Staļi vienmēr ir bijuši dārgāki ka citi. Nekā jauna.
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Staļi vienmēr ir bijuši dārgāki ka citi. Nekā jauna.
www.youtube.com/watch?v=v_04RCu5Q3c
Juris izpaužas)))
Vakar senukai 9eur par maisu, jeb 576 par paleti Gaujas koks granulu
WALA rakstīja: Tātad starp aukstajiem bēniņiem un dzīvojamo telpu jāsiltina, ja vien tur jau nav 20+cm izolējoša materiāla ...
Dušošanās "defektu" varbūt var labot ja cirkulāciju pagriež citādi, bet tas atkarīgs vai tur vispār cirkulācija ir iespējama, moš tur ir tikai "virknē" slēgti ūdens "vadi". Man ir pastāvīga cirkulācija ar sūkni kas dragā caur 2. stāvu un dvieļu žāvētājiem primāri un tikai tad duša/krāns un duša/krāns 1. stāvā un virtuve vēl tālāk pa ķēdi. "problēma" ir tikai tad ja trāpa uz katla "mazās jaudas cirkulācijas režīmu" kas man uzlikts divos intervālos naktī, tad gan var būt ka jāpagaida drusku karstais ūdens 1. stāva dyšā ... bet tās tapat ir sekundes ne minūtes un "gļuku nav" pofig cik krāni ir vaļā.
Nu ja čugunnieki nepatik, tad nepatīk, ko ar tevi darīt ... bagāts dara kā grib ;)
Taču to vienīgā nelaime ir siltuma/aukstuma inerce, un tādēļ jēdzīgāk ir turēt pastāvigu temperatūru, un nemeģināt taupīt uz vienu nedēļu augstāku, otru zemāku temperatūru, protams pieņemot ka telpu platība un radiatoru izmēri ir puslīdz pareizi "mērogoti" un ideāli ja var salikt termostatus, bet nu var gadities, ka to nevar izdarīt, un tas jau var būt labs iemesls radiatoru maiņai, bet nu termostati ar nav panaceja ;)
Pie kam nav obligāti likt termostatu tieši uz radiatora, kaut arī tad problēmas risinājums jau ir ļoti labi jāsaprot/jàizprot + tam jābūt attiecīgi veidotām trubām ...
Kāda karstā ūdens cirkulācija? Katls ir mehānisks cik vien mehānisks var būt, pat ja nodziest deglis, manuali ir jāpatur poga un jāiešpricē gāze un jāspiež šķiltavas poga kas aizdedzina degkamerā degli... Ja pa daudz sapūš gāzi var labu sprādzienu degkamerā uzrīkot(ir gadījies)
Uz katla ir divi kloķīsi - katla ieslēgšana(lai būtu siltais ūdens) un apkures ieslēgšana, lai radiatori būtu silti, otrs rimbulis apkures sildīšanas intensitāte no 1-8. Tad vēl spiediena un temperatūras manometrs. Nekā cita vairs nav.
Atverot kranā karsto, ieslēdzas katā degkamera kura attiecīgi sāk topīt uz maksimumu un sākumā ūdens ir silts(cik tur pāris litri ir siltummainī viņam), tad remdens jo vēl nav uzkarsējis auksto, bet tad ar laiku nāk jau vārošs, tāds kur var aplaucēties.
Un tad visulaiku ir jātversta, papildus ja kāds atver vēlvienu krānu, atkal visa tava perfekti noregulētais ūdens siltums 'nobrūk' ... Tātad viss ir saslēgts, tā teikt virknē.
Mājā ir ievilkts pilsetas ūdens, pa D28 melno cauruli. Tātad aukstā ūdens spiediens pietiekams, bet karsto padod no katla cik tur viņam kkāda d16 caurulīte? Bija mājā 1/2'' metāla caurules, bet pagājušo vasar nomainīju ūdens līniju, jo vienā vietā sāka pilēt un kā visu sāka aiztikt tā rindiņā aizgāja līdz man apnika un ar fleksi visu izgriezu un nomainīju no katla līdz pēdejam krānam... Stāv tagad D25 plastmasene un uz krāniem iet trejgabals uz D20, cerot ka mazliet stbailizesies, bet tāpat ir jūtama visa caurplūdes epopeja.
Par apkuri runājot, jā pa sienas perimetru iet metāla trubas.(90tajos domāja ka 'trubām' uz radiatoru aŗī būtu jāsilda māju.)
Katlā stāv viens nīkulīgs apkures cirkulācijas sūknis kurš nespēj efektīgi izcirkulēt visu to ūdens masu jo otrajā stavā spiedienu un temperatūru rāda ievērojami citu ne kā katlā. It kā katlā rāda pareizi jo speciāli pildīju sistēmu katlā rādija 2.9bar un tad avārijas 3bar ventīlis atšāvās.
Visi radiatori it kā silst un mājā var dabūt pietiekamu siltumu, tātad kaut ko tas sūknis jau izcirkulē, bet nu jā...
Gribas loģiski un efektīgi sataisīt šo gimenes īpašumu, ta lai tajā varētu turpināt dzīvot, protams neejot nedz letuma nedz bagātību galējībās. Jo saprotu, ka nekādu super 'eko' māju jau neuzčinīt no viņas, bet vienkārsi normali pacelt tā lai var turpināt dzīvot kaut kādās mūsdienīgās ērtībās...
Tāpec prasu kādu citu cilvēku padomu vēl.
Cirkulācijai arī nekādu nikno sūkni nevajag, un tehniski nav arī grūti ielikt atsevišku Wilo sūkni vai līdzīgu, un tehniski ir pat sūkņi ar Smart funkciju un vadibu no telefona, bet nu tas gan objetīvi ir pamatīgs overkill. Un varbūt pat majzaudīgu sūkni ieliekot 2. stāva "līnijā" (teiksim kopā ar uz sienas montējamu elektrisku termostatu, teiksim smile.amazon.de/Room-Thermostat-Underfloor-Heating-Standard/dp/B004K0O836 ) tev vairs vispār nav nekādu problēmu ...
Man ir no sūkņiem šie 3 gabali ar mazliet atsķirīgu funkcionalitāti:
www.sbsiltumtehnika.lv/lv/precu-katalogs/wilo-16
dzenā siltās grīdas, karsto ūdeni, un vēl kaut kādu vienu loku, neatceros ko uz tā pieslēdzu ( moš garāžu/kurtuvi atseviški).
Par to 2. stāva radiatoru cirkulāciju - tehniski ja ierīkotu
3 ceļu vārstu ( a la www.sanel.lv/varsti-motori/wita-triscelu-varsts-minimix-mi3-f1m3-2-kvs10) varētu paprovēt, vai tas palīdz, jo nu ūdens jau ar vienmēr līdīs pa "mazākās pretestības ceļu" ja varēs ...
Bet nu jā ja ir tādas problēmas tad vispirms ir jāsaprot WTF neiet ar 2.stāva radiatoriem, tad varbūt tiešām ir iemesls mainīt tos, bet tad tikai kopā ar visu pievadu, kurš arī tiks attiecīgi pārdomāti mainīts , un nepaliks "pa veco vietu".
Katla maiņa kā risinājums noteikti ir apsvēršanas vērta doma, BET to nevar likt kā primāro lai risinātu apkures problēmas, taču var gadīties ka rēķinot izmaksas tas var kļūt par primāro jautājumu. Respektīvi ir padaudz mainīgo lielumu par kuriem teiksim man ir pilnīgi tumša bilde, jā es tos zinu uz savas mājas piemēra, bet tas nekā nekorelēs ar tavu problēmu vai tās risinājumu.
P.S. uz tiem maniem linkiem gan nepaļaujies, es tos izgrābu no kaut kāda pirkumu arhīva, un nepaskatījos, vai tur vispār ir kaut kas saderīgs no spriegumu utml. viedokļa, jo nu mana sistēma stabili radikāli atškirsies no tā kas ir vai būs tev.
Siltināšana. Citādi liec kādu apkuri gribi, sildīsI visumu.
Protams. Bet katls būtu jāmaina jebkurā gadijumā. Un ieguldijumi jaunam daudz efektīvākam katlam ir mazāki un ieguvumi sajūtami uzreiz. Ieguldijumi siltināšanai ir lielāki, un sajūtami krietni vēlāk
Nepareizi! Siltinot vairs nav nepieciešams tik liels katls un tik lieli radiatori. Siltināšana vispirms! Jeb vismaz kārtīgs 'audits' esošajai situācijai!
utopija. vecs katls ir vecs katls. jaunu nopērk savelkot pāris mēnešus jostu. siltināšana, visbiežāk ir kredīs daudziem gadiem ar nezināmo rezultātu))
Zaru būdu ir pilnīgi vienalga ar ko kurina...
Siltināšana ir pats pamats un nevis tikai sienas, bet arī pamatus, grīdu un pārsegumu, tikai tad var domāt par katla nomaiņu.
Paspēlējies kaut vai ar šo kalkulatoru. Vāji siltināta ēka pret labi siltināta.
Vēl viens būtisks rādītājs, katla aprīkošana ar papildus automātiku, iespēja temperatūru regulēt katrā istasbā atsevišķi, atkarībā no tā kāda temperatūra konkrētā stundā katrā telpā ir nepieciešama, uzstādot papildus automātiku granulu kamīnam ietaupīju apmēram 20proc granulu. Noteikti ja granulu katls tikai aprīkots ar rūpnīcas uzstādīto nebūs ļoti ekonomisks, jo viniem standartā diezgan primitīva automātika, kas katlu vada vai nu no āra temperatūras, vai vienas telpas tempreratūras, vai ūdens temperatūras sistēmā.
Āra temperatūras vadibu es izslēdzu nahren pirmaja menesī, absolūti neder "termosa" vadibai. Bet termostati vai tikai katla vadiba pēc cirkulācijas loka atgrieztas temperatūras, gan būtisku starpibu neesmu sajutis.
Man ir tā: siltās grīdas, tad māja uzsilst tik lēni, ka atdzesēt diena/nakts režīmā neko daudz ietaupīt nevar. Tāda ir mana pieredze. Man temperatūra ir pieregulēta ar plūsmas ātrumu pēc telpas - guļamistabās vēsāk, dzīvojamās - siltāk, vannas istabās - vissiltāk. Bet katls pēc āra temperatūras pagriež visu apkures kopējo siltumu diapazonā no +20 līdz +27 grādi. Papildus tam viens vienīgais termostats koridorā ir vadāms no tālruņa un apveltīts citām gudrām funkcijām, tas iekonfigurēts, ka vai nu pilnībā atslēdz apkuri (pavasaros/rudeņos, kā tagad), vai pazemina apkures loka kopējo temperatūru par x grādiem(parasti ielieku 4 grādus) ziemā.
100 gadīga māja ar 5 gadus vecu kapitālremontu, kādi 250 kvadrātmetri (laikam), un granulu patēriņš 3.5-4 tonnas sezonā. Plus saules kolektori siltajam ūdenim, un vēl pāris steri malkas (visādi celtniecības atlikumi vēl nav sadedzināti) kamīnā un plītī, un arī katlā, ja esmu mājās, un nav slinkums kurināt.
Uz doto brīdi mans granulu patēriņā viens maiss (15kg) nedēļā, laikā kad esmu mājās un tajās telpās kur atrodos nodrošinu 21grādu, kad neesmu majās 20 grādi, telpās kurās tiks veikts remonts un pāšlaik aktīvi neizmantoju 10 grādi.
Nupat TV3 - auzas granulu vietā.
GTD2 rakstīja: Uz doto brīdi mans granulu patēriņā viens maiss (15kg) nedēļā, laikā kad esmu mājās un tajās telpās kur atrodos nodrošinu 21grādu, kad neesmu majās 20 grādi, telpās kurās tiks veikts remonts un pāšlaik aktīvi neizmantoju 10 grādi.
Lūdzu, netirs Man ir liela pieredze ar granulu katlu Grandeg (min pie vismazākā režīma patērē 1 tādu maisu diennaktī). Kaimiņiem ir granulu kamīns, ļoti maza māja - šobrīd aptuveni maiss 15kg uz divām dienām.
Kāda kaimiņam ir uzlikta papildus automātika, varbūtās viņam ir tikai tā kas katlam, ar to kamīns daudz tērēs. Uzliekot papildus automatiku katls vadīsies tikai pēc iekšējās temperatūras kada uzstādīta katrā izstabā un ar radiatora termogalvām panāks ka radiatotors sildīs tik cik uz doto brīdi nepieciešams.Uzliekot papildus automatiku ietaupiju apmeram 20 proc granulu, kad no sākuma darbināju katlu bez papildus automatikas arīb biju šausmās cik daudz viņš tērē. Arī granulu katlam nepieciešama papildus automatika lai panāktu ekonomiku cik zini daudziem modernākiem katliem nav tik vienkārši tādu uzlikt jo nav izvadīti kontakti kur pieslēgt katla slēdzi. Parasti to slēdz kur katlam izvadīts ir āra sensors, kas principā lieks,jo kam intresē kāda temperatūra ārā intresē vienīgi temperatūra katrā izstabā. Tapetās parasti šie katli ieprogrammeti uz sistēmas temperatūru un stradādā gandrīz visu laiku no ta arii lielais granulu paterinsh
GTD2 rakstīja: Uz doto brīdi mans granulu patēriņā viens maiss (15kg) nedēļā, laikā kad esmu mājās un tajās telpās kur atrodos nodrošinu 21grādu, kad neesmu majās 20 grādi, telpās kurās tiks veikts remonts un pāšlaik aktīvi neizmantoju 10 grādi.
Mjā, 15 kg granulu, pārvēršot kwh, ir ap 70 kwh.
Nedēļā. Tad dienā 10 kwh. Ar to var teorētiski uzsildīt ap 200 litrus ūdens - no 10 līdz 50 grādiem - dušā iešanai pietiek. Apkurei - nezinu, nezinu...
Kad to rakstīju bija septembris un ārā daudz siltāks, katls slēdzās iekšā ļoti reti un uz issu laiku. Uz doto brīdi patēriņš ir 2-3 maisi nedēļā. sakarā ar to ka udens boileris atrodās otrā mājas galā boileris nesildas no atsevišķas cilpas, tapēc tas ir kombinētais un nākas piesildīt uz elektrību. Uz grasnulām vien piesilda aukstajos ziemas mēnešos kad katls strādā intensīvāk.
Izskatās, ka granulām ir sācies cenu kritums, ļoti turam īkšķus, lai turpinās tādā garā. Un paldies visiem, kas nepirka maisiem kā ārprātīgi sākot no pavasara beigām.
Laikam Jevropā ar drusku par lielu vietējo koka magnātu cenas un kārtējais burbulītis būs plīsis.
Granulas! Cik maksā koka granulas? Vai atmaksājas, atsauksmes
Vai tu sildi māju ar koka granulām, dalies savā pieredzē!