ursis rakstīja: puika sāk apvainoties,es tev likšu mieru
te ir spama tofiks,spama
Kurš tad uz pursi var apvainoties... 
Vai tad uz pūkainiem rotaļu lācīšiem ir jēgas... 
Laikam pursim viegli uršoties...
Azartspēles es spēlējis esmu vnreiz mūžā uz naudu... 2ajā klasē automātā nospēlēju nedēļas pusdienas naudu (no sākuma pat 2kāršoju) un man ar to pietika, lai saprastu, ka tas nav priekš manis... 
Lecskapī vēl joprojām stāv šampis no šīs vasaras čempja, un nesaki, ka princips tikai tape, ka naf ko...
Es ik pa laikam uzspēlēju tajā n00bu saitā zynga hold'emu...
Tikai man ir princips, es nespēlēju uz naudu vai mantu... 
Nav tik traki, tas kā pokerā, viens pāris nav cīnītājs, lūk ja ir 3noviena vai visi 4, tad ir štelle...
Sviestam arī drīz iestāsies ursis, vai kā profesori saka, ursus vulgarus...
Ir tāda stadija vīrietim pēc pusmūža krīzes pārvarēšanas, kad jams sāk atkal iet uz otru galu, palikt jaunāks, prātiņā...
Nea, tu vnk pārāk ilgi un gari rakstīji, apnika gaidīt un atlūza..
Nu tā kā tāda jaunava... Ko tad tu darīji, kādam turēji... 
Viņš laikam pēc iespraušanas vēl naf nolaidies atpakaļ...
A ej nu iesūdzi...
Atļaušos...
P.N. Ejat ka nu P.N... līdz rītam...
Sviestnesis rakstīja:
Roberts, Roberta, Raitis, Raits
Un?
Nakuj par to jābļaustās?
Man jau sāk likties ka jums ar
Pirmo ir kas kopējs,ja esi tā
sapriecājies par četru veču
vārdadienām.
[/c]
Toč veca sāc palikt, uz vecumu...
Sviestnesis rakstīja:
SEA rakstīja: Vai tu jau apsveici savus RRRR... :!:
kas ir tas RRRR?
Roberts, Roberta, Raitis, Raits
Sviestnesis rakstīja:
a kas?
Tak Šami arī ir cilvēki,
paskaties kaut uz Pirmo,
kas? Vai ta sūdīgs džeks?
Tads tik der pendeļu došanai...
nazurbajev rakstīja:
Kas tad tas tāds ira? Pirmā telefīzors?
Domā teļuks kilo sver... Un starpcitu, smieklīgākais, ka manta sver kilo, bet kopā ar papīru 4.38kg...
Ar lielu smaidu šodien atvēru pastkastītes durtiņas... Tur bija TAS, Tas ilgi gaidītais papīra gabaliņš... Ak vai cik maz cilvēkam vajag, lai jau no rīta laimīgs lēkātu apkārt (dabasmīļiem- tas noteikti bija jau reiz pārstrādāts)... 
Tad sākās otra daļa, gaidīšana pēc piemērota brīža, lai varētu iet un apmanīt šo papīrīti ar lielāku papīrīti... Teiksiet žīds, iespējams... Bet tāda nu tā sistēma ir... Un tieši pusdienaslaikā arī darps aprimās un ar lielu smaidu sejā iečāpoju savā pasta nodaļā... Darbinieki jau man pazīst, pat kartiņu neprasa, gandrīz vai kā būtu nopirkta mēnešbiļete... Sagaidīdams savu kārtu, sniedzu šo brīnumpapīrīti darbiniecei... Atvainojos, ka nespēju iegaumēt viņas vārdu, jo šajā brīdī man kas cits virmoja prātā, vai tas būs TAS... Darbiniece aizčāpo aiz stūra un pēc mirkļa dzirdu, ka velk kko smagu... Viņa parādās ap stūri vilkdama gandrīz viņas auguma lieluma kasti, es uzsaucu, ka nav tak smags, tik nieka kilograms... Nav, nav, šī atsaka... Ar stingru satvērienu tveru pēc leilā papīra un soļoju mājup... Ak kāds smaids manā sejā saskatāms, kā būtu dabūjis pirmo 10nieku liecībā un nesu mājās mammai atrādīt...
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
