"Slimnīcas pirmkārt neir dakteri. Arī šobrīd vietas ir ļoooooti daudz, nav personāla un iekārtu."
Muļķības. Kur tad ir tās brīvās vietas - Gaiļezera pazemes slimnīcā? Pēc tava apgalvojuma LRS kardioloģijas nodaļas personālu un iekārtas vajadzēja pārvietot uz tukšu nodaļu priekš kovidniekiem - realitātē gan tajā pašā nodaļā sakrāmēja kovidiekus...
"Es pazīstu dakteri, kas dežūrēja pie gārdzošiem." - jā, un? Vai tā doma bija tāda ka jāklausās tieši tos ārstnieciskā personāla darbiniekus kam darīšana ar smagākajiem slimniekiem? Princips tas pats kas jebkur, kur cilvēki risina kādas problēmas - vienalga, vai ārstē cilvēkus, dzīvniekus, mašīnas, iekārtas, mājokļus - tie kas to dara, sastopas ar sliktākajiem gadījumiem. Kāpēc tu gribi vadīties pēc smagi slimu cilvēku ārstiem, bet negribi vadīties pēc smagi slimu mašīnu vai mājokļu ārstiem?
Patiesībā vajadzētu vadīties pēc statistikas datiem, nevis pēc viena no pārdesmit attiecigiem ārstiem - ā nu jā, bet statistika saka ka gārdza 0,000xx% no Latvijas iedzīvotājiem, nemaz neizklausās dramatiski [un nav jau arī], tas neder...























Nē. Otrais pasaules karš sākās kad Hitlers iebruka Polijā. Viss kas bija pirms tam bija paliekams zem "vēsturiskā taisnīguma atjaunošana" lozunga. Ja gadījumā piemirsi - pēc pirmā pasaules kara vāciešu apdzīvotās teritorijas dalīja pa labi pa kreisu kā uzvarētāji vēlējās, uzspļaujot pašu pasludinātajam tautu pašnoteikšanās principam, un apņēmušies nepieļaut lai Vācija nejauši nepalielinātos. Attiecīgi pēc pirmā pasaules kara:
* Austrijai, kura bija Hābsburgu kroņa zeme un kuras galvenais vienojošais faktors bija uzticība Ķeizaram, un tam atkāpjoties, šādas pastāvēšanas iemesls bija zudis, neļāva pievienoties Vācijai, lai arī austrieši to labprāt būtu gribējuši, lai nepieļautu ka Vācija paliek stiprāka
* Sudetijai, bijušajai Austroungārijas robežjoslai kuru pilnībā apdzīvoja vācieši, šī paša iemesla dēļ nepieļāva pievienoties Vācijai bet lika būt Čehoslovākijas sastāvā, ar kuru viņus nevienoja apmēram nekas
* Dienvidtiroli, vācisku Austroungārijas impērijas apgabalu, pievienoja Itālijai jo itāļi tā gribēja.
* Beļģijai atdeva joslu no Vācijas daļas kas ar to robežojās - vācisku teritoriju - "par kara ciešanām".
*Lai nodrošinātu poļiem ostu, tajā pašā laikā tiem to neatdodot [gadrīz pilnībā vāciskas pilsētas atdošana būtu bik par kliedzošs gadījums], nodibināja Dancigas pilsētvalsti; paši dancigieši ar šo stāvokli nebija apmierināti.
* Kaut kāda līdzīga iemesla dēļ sabiedrotie bija atdalījuši no Vācijas Mēmeles teritoriju, kuru 1924. gadā sagrāba Lietuvieši, jo viņiem vajadzēja ostu, to atstājot par autonomu apgabalu; Vācijas valdība nomināli tam piekrita jo Polija arī izrādīja interesi par Mēmeli un vāciešiem bija skaidrs ka ja to sagrābs lietuvieši, vajadzības gadījumā lietuviešiem iešaus ar knipi pa pieri un dabūs Mēmeli atpakaļ - kā tas 14 gadus vēlāk arī notika.
* no Vācijas Francijas pierobežā atdalīja Sāras apgabalu, neatceros vairs - militāru vai ekonomisku iemeslu dēļ.
Tātad, ko Hitlers izdarīja līdz 1939. gada 1. septembrim:
* Pārņēma Sāras apgabalu - faktiski pārņēma savā varā Vācijas apgabalu, pilnu ar vāciešiem.
* Anektēja Austriju, mazu valsti kuras iedzīvotāji sevi uzskatīja par vāciešiem un vismaz 80% šo gājienu atbalstīja
* Ar rietumu sabiedroto piekrišanu anektēja Sudetiju - Čehoslovākijas daļu kuru apdzīvoja vācieši.
* Atprasīja no Lietuvas atpakaļ Mēmeli - savādāk to atgadījumu nosaukt nevarēja - piestādīja Lietuvai ultimātu un dažas dienas vēlāk bija klāt.
Vienīgais nepamatotais gājiens bija Čehoslovākijas sadalīšana un Čehijas anektēšana - viss pārējais bija vāciešu apdzīvotu apgabalu pievienošana ar šo apgabalu vairākuma atbalstu.