-kā arī (iespējams), ka pirms tiem npadscecmit gadiem šo pašu teleportējošo pārraidi noorganizējušajiem Speciālistiem radās (zinātniski pamatota) iespēja dambja būvniecībai paredzētos līdzekļus novirzīt citiem (neapšaubāmi svarīgākiem) mērķiem.
Šis ira tā visai (prognozējami) Labi, ka (pie mums,Lohiem) iedzīvotāju tūkstošu likteni nosaka teleekrānā muldošas privātpersonas.Amatpersonas,Zinātnieki un/vai gismeteo foreCast laikazīmju vērotāji 1balsīgi balso/Par!
Tur nav nekā ironiska. Cilvēki labāk izvēlas dzīvot ar skatu uz upi nekā reizi 50 gados VARBŪT tikt pasargāti. Reku video nointervēja tantiņu kura bija piedzīvojusi 1981. gada plūdus, kurus šitie nepārsita, un kura ar to visu pieredzi dambi nevēlējās - nu tad par ko ir runa? Ironiski būtu bijis ja esošo dambi būtu ūdens pārrāvis.
P.N. Tie kas tajā variantā izvēlētos dambi noteikti arī brauc ar "džipu" "lai pasargātu savu ģimeni".
Nenē, kur nu ironiska.Jajā, nu prottams, ka visu var regulēt tikai ar Dambja garumu un platumu.Protams, ka tagad ir kā atttaisnojumu jāizrāda pāris privātpersonu viedokli.Protams, ka "mums" nav ne speciālistu, nedz arī attiecīgo dienestu simtu vai pat tūkstošu cilvēku un viņu īpašumu pasargāšanai no iespējamā Loha.
Protttams, ka nepastāv nu itin nekādas preventīvas darbības ne līmeņa regulēšanai, ne arī (savlaicīgai) ledus sakustināšanai.Vienīgais variants ir skaļi (un Pārliecinoši) gaudot pa visu passauli, ka pēkšņi no nekurienes mūs apciemot ir ieradušies 25km vižņu.Jā.
Jēkabpils gadījumā HES īsti nebūs pie vainas. Jau pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos te bija lieli plūdi. Tad Hesu nebija. Vižņi un ledus saštopējas vietās, ku Daugavas gultne ir sekla. Tas ir - pie Zeļķu tilta, aiz Pļaviņām un starp Sakas salu un Daugavsalu jēkabpilī. Risinājums būtu gultni padziļināt, bet pie Jēkabpils to grūti izdarīt, jo dolomīts apakšā. Aiz Pļaviņām varētu, jo tur no Pļaviņu dolomīta rūpnīcas jau krievu laikos ir iešļūcis daudz kubikmetru izsiju, ko bēra upes krastā. Kāpēc to nedara - laikam naudas nav un vispār pēc plūdiem liekas, ka nākošie būs jau nākošā pašvaldības sasaukuma laikā....
opelis rakstīja: Jēkabpils gadījumā HES īsti nebūs pie vainas. Jau pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos te bija lieli plūdi. Tad Hesu nebija. Vižņi un ledus saštopējas vietās, ku Daugavas gultne ir sekla. Tas ir - pie Zeļķu tilta, aiz Pļaviņām un starp Sakas salu un Daugavsalu jēkabpilī. Risinājums būtu gultni padziļināt, bet pie Jēkabpils to grūti izdarīt, jo dolomīts apakšā. Aiz Pļaviņām varētu, jo tur no Pļaviņu dolomīta rūpnīcas jau krievu laikos ir iešļūcis daudz kubikmetru izsiju, ko bēra upes krastā. Kāpēc to nedara - laikam naudas nav un vispār pēc plūdiem liekas, ka nākošie būs jau nākošā pašvaldības sasaukuma laikā....
Jā un šoreiz lielais štopors sākās pie Pļaviņām un tagad ir cauri un aiz Jēkabpils aizvilcies.
Šis vēl ir izdarāms, ja var atrast ledlauzi kas tur tiktu cauri upes dziļuma dēļ - kamēr nav sācis nopietni kust pamazām izlauzt visu upes vidu tīru ...
Tas upes posms ar vižņiem tak esot 25 km. Un sakļausies aiz tava ledlauža atkal. Ja kādā seklumā ar ekskavatora kausu var ledu drusku pakustināt, tas nenozīmē, ka lielā mērogā tas darbosies.
Daugava nav okeāns vai jūra, kur ledus masas ātri sakļaujas, pat līdz līmenim kad var iespiest kuģi, ja no lejas uz augšu "izbrauc" 25 km, tad 25 km garumā arī paliks "špūre" ...
Un ja dziļums ļauj, tad tehniski var pamazām iztīrīt 2/3 no tā posma ...
Upē situācija ir sliktāka, nekā okeānā vai jūrā. Jo jārēķinās, ka seklumā izspiestie ledus gabali gravitācijas ietekmē ies atpakaļ upē. Jūras vai okeāna krasti ir tālu, bet upes profils ir liela sile.
Un, tā kā nevajag ledlauzi, jo ledus jau ir salauzts, tad pietiks ar velkoni. Iesaki Jēkabpils pašvaldībai, lai nopērk vienu pa lēto, un tur rezervē dambja vietā. Varēs citu gadu braukāties turp atpakaļ un taisīt špūri.
Te būtu darbs mūsu jaunajam klimata ministram! Kad pēdējo reizi (vai vispār) ir tīrīta un padziļināta Daugavas gultne? Rīgā, ostas un izpriecu vajadzībām, to dara regulāri. Bet posmā no Pļaviņām līdz robežai nekas par to nav dzirdēts. Tas ir vienīgais veids kā uz ilgu laiku likvidēt sastrēgumu veidošanos. Jā, dārgi, jā zivju kropļotāji iebildīs! Bet spridzināšana un rakšana ir tikai cīņa ar sekām.
Lielākoties esmu opozīcijā "zaļajiem", tomēr šajā gadījumā vēl vairāk izkropļot Daugavu tur, kur tā vēl ir saglabājusies savā dabiskajā dolomīta gultnē, lai tik nenāktos nabaga Jēkabpiliešiem, kas paši ir izvēlējušies dzīvot riska zonā, aizsegt skatu uz upes ainavu ar modernu, bet neglītu dambi, man neliekas adekvāts risinājums. Salaspilī, piemēram, nez kādēļ visi jūtas lieliski, upes vietā skatoties uz milzīgu zaļu valni un dzīvojot "zem ūdens".
core rakstīja: Varbūt vēl neļaujot ledum veidoties?
Jā, laba doma. Lejam upē spirtiku, vižņi neveidojas. Nākošā problēma - kur likt visus tos, kas likteņupes ūdentiņu dzēruši. Jpilī atļurbeni deviņdesmito beigās nolikvidēja... Bet tūrisms piedzīvotu tāāādu uzplauksmi... Reinis (tas, kurš Nitišs) savai rumii viesnīcai vēl pāris stāvus varētu droši piebūvēt. Un tajos arī nākošie plūdi klāt netiks.
Bradypus rakstīja: Lielākoties esmu opozīcijā "zaļajiem", tomēr šajā gadījumā vēl vairāk izkropļot Daugavu tur, kur tā vēl ir saglabājusies savā dabiskajā dolomīta gultnē, lai tik nenāktos nabaga Jēkabpiliešiem, kas paši ir izvēlējušies dzīvot riska zonā, aizsegt skatu uz upes ainavu ar modernu, bet neglītu dambi, man neliekas adekvāts risinājums. Salaspilī, piemēram, nez kādēļ visi jūtas lieliski, upes vietā skatoties uz milzīgu zaļu valni un dzīvojot "zem ūdens".
uz kurieni tas ledus var 'aiziet'? Līdz stāvošajam ūdens ezeram Pļaviņu ūdenskrātuvē, ne tālāk, un, ja visu 25 km garumā ledus jau stāv, tad klāt nākošajam nav kur palikt, tas stājas, lien viens otram virsū, un iet gan dziļumā, gan augstumā, un nobloķē ūdens ceļu. Tas tā, ja kāds (raimondsm) nesaprot.
Ir informācija, ka tagad dažu gadu ziemas ar mīnusiem, sniegu un salu veselu nedēļu vai divas pēc kārtas patiesībā ir globālās sasilšanas sekas, jo mainās straumes un vēji no aukstajiem Zemes apgabaliem ziemā.
Tā kā patiesībā vidēji Zeme sasilst, bet apizodiski sala periodi būs gan. Aukstuma un siltuma rekordi vasarā un ziemā un kontrasti.
raimondsm rakstīja: Ir informācija, ka tagad dažu gadu ziemas ar mīnusiem, sniegu un salu veselu nedēļu vai divas pēc kārtas patiesībā ir globālās sasilšanas sekas, jo mainās straumes un vēji no aukstajiem Zemes apgabaliem ziemā.
Tā kā patiesībā vidēji Zeme sasilst, bet apizodiski sala periodi būs gan. Aukstuma un siltuma rekordi vasarā un ziemā un kontrasti.
Ir informācija, ka zeme ir drausmīgi sasilusi, kopš ledājs Latvijas teritoriju apgādāja ar Velna akmeņiem.
Plūdi Jēkabpilī - Daugava iziet ārpus krastiem
Kas notiek Jēkabpilī? Kāpēc un ko darīt?