojumu ar oriģinālo elektrosistēmu" - tu mani pilnīgi saintriģēji, kas tad tur bija, jo izklausās pēc šausmīgas līkrocības.

Tālāk seko ad hominem, atsaucoties uz manu mašīnu, bet te nu tu esi bik ierāvis auzās - man ir nelaba aizdoma ka manas prasības ir augstākas par tavējām, tāpēc arī smejos par to tavu lielo sasniegumu ka 30k laikā nekas nav izbeidzies - ja es kaut ko remontēju, tad sagaidu ka dilstošajos punktos būs jāatgriežas ne ātrāk kā pēc kādiem 5 gadiem, bet nedilstošajos, vēlams, nekad, bet ja sanāk savādāk, tad mācos no kļūdām.

Nu tā, divas nedēļas un 205 km apkārt, no tiem ap 80 pa šoseju - pakāpeniski mācos kāju sajūtas un pārnesumu stratēģijas. Ātruma rekordi patlaban ir 41 braucot lejā no kalna [maz] un 38 taisnā gabalā. Svētdien, cerams, sanāks laiks pārbūvēt aizmugures piekari un nomainīt to rāmim piemetināto trubiņu kurā stūres mehānisma stāvāboli stiprinās - aizmugures piekare šķobās, un to vajag papildināt ar buksi atpakaļgājienam, savādāk tagad braucot pa lielākām bedrēm atpakaļgājienā dakša sitas pret rāmi [bez braucēja tā dakša stāv atrēmusies pret rāmi] , kamēr stūres lodveida savienojumiem pie rāmja ir piemetināta trubiņa ar ārējo izmēru 30 un iekšējo 20 mm, un vēl metinot papletusies, golfa stāvāboliem ir 19 mm un divas M8 skrūves nehuja nespēj savilkt - tad nu ir uzvirpota 29/19 trubiņa, ceru ka pēc tās piemetināšanas varētu arī bik uzlaboties vadāmība - pēc Pitonu teorijas un prakses stūres leņķi šaurāki par 63 grādiem strauji pasliktina vadāmību; es tēmēju uz 65 bet precizitāte mērījumam ir apšaubāma, stūres savienojumam izšķiebjoties leņķis samazinās.

Vakar vakarā pabraukājot apkārt, no vienas četru cilvēku kompānijas divi prasīja izbraukt. Viens izbrauca kaut kādu mazu līkumu - otrs no sākuma nesaprata kā stūrēt [cilvēkiem kas pieraduši ar kājām tikai mīties pagrūti iebraukt ka ar kājām var vienlaicīgi pildīt divas vienu no otras neatkarīgas funkcijas - mīties un stūrēt], kad man viņam izdevās iestāstīt ar kādām kāju kustībām to darīt, šis jau pēc pāris līkumiem stūrēja pieklājīgi un ričuku atzina par ērtu - pieņemu ka viņa stūrēšanas vieglumā faktoru spēlē tas ka viņš ir stipri vieglāks par mani [braucēja svars ir stūri centrējošais faktors] bet noteikti ne vājāks par mani, līdz ar to vieglāk pagriezt stūri.