Kur tu izrāvi pārkarstošus ieplūdes vārstus - no kā tev viņi pārkarsīs? Ieplūdes vārsti vienmēr ir bijuši no daudzmaz parastiem metāliem, jo tos dzesē ieplūstošais gaiss un tur nekas nekarst - tie ir izplūdes vārsti, kurus taisa no karstumu izturīgiem sakausējumiem un/vai ar pildījumiem lai palīdzētu karstumu novadīt. Svins ir mīksts metāls kas veidoja kārtiņu uz ieplūdes vārstu sēžām, palīdzot tiem noslēgties un novēršot to dilšanu.

Kādam motoram tu taisies likt to piekto vai sesto paaudzi un kurš kantoris latvijā tev tās liks?

Gints Kalniņš, kurš apgrozās internetā ar nicku GintsK ir latvijas autosportistu aprindās labi pazīstams programmējamo vadības bloku, konkrētāk VEMS, it kā laikam arī MS, regulētājs.

Kā tie tavi profesionāļi ir regulējuši, tu jau esi n reizes uzrakstījis - es šautos nost ja man būtu gāzes plīts, kas režīmā kur motors patērē visvairāk, pārvēršas par bagāžu. Ja tiešām tas ir tīri lai pārāk nekarsētu izplūdes vārstus, tad jāprasa kāpēc tie līkroči vismaz neliek aizdedzes momenta korektoru - ierīci, kura izmaina kloķenes stāvokļa devēja impulsus lai uzregulētu pēc vajadzības vēlāku vai agrāku aizdedzi - jo dzirdēts ka pat tādu ļoti primitīvu risinājumu mūsu gāzeri nemāk izmantot, kur nu vēl čipšķūnings ar diviem regulējumiem... Neatceros kāda bija atsauksme par gazificētu C5 4.2 ar korektoru - vai tik ka uz izjūtu griezes moments nebija pieaudzis...

Kā tas ir - "zin kur meklēt"? Katram ražotājam ir tāda iestāde - oficiālais dīleris - kas nodrošina jaunas oriģināldetaļas. To parasti īpaši nav jāmeklē, sevišķi vēl tādiem kā tu, kas to mizu ir nopircis jaunu, un tāpēc zina no kurienes tā ir izbraukta. Nu okej, ja es dzīvotu rīgas tuvumā, es sev nepieciešamos ķiņķēziņus sūtītu elmimotors, tur parasti ir 1,5x lētāk kā pie VAG dīlera, bet tā kā jebļa noorganizēt loģistiku dažu eiru dēļ neatmaksājas, parasti iztieku ar liepājas SD autocentru.

Es prikola pēc vienā krievu lapā salīdzināju septiņus gadus vecam ceedam un tikpat vecam polo trīs punktus [bija baigais nikolajs jāties ar kaut kādu krievisku lapu vairāk] - bremžu disks, priekšējais lukturis un priekšējais buferis. Pirmie divi ceedam bija strēķīti dārgāki, buferis gan polo bija stipri dārgāks. Varēju iet tālāk, bet baidos ka neko savādāku nebūtu atradis - ka tu brauc ar kiju, bet maksā kā par fofāgenu.

Tu uz slēdža neredzi vai darbojas uz benzīnu vai gāzi? Tā ir tāda vispārināta robeža, pie kuras līkās ķep ļep iekārtas pārslēdzas. Ja tas motors būtu tikai astoņdesmito gadu tehnoloģija, tad ar elektronisku vadību tas nevarētu būt papildināts, jo pirmais audī 2.0 8v motors pēc ilgiem laikiem - mucas 3A - jau bija ar KE-motroniku, tik vien ka šprice bija mehāniska - bet tā jau vispār gan jau tas dzelzis ir sešdesmito gadu tehnoloģijas, tikai jauns ieplūdnieks un drosele

Nu bļin, sarakstījuši fufeli...

Jāsāk no viena gala. Gāzes iekārtu paaudzes - pirmā - plika reduktora iekārta bez elektronikas, otrā - pirmā paaudze ar elektronisku regulāciju, trešā - jau pagājis etaps - gāzes šprice ar vienu sprauslu, ceturtā - pie mums plaši izplatītā gāzes tvaiku iesmidze, piektā - šķidrās gāzes netiešā iesmidze, sestā - tiešā iesmidze.

Ja gribas mazāku patēriņu, tad motoram nepieciešami divi regulējumi, viens benzīnam, otrs gāzei, ko izveikt vai nu šādi - prj-tuning.com/?p=233#more-233 - ja ir pieejams pieredzējis čipšķūneris, kurš ir spējīgs par saprātīgu cenu ko tādu izveikt - vai arī ar programmējamu vadības bloku, vislabāk VEMS. Galvu tāpat vien ēvelēt ir beztolks - protams, ja pamatā tiek braukāts ar gāzi, ja ir zināms kādu kompresijas pakāpi vajag sasniegt, var ēvelēt, bet ne jau uz čuju. Gāzes vadības blokam ir tikai jāpārslēdzas un anomāliju gadījumā jāspēj kompensēt [jo vadības bloks ir saregulēts ar domu par šķidru degvielu kurai spiediens nevar tā vienkārši svārstīties], bet savādāk regulējumam jābūt plaknei - vadības blokam jāvirina gāzes sprauslas tik ilgi, cik viņam padod impulsu un viss, lambdu blokam arī pieslēgt nav vajadzīgs. Pašai iekārtai, protams, jābūt spējīgai ar pedāli grīdā nodrošināt degvielu līdz redlainam, nevis kā TDIOTA iekārtām, kuras uzliek mīksto un pārslēdzas, lai nesanāktu pārāk daudz centu ieseksot.

Uzskatāmam piemēram jaudas stenda izdruka no viena čaļa B2 A90q, kura 2.2 20vt motoru vadošo VEMSi ir regulējis Gints Kalniņš - numurs desmit ir benzīns, numurs četrpadsmit gāze. content31-foto.inbox.lv/albums/m/mairis1989/typ85-20vt-quattro/QScan05122014-232844-page-001.jpg Kā čaļi tur topikā filosfēja, tā kā benzīnam grieze sākas bik ātrāk, prasītos lai sākas uz benzīnu un tad pārslēdzas uz gāzi

Jā, tas ir lasīts - ka hujdaja/kijas veidojumi tehniskā ziņā tiešām stāv līdzās premiuma aparātiem, tb oriģināldetaļas maksā jūtami dārgāk nekā līdzvērtīgiem fofāgeniem. Man vislabāk patika piemērs ar getza lukturu cenu

Tu zini no kā rodas tie kosmosa cipari? No servisu vēlmes uzvārīties. Es savulaik rēķināju ka man piecas hana sprauslas un trīssimt sestais stagucis [kurš ir dārgāks par trīssimto, dēļ papildus divām izejām - tak premiums], kā arī reduktors un pāris figņas izmaksātu uz kādiem 400 lašiem max - nu vēl balons un truba.

Es saprotu ja četrciparu skaitlī ieiet gāzējot V8 vai V12 motoru

Pēc kā tu salīdzini atšķirīgus motorus ka no kājas īkšķa var izzīst ķīselim lielāku griezqes momentu? Pēc neko neizsakošajiem zirgspēkiem? Paskaties uz golfa divlitrīgajiem bīdeļiem un parunā par dinamiku. Visuzskatāmākais piemērs ķīseļa neelastībai laikam būs GTD pret R - pie vienāda ņūtonmetru skaita tas R "nez kāpēc" ir divarpus sekundes ātrāks

Tu pats saprati ko tu uzrakstīji? Stikls neko nevar fokusēt, toties tam ir visādas izkliedējošas rievas, saliktas dažādos izkārtojumos, atbilstoši aiz tā atrodošo spuldžu funkcijai un kuras lukturos, kuros tuvās gaismas funkciju izveic lēcas, var arī nemaz nebūt.

Kāpēc jāvar atšķirt? Kaut kā lasīts ka ne viens vien ar hrenonu lēcu lukturos ir gājis TA - galvenais lai ir stars un gaismas krāsa nav pārāk zila - nu un vēl lai blokus nevar pamanīt Kad vairs nekā nopietnāka ko darīt manam audī nebūs, būs tam arī lukturos jāiebāž lēcas no kāda jaunāka modeļa, un noteikti hrenons. Diemžēl, kā jau teici, ksenona lukturiem nāk marķējums, tāpēc šajā varianta nāksies vien palikt pie halogēnspuldžu stara, jo aizbraucot uz TA ar ksenona staru un automātiskajiem regulatoriem, rezultāts visdrīzāk būtu divnieks. Protams, nerunājot par to ka tie regulatori latvijas apstākļiem nav diez ko piemēroti

Vispār jau ir bik savādāk. Reflektora lukturis kā optiska ierīce ir paredzēta tam gaismas daudzumam, ko attīsta tam paredzētā[s] halogēnspuldze[s]. Tas jau standartā attīsta čupiņu parazītisko staru, bet tie ir pieļaujamā daudzumā - atceramies vēl ka reflektora lukturiem stikls arī piedalās stara veidošanā. Brīdī kad lūmenu plūsma divkāršojas, to parazītisko staru paliek par daudz...

Ja šķiet, tad var sasisties. Leišiem ir jēdzīgāks mazais aizmugures numurs ar visām zīmēm vienā rindā, nevis mūsējā parodija - jau diezgan ilgu laiku. Un tas gaziku numurs arī bija kudiž jēdzīgāks - jā, es baidos ka to numuru izmēru arī izdomāja nevis latvieši, bet pārņēma no padomju savienības, kaut gan varbūt kļūdos - kloķvārpsta varētu viest skaidrību par šito.

2) Vai tad ir tik grūti piesviest aķi pie tā stikla?

Tātad normāli braucot 5,5 - 6l. Kāpēc nepirki kādu 1.6 16v?

Tik švakas iekārtas ka tādos apgriezienos jāpārslēdzas uz benzīnu?

Bļa nu degvielas kapsēta tev tā fabija, ekonomiju tas nemotoriņš laikam vienīgi korķos dod. Pēc garantijas beigām labāk ieliec kādu niknāku motoru, būs ekonomiskāk Kas ir "sēņot" - vilkties uz 80, un "atvilkt" - braukt uz 120?

Gribi likt vislētāko ko vien var uzlikt ka jau plāno tādu patēriņu? Kur tev ir tie vidējie litri - pa rīgu kuļoties? Cik tev sanāk taisnā gabalā uz šosejas?

Ā, un tev tā miza tak bija uz līzes - tu maz drīksti viņu nogāzēt?

Kas tev avotam nepatīk? Viss ir atkarīgs no mūzikas un no apkārtējā trokšņu līmeņa - protams ka starpība nebūs jūtama kaut kādai elektroniskajai mūzikai, vai arī vidē, kurā lai pilnvērtīgi klausītos, nākas ieslēgt dinamisko kompresoru. Vienkārši ir skaņas, kuras nesanāk tik labi saspiest

Protams, ar parasto īpodam pieslēgto ierīci - šitentajiem kabatas grabuļiem - starpību sajust nav iespējams

Kas tad nu, tas nemotoriņš izrādās esam pārāk rijīgs? Dajebkam var, bet tev viņš laikam pat vēl ir tikai ar MPI, tad vispār problēmām nevajadzētu būt nekādām.

Kur tu regulāri braukā ka gribas lielu balonu?

Vistiešākā - bezzudumu formāti aizņem diezgan daudz vietas. Protams, jāpiekrīt ka tādās trokšņainās vidēs kā mašīna vai uz ielas tas nav tik svarīgi - man lielā īpoda 32 GB CF kartele ir pilna ar flaciem tikai ērtības labad.

Ko tu turpini piesaukt tās S-90? Būs laikam tev kāda smaga trauma no viņām radusies - ne tur kas rezonē, ne džinkst. Bet tu drīksti iemest linku ar tumbām, jaunām, līdz 100 eirām - labi, tu raksti "mazliet dārgāks", tad lai būtu 200 - ar līdzvērtīgiem paremetriem, bet labākas [jo tu tā raksti] par tām pašām S-90 Jebkurā gadījumā atliek tikai pabrīnīties kā tāds audiotehnikas un skaņas kvalitātes pazinējs kā tu iesaka kaut kādus mazus grabuļus [es runāju par S-30, tātad vēl mazākus par tām mazajām tumbiņām...], kā arī USB un zilos zobus, tikmēr runājot par mūzikas kvalitāti...

Tu laikam vēl neesi sapratis ka tur, kur ir runa par tumbām, "mazāks" ir sinonīms vārdam "sliktāks". Tās S-30B, kas tev skaitās kaut kas liels, ir tāds iztikas minimums lai klausītos mūziku - tur ir nelieli lielie skaļruņi, tikai 15 cm [es pilnīgi atbalstu viņu pielietojumu iekš S-90 sērijas tumbām - vidējo frekvenču skaļruņi], un kaste, kas aprēķināta lai būtu arī kaut kādi basi. "Aizņem daudz vietas" [lai arī necik daudz neaizņem] un "prasa nedaudz smadzeņu lai pieslēgtu" attiecas uz jebkuru iekārtu, kas nav viszemākā līmeņa sūds. Ko es daru ar moderniem skaņas avotiem? Nu ja priekš klasiskiem skaņas avotiem ir vads, kam 5DIN štekeri ir abos galos, tad priekš moderniem ir vadi, kam vienā galā ir 5DIN, bet otrā divas tulpes, vai arī 3,5 mm štekeris - neesmu vēl redzējis nevienu moderno skaņas avotu, kam viena no šīm abām kombinācijām nederētu. Zilie zobi vispār ir kaut kāds atstojs, kompresētas mūzikas pārraidīšanas formāts, tikai tāpēc ka klausītājs ir pārāk stulbs vai slinks lai vienu štekeri iespraustu - tas protokols ir domāts priekš mašīnas vai bezvadu austiņas.

P.N. Es prikola pēc palūrēju Technics lapā - Panasonic patlaban atdzīvina savu leģendāro Hi-Fi brendu - tur, protams, ir kvalitatīvi mūsdienu dzelži - man tevi nāksies apbēdināt - protams ka pastūzis un atskaņotājs ir divas kastes, nepieciešamas smadzenes lai piespraustu dažus vadus, un šie pagaidām taisās piedāvāt divus mūzikas centrus - zilie zobi tur ir būs tikai premiuma atskaņotājā, galu galā mājās tādus nevajag.

P.P.N. Datoram dajebkādas skaņas kartes, izņemot profesionālās, izejai ir 3,5 mm štekeris. un dators ir vismaz galvas tiesu pārāks skaņas avots par tavām atmiņas kartēm, zilajiem zobiem un USB puļķiem - hoķ kaut vai tāpēc ka 2 TB cietucis ir lētāks nekā dajebkāda atmiņas kartele vai USB puļķis ar nieka 64 GB ietilpību, tb ne-ietilpību.

Kas ir "šrots" šajā gadījumā? Redzi, ir tāda lieta kā budžets, pieejamība un atpazīštamība. Okej, es esmu iemācījies ka mana virtuve vēl skaitās relatīvi liela, bet arī mazajās hruščovku virtuvītēs pārītim S-30 vietai būtu jāatrodas.

Protams, ja skaņai nav nozīmes un vajag tikai troksni, tad var domāt par kaut ko, kas aizņem maksimāli maz vietas

Uz materiāliem un kvalitāti. Ne jau par velti atsauksmes arī ir divdomīgas.

Man virtuvē stāv viena S-90D, pieslēgta istabā esošajā U-7111 otram izeju pārim. Žēl tik ka dzīvoklī aiz sienas ievācās cilvēki, pirms tam varēja skaļi klausīties mūziku arī gatavojot pussešos no rīta Ja bail no izmēriem, pārītis lietotu S-30B dārgas nebūs.