Zinot ka vakar būs pēdējā normālā vasaras diena, vakardien devos ceļojumā

Pulkstens desmit no rīta, pitons sagatavots kaujai.
Aizbraucu uz Palangu, nodevu tukšo taru, iepirkos, uzēdu. Pieredzes trūkuma dēļ izdarīju kļūdu - pie tā ka man bija gandrīz divi litri ūdens, neko dzeramu Maximā nenopirku jo negribēju 4 kilogramus [+ citas lietas] vienā pusē - tam bija sekas vēlāk.

Pēc Palangas jau sākas brauciens nezināmajā...
Līdz Klaipēdai aizbraukt var normāli, bet Klaipēdā ir problēma - veloceliņi diezgan daudz un E10 norādes zīmju maz - pārāk maz lai pēc tām vadītos bet pietiekami daudz lai tās sapistu prātu. Tā nu es turpceļā, braucot uz veco pārceltuvi, pa vienu tiltu šķērsoju Dani, pa otru tiltu šķērsoju vēlreiz un dabūju stumties pāri ielai ar 4 joslām vietā kur nekur tuvumā nekādu pāreju ieraudzīt nevarēja.

Ar Pitonu var atpūsties jebkur kur ir līdzena vieta kur to nolikt

Mans tēvs bija man teicis ka taipus jomas esot veloceliņi [viņš nav velosipēdists], izrādās ka viņam ir taisnība - izrādās ka leiši kaut kad diezgan sen ir pamanījušies meža vidū uzbūvēt 40 kilometrus [!!!] veloceliņa - jā, pa lēto - plāna šķembu kārta, pa vidu centimetrs erzacasfalta, tas viss tikai 2m platumā - bet tomēr. Būs jāpameklē cik sen tas ir bijis - tā kā erzacasfalts, tad vietām jau tas segums ir pavisam sabrucis, jo ja kādas saknes to izcilā, tad tur ir čau - pirmie 10 kilometri kādu gadu divus atpakaļ ir tikuši salāpīti ar karsto asfaltu :D , tālāk vietām ir jautri.
Tajā pusē braucu diezgan gurdeni - gan tāpēc ka dienas nobraukums jau bija virs līdzšinējā rekorda [kaut kādi 120 km], gan tāpēc ka pie tādiem nobraukumiem labais celis liek par sevi manīt, gan arī sevi lika manīt ūdens trūkums - taupīgi dzerot pēdējo ūdeni izdzēru pret Jodkrantes pludmali, uz Jodkranti braukt nopirkt kaut ko dzeramu bija slinkums, tā bija kļūda. Kad Preilā ieraudzīju kreisajā pusē uz ēkas uzrakstus "pardotuve" un "gerimai", bez domāšanas apmetu ričuku uz riņķi.

Tuvojas Nida un veloceliņš jau iet pa jomas krastu pa bruģi kurš stabilitāti nekādīgi neveicina...

Uzbraucu skatu punktā [vienu stāvāko slīpumu dabūju stumt, 28/25 bija par maz lai tur uzrāptos] izgāju vienu līkumu, braucu prom. Mērķis - līdz tumsai sasniegt Klaipēdu.

Brauciena plāns pārmaiņas pēc saturēja arī peldi; līdzi bija paņemts dvielis un apenes. Braukt uz Nidas pludmali es biju par slinku jo uz to būtu speciāli jābrauc - kamēr Jodkrantes pludmalei ir jābrauc garām. Sasniedzis to domāju kur gan lai apstājas, jo minējos ka tur bija viena vieta kur stāvēja čupa ričuku - piepeši redzu bruģētu uzbrauktuvi, sekundes desmitdaļa lēmumam un jau rāpos pa to augšā - augšā laukumiņš ar margām, soliņš uz kura divas tantiņas pļāpāja un slīpums, uz slīpuma nolikos, nometu drēbes un piecas minūtes pamērcējos ūdenī. Pēc peldes labā ceļa nīdēšana pazuda un es atsāku cēli dragāt uz ~25 [brauciena garuma dēļ es sevi ierobežoju uz tādu ātrumu], parādījās arī pa vienam otram velosipēdistam ko noskriet.

Atpakaļ izlēmu braukt pār jauno pārceltuvi jo zinot ka tur prāmji brauc ik pēc 20 minūtēm, bija aizdoma ka vecajā varētu sanākt gaidīt ilgāk - sākumā domāju kā atrast ceļu uz turieni [jo telefons nez kādēļ katru reizi meklē satelītu koordinātas no jauna, to pasācienu paildzinot pārāk daudz lai to varētu apvienot ar braukšanu], tad ieraudzīju divus priekša braucošus pamperbikšus nogriežamies pa labi - ieraudzīju tajā virzienā attiecīgu norādes zīmi, tad nu viņus noskrēju, uzrāpos augšā kāpā un pēc tam, svilinot bremzes, ripoju lejā. Ieraudzīju velosipēdistus un tad jau nebija jādomā ko tālāk darīt. Secinājums - velosipēdisti ir ļoti lieli pohujisti - atbrauc prāmis, visi metas vienā barā pirmie uz prāmja, tā ka braucoša ugunsdzēsēju mašīna dabū uz viņiem gaidīt...
No Klaipēdas tiku ārā praktiski bez piedzīvojumiem, pirms tam tik apskatījos navigācijā ka "jātiek pāri vienai lielai ielai un jābrauc pa nākamās lielās ielas labo malu" - pirms Karkles braucot pāri šosejai sajaucu virzienus un aizbraucu nevis pa labi bet taisni, pludmales virzienā, pie viena normāli paņemot bordu - kļūdu sapratu dažus simtus metru tālāk jo braucu pa granti nevis asfaltu. Palangu sasniedzu vienpadsmitos

Pēc lielās Maximas apmeklējuma izmetu līkumu caur Palangu un tālāk braucu pa veloceliņu.

Naksnīgā un tumšā Sventāja.
Atlikušie 20 km bija vissmagākie - ne tik daudz fiziskā noguruma dēļ kā tādēļ ka es uz šosejas jau sāku reāli migt ciet; zuda uzmanība ar visu no tā izrietošo. Izbraucot no Sventājas mani gandrīz notrieca divas stirnas... :D

Dienas nobraukums. Brauciens bija 13,5 stundas garš, ar 11,5 stundu garu mīšanos, vidējais ātrums - 21,6. Līdz šim lielākais vienas dienas nobraukms bija 120... Ričuks uzvedās labi, tumbiņa nosēdās 15 kilometrus pirms beigām [būtu bik prātīgāk rīkojies, gan jau būtu izvilkusi], pie viena pa tumsu braucot nokonstatēju ka viena no priekšas luktura četrām diodēm ir vanckars, nu nekas, dŗīzumā to izgriezīs un ieliks citu. Pašam gadījās dažas reizes nolikties - vienu reizi Klaipēdā uz veloceliņa pilnā gaitā pazaudēju līdzsvaru dēļ pa vidu atstātās mazās bordas un cenšoties ar kājām atsperoties atgūt līdzsvaru, kājai tiekot parautai apakšā normāli izlauzu potīti - un kādas pāris reizes maza ātruma kritieni Neringā dēļ veloceliņa stāvokļa; viens bija situācijā kur kāpumā uz augšu piepeši priekšā radās 90 grādu līkums. Kaut kā tā.