Diagnoze - pārticis mietpilsonis. Esi dzirdējis tādu terminu "no rokas mutē"? Nejūtos pārsteigts ka esi sajaucis vietām izmaksas - nevis "ja nevari samaksāt 80 euro sodu, tad visticamāk nevari arī atļauties uzturēt normāli mašīnu" bet gan "ja jāmaksā sods, tad mašīnai nākas pagaidīt". Kā arī - klajš izpratnes trūkums par to ka ļoti daudziem mašīna ir pirmās nepieciešamības prece. Man īsti nav spēkā ne viena ne otra situācija, bet es abas varu iztēloties bez problēmām.

P.N. Nejūtos pārsteigts par to ka tev trūkst nojausmas par to, cik daudz var izdarīt par tām 80 eirām, ja jātaupa nauda. Šobrīd gan jau vairs nē, bet vēl nesen par to naudu kaut vai sanāca divas jaunas riepas...

Soda neizbēgamība ir - tu pārkāp un tevi noķer. Tavs paziņa ir lielisks piemērs, vienīgi viņam izdevās izmukt no sekām

Otrā rindkopa - lai tā būtu. Jebkurā gadījumā es domāju ka pie mums ir stipri vairāk vadītāju kuru mēneša budžetu satricinātu 80 eiru sods nekā Norvēģijā tādu kuru mēneša budžetu satricinātu 820 eiru sods.

Es esmu pārslimojis to periodu kur gribējās vecā mašīnā iebāzt jaunu mašīnu Vienīgā salona pārbūve no kuras idejiski neatteiktos būtu vēlīna Corrado panelis - diemžēl tas pasāciens būtu dārgs, jo donori apkārt nemētājas.

Man te vēl patīk kaut kur citur kaut kādos komentāros atsauce uz skandināvijas valstīm; viens komentētājs atsaucās uz Norvēģiju. Neesmu Norvēģijā bijis, bet bik uzgūglēju un radās viedoklis. Noderīgie idioti kladzina par "lielajiem skandināvijas sodiem". Paskatoties Norvēģijas ciparus, nekur lielus sodus neieraudzīju. Valstī kur minimālā alga ir 2ke un vidējā 5ke, sodu tabuliņā lielākie cipari bija 1,2ke. Proporcionāli sanāk nedaudz lielāki par mūsējajiem sodiem. Nu jā, tur sodi sākas no nulles un ar maziem soļiem, tas gan - bet es izteikšu minējumu ka tur satiksmes organizācija diez vai būs tāda ka tu nejauši pārkāpsi ātrumu par vismaz 20 km/h Gan jau arī soda neizbēgamība tur ir diezgan liela.

Vēl viens kurš ir daļa no problēmas... Tu tikko pats uzrakstīji divus pilnīgi atšķirīgus piemērus, pat nesaprotot ka tie nav vienādi - viens ir apdzīšana, manevrs kuru vajag izveikt pēc iespējas ātrāk, otrs - lidošana pāri kaut kādam Rīgas tiltam. Kāds ir pamatojums atņemt vadītaja apliecību par raitu apdzīšanu normālos apstākļos? Tajā pašā laikā - kāpēc pāri tam dienvidniekam jāmauc uz simtu? Raita apdzīšana satiksmes drošību uzlabo, maukšana pāri dienvidniekam uz simtu pasliktina - tātad vadītāja apliecības atņemšana par +30 pirmajā gadījumā drošību pasliktina, otrajā neuzlabo. Kāds pamatojums tādam sodam, ja neskaita iekasēšanu?

Tu saki, šis jaunais priekšlikums tevi atdzesēs? Ja tu visu šito sviestu no va[l]dības puses atbalsti, tu esi daļa no problēmas. Pie mums situācija uz ceļiem ir tikai atruna lai iekasētu vairāk. Kāpēc statistika un kultūra ir drausmīga? Tāpēc ka vadoņiem tie ir pie dirsas. Ar braukšanu kreisajā joslā, rāvējslēdzēja netaisīšanu vai ko tādu nevar naudu pelnīt. Tur būs jāizglīto, jāaudzina, un beigās izkontrolēšanu varēs veikt tikai pieķerot pie rokas, un nekādus lielus sodus uzlikt arī nevarēs, jo nevarēs piesiet šausmīgu apdraudējumu. Kamēr ar ātrumu var pelnīt - vajag tikai uzlikt trijkāji vai stabu - un vienīgais priekšnoteikums - demonizēt ātrumu. Ja mērķis būtu satiksmes uzlabošana, tad būtu ne tikai augšējais ātruma ierobežojums, bet arī apakšējais, jo savādāk daudzmaz vienmērīgu ātrumu [kas ir nepieciešams drošai satiksmei] nevar dabūt. Bet apakšējais ierobežojums vēstītu nepareizo ziņojumu sabiedrībai, tāpēc uz tādu neceriet - tajā pašā laikā ar sēņotājiem sačakarēta satiksme ir ļoti laba iekasēšanai, jo vienmēr būs kāds kam nebūs visa diena laika sēdēt aiz sēņotājiem. Klasisks piemērs no gābešņika dažus gadus atpakaļ, kur šis kaut kur Bauskas apkārtnē nakts vidū uzrāvās uz cepistiem; šie sēņoja, savāca kolonnu un kurš iet visiem garām, to apstādina un izdrāž - lai arī drāzt vajadzētu pašus, par satiksmes čakarēšanu.

Un tālāk par sodiem. Lai sodi darbotos, tiem jābūt samērīgiem, pamatotiem un neizbēgamiem. Par neizbēgamību pats zini - ļoti augsta izbēgamība. Par samērību - tie jau tagad ir neadekvāti augsti. Sevišķi pateicoties tam ka lūzt vai plīst bet sods jāsamaksā mēneša laikā. Es domāju ka jau tagad diezgan lielam braucēju procentam sagādā[tu] problēmas mēneša laikā samaksāt bildi par vidēju pārkāpumu. Par pamatotību - tev šitā ideja, vadītāja apliecība nost jo +30 - liekas adekvāti? Pie šādas kārtības viss kas vajadzīgs lai tiktu vaļā no vadītāja apliecības - ciešāks apdzīšanas manevrs [pie noteikuma ka tev vēl ir pašsaglabāšanās instinkts] vai ar kokiem vasarā aizaugusi apdzīvotas vietas sākuma zīme. Adekvāti? Kāds tik nenormāls apdraudējums rodas no tiem +30? Es augustā gandrīz pazaudēju vadītāja apliecību; viss ko es izdarīju - braucot no Līčiem Rīgas virzienā, posmā kur atļautais ir 90, labos laikapstākļos, ar mērenu satiksmi, izbraucot ārpus apdzīvotas vietas robežām atvilku trešajā līdz galam, tik daudz cik to atļāva priekšā braucošais, un tad atmetos, lai tas priekšā braucošais nebūtu jāapdzen - kur pamatojums, kādu apdraudējumu radīja mans pārkāpums kura ilgums varēja būt ap 15 sekundēm [paātrinājums virs 90 un sadzēšanās līdz 90] - ? Bet tieši tāpēc sodi ir par ātrumu, nevis noteiktu uzvedību - jo ātrumu var piefiksēt ar trijkāji vai pretī braucošu netrafarēto, kamēr noteiktu uzvedību piefiksēt būtu ļoti problemātiski un resursietilpīgi.

Ak jā, pateicoties sodu neadekvātumam apvienojumā ar citiem socioekonomiskiem faktoriem uz ceļiem domājams paliek arvien vairāk braucēju kam nav ko zaudēt.

Nevarētu teikt ka diožu spuldzes arī būtu sevišķi videi draudzīgi atkritumi...

Man kaut kā liekas ka tas tavs "vismaz" ir vismaz par kārtu sarežģītāks nekā kaut kāda fotopretestība un ķēdīte kas pēc tās regulētu spožumu...

Kā tu nesaproti - Eidis paskaidroja iemeslu kāpēc viņaprāt viņam nepadodas domāšana...

Jā jā - smēre nāk litrīgā pudelē un tajā var iemērcēt mehānismu un pēc tam notecināt, istabas temperatūrā, kā tad... Es zinu kāda smēre no fabrīķa nāk tajās rumbās - manis iemestajā saitē tā noteikti nav.

Sēdies, divi. Nekādu smēri, nekādu izjaukšanu. Ražotājs ir paredzējis ka tu atskrūvē kreiso konusu, izvelc laukā mehānismu un to iemērc līdz noteiktai robežai traukā ar Shimano ražojuma kosmosa eļļu, paturi brītiņu, izvelc laukā, notecini un liec atpakaļ. Pats esmu lasījis paša Shimano apkopes manuāli. Un lūk, šādi izskatās šis "eļļošanas komplekts" www.bike24.com/p2455716.html

Paga paga. Kāda vēl regulēšana? Spilgtums ir tāds lai gaišas dienas laikā zīmes varētu saskatīt. Bet žilbināšana naktī ir tādēļ ka zīmēm nav automātiskas regulācijas kas automātiski, vadoties pēc apkārtējā gaismas daudzuma, regulētu zīmju spožumu; kārtējā ierēdņu neizdarība. Ko tu tur vēlies vēl regulēt?

Man nav ne jausmas kādas smēres izmanto ražotājs, zinu tikai ka tur tā pieeja ir pilnīgs čau, protams, lai ietaupītu un lai smēre nenāktu ārā no rumbas. Ja nepiekrīti, palasi kā ražotājs paredzējis sasmērēt lietotas rumbas planetāro pārvadu Pēc tā ko internetos raksta cilvēki kas ar to nodarbojas, pārjaucot rumbu jālieto trīs dažādas smērvielas

SONs pilnīgi noteikti atšķiras ar brīdi kad tas notiek. Bildē ir redzama rumba kas ir kopā kalpojusi mazāk par gadu, vienu ziemu, un ir ar kopējo nobraukumu zem 2k. Ir skaidrs ka es būšu spiests riskēt pārjaukt viena riteņa dakšas ģeneratorrumbu, jo tur noteikti draud tas pats [vēlāk aiziešu un pamēģināšu to ripuli pagriezt, ja tas negriezīsies, tad viss būs skaidrs tāpat] - riskēt, jo atvienot labajā pusē cauri konusam ejošos vadus, cik noprotu, ir problēma. Un te jau pat nav runa par kaut kādiem blīvslēgiem, jo ar šo vārdu tur tiek apzīmēti veidojumi kas drīzāk būtu saucami par putekļu sargiem - problēma ir nepietiekamā smēres daudzumā gultņos no rūpnīcas, un šāda pat problēma ir Shimano rumbām ar planetārajiem pārvadiem; internetos atrodamas bildes kas notiek ja tās rumbas lieto slapjās ziemās tādas, kādas tās atnāk no rūpnīcas.

Lūk, uzskatāms piemērs tam kāpēc SON ģeneratorrumbas pilnīgi noteikti lietošanā ir lētākas par Shimano lētajiem sūdiem. Iekšā tika mitrums, sasala, sākot braukt salauza asi. Otrā ģeneratorrumba manā īpašumā kuru nobeidzis mitrums, ja kas - pirmā bija lielā ričuka iepriekšējā ģeneratorrumba, tik tai sapuva tinumi bet nekas nesalūza.

Es domāju ka arī tas nav nekas pārsteidzošs

Kāpēc lai kremļa satelītvalsts viņus neielaistu?

Lēnām stiepju gumiju - daļēji arī tādēļ ka gaidu kad atnāks pāris ņeržas un astoņi silikona gabali bez kuriem nevar ne salikt ieplūdi ne sapunktot izpūtēju lai atdotu metināšanai. Tā pa lielam lai piešķiltu vajag pielodēt pusduci štekeru, saspraust ieplūdniekam kaut kādas trubas un brīvgaitnieku un uzlikt divas dzeses trubas un ieliet šķidrumu - ā, un vadības blokam izmainīt dažus uzstādījumus.

Šovakar bija Palangas brauciens diezgan tipiskos mana gala ziemas apstākļos - vakar daži centimetri uzsniga, šodien temperatūra ap nulli un no gaisa krīt kaut kas, nevar īsti saprast, kas - slapjš sniegs, maza krusa vai lietus - kā kurā vietā. Ja būtu zinājis ka otrpus robežas tas, kas te bira no gaisa, izpaudīsies kā viegls lietus, iespējams, nebūtu braucis, tā ka ļoti labi ka nezināju Atgriezušās pagājušā gada iemanas, braucu gandrīz visu laiku bez rokām, ar rokām sakrustotām uz vēdera, jo stūre ir diezgan slapja vieta un uz vēdera arī sausos apstākļos rokām ir siltāk, un uz trīs riteņiem nav īpaši vajadzība pēc rokām lai stūrētu. Tā kā uz ceļa ir biezputra un temperatūra ap nulli, saķere diezgan švaka - attiecīgi Palangā, tilta galā taisot goda apļus velosipēds nevarēja izdomāt ko viņš vēlas darīt - iet krustām vai taisīt pistaisni ; abi varianti mijās viens pēc otra - nu, galvenais nejauši neieraut kādā stabā vai soliņā Basanaviča ielas jūras galā arī dažas mazas šķērītes uztaisīju, bija pietiekami slidens, process tāds īpatnējs - jāsasprindzina kāju muskuļi [tie ar kuriem stūrē] lai nodrošinātu ka priekša dara to, ko vajag, un jāparauj uz vēlamo pusi - tā vietā lai tas novestu pie priekšas aizraušanas un attiecīgi pagrieziena, tiek aizrauta pakaļa uz attiecīgo pusi.

Jāuzsūta stiklašķiedras izejmateriāli, bišķi par slapju sanāk ar esošo situāciju aizmugurē, kur vienā pusē ir puse dubļu sarga bet otrā nav nemaz.

Vispār cigārs ir konkrēti C3 A100, nevis vispārīgi A100

Dižā pilsēta ir visīstākā čuhņa Par stāvēšanu nebaidies, nekur nestāvētu, drīzāk pafrēzētu - jā, es to pagājušoziem esmu izmēginājis -

Gribējās jau prasīt kurš no mums dzīvo dziļākā čuhņā, tad atcerējos [to ko tu vienmēr aizmirsti] ka atšķirībā no manis, kam velosipēds ir transportlīdzeklis, tev tas ir sporta inventārs - attiecīgi ja es braucu tur, kur citi brauc ar mašīnām, pa attiecīgiem ceļiem, tad tu brauc jāties pa kaut kādiem bezceļiem, no kā izriet tevis piesauktās iedomu problēmas. Smagākie apstākļi ar kuriem man pagājušoziem sanāca saskarties bija jā, ceļš pa kuru pirms manis pēc 10-15 cm uzsnigšanas ir braukušas tikai 10 mašīnas, atstājot pēdas pa kurām ar velosipēdu nevar pabraukt, jo tas nepietiekami sablīvētais sniegs velosipēdu netur; attiecīgi ar divu riteņu pitonu pabraukt neiespējami, ar trīs riteņu pitonu pabraukt var, tik lēnām un prātīgi - pamatā bija tīri, apledojuši ceļi, ceļi pa kādiem mans kolēģis ar savu vonjanu kam virsū ir, hvz, dubļu vai ziemas riepas, brauc uz 15 km/h ar izlaistām šasijām, bet es ar Mitas Flash lisāriem kā parasti, uz 25 km/h. Redzēs kā šoziem izskatīsies tie maršruti kurus pagājušoziem nebraucu - šoseja un leišu veloceliņš - šosejas gadījumā galvenais jautājums cik tālu tīrītāji notīrīs to asfaltu - ar trīsriteni man ir stipri lielākas iespējas kaut kur nomukt malā, atšķirībā no divriteņa, ja vien ir kur.

P.N. Pirmdien sanāca izmēģināt Palangas tiltu, slapju ar slapju sniegu virsū - kāpā no jūras puses uzbraukt neizdevās, nācās ričuku uzvilkt [kas trīsriteņa gadījumā ir ērti; jāpaņem tik aiz pedāļa un jāvelk] - kas nepārsteidza; otrā galā pilnā gaitā ejot ar bremzi sabloķējot riteni tas bija knapi manāms...

Es nerunāju par gultņu veidu [man visās rumbās ir konusi] bet par to, kur atrodas konusi. Man apkārt katrs otrais kalnietis vēl ir ar kasešrumbu un 6-7-8 zobratiem - risinājums kas garantē labā konusa atrašanos tur, kur tam nevajadzētu būt. Brīvrumba šo problēmu novērš.

6 bāri ir normāls spiediens priekš divarpus collas platas riepas uz kuras ir ap 100 kilo, ja gribas pēc iespējas mazāku rites pretestību Desnai ir lielisks pluss ka tā izmanto tāda pat izmēŗa ripuļus kā BMX, attiecīgi riepas var pielasīt pēc gaumes. Iepriekšējajā darbavietā kur mēdzu aizbraukt uz darbnīcu piepūst riepas no stacionārās sistēmas kurā bija 6 bāri, bija divi gadījumi kad kāds darbnīcas iemītnieks izteica joku ka "vajag iepūst sešus bārus" uz ko es atbildēju "davai" un iepūtu, kam sekoja jokotāja blisināšanās.... Galvenais mīnuss no tik cietām riepām - reizēm gadījās atrauties mīkstos no apmēram nekā.

Man ir ļoti aptuvena nojausma par alumīnija metinājumiem. Pārējais man īsti nav saistošs jo neesmu ne sportists ne wannabesportists

P.N. Manā lielajā ričukā no Ukrainas ir tikai 1967. gada dakša

Nezinu nianses, un pārāk arī neinteresē. Ir tikai acīm redzams ka pirmajā vietā ir Eiropas ekonomikas graušana, priekš kam tad arī tur tas pasāciens Ukrainā ir uztaisīts. Jeb tu, aizrāvies ar teātra skatīšanos, arī esi noticējis ka bariņš žīdu nav varējuši kaut ko sadalīt un tāpēc karo, kamēr ES, it kā negrib Ukrainas uzvaru, bet grib pietiekami lai iznīcinātu dalībvalstu ekonomikas? Tas ir tāds pats teātris kā pie mums vietējā mērogā, kur pēc apšaubāmām vēlēšanām politmafijas brigādes it kā nespēj izveidot valdību.