Šodien sanāca uz minūtēm 20 šo auto patestēt. Pilnajā hibrīda versijā. Teiksim tā, no 10 punktiem liktu 6. Pie plusiem varētu pieskaitīt japāņiem neraksturīgi labo audiosistēmu. Nav, protams, prēmiums, bet, nu, ar mazāk kropļiem, labākiem basiem kā Nissaniem, Hondām. Pie stūres var iekārtoties ērti, labas regulēšanas iespējas, kopumā diezgan patīkama salona apdare. Ja neskaita to, ka aizmugurē kaut kas dikti nelāgi grabēja. Bet pieļauju, ka tas tā bija konkrētajam auto un ir novēršams. Ā, un kaut kādu tumši zilu grubuļainu plastmasu uz durvīm. Tā zilā josla, kas nāk hibrīdiem, dzīvē izskatās labāk kā bildēs, bet, ja tā josla tumsā spīdētu (līdzīgi kā Mercedesiem vai tam pašam Renault Talisman), būtu labi, bet tā plikā plastmasa tomēr sit cauri kaut kādu lētuci. Balstiekārta komfortabla - nav cieta, bet arī neļurinās - kā saka, pašā laikā. Patika stūres atsaucība.
Un tagad pie mīnusiem (un te gan ir ko teikt):
Pirmkārt, ātrumu pārslēgs. Dizainiski padevies, smuki guļ rokās, bet - ar kuru galu inženieri domāja, konstruējot to pogu, kas jāpiespiež, lai sviru varētu bīdīt. Ar pirkstu galiem tā ir jāsatausta un, nevis kā normāli būtu jābūt jāpiespiež, bet jāvelk uz augšu. Knaģus tā var izmežģīt;
Otrkārt, paātrinājums un dzinēja darbība. Par pirmo kopumā neko sliktu teikt nevar - auto ātrumu uzņem labi un uz Vairoga tilta gandrīz mati stāvus sacēlās, redzot, ka spidometra bultiņa teju sasniegs 140 km/h atzīmi, kaut arī likās, ka reāli ātrums varētu būt ap 100. Bet tā rēkoņa paātrinoties gan ir atbaidoša. Un, starp citu, braucot ap 50 un iespiežot gāzi grīdā, auto kādu sekundi nereaģē vispār, pēc tam kaut kā nopuņķojas un tikai tad sāk braukt.
Treškārt, multimediju sistēma. Nerunāsim par izšķirspēju un ekrāna kvalitāti, bet dīvaini, ka tik dārgam auto atpakaļskata kamerā nemainās trajektorija atkarībā no stūres griešanas. Tad vēl - ilgi ir jāpēta, lai saprastu, kur kas uz tās planšetes jāspiež - viss apzīmēts ar simboliem, pie kuriem tomēr ir jāpiešaujas. OK, stāvot to var mēģināt izkost (kaut gan, mani personīgi kaitina, ka lietas uztaisa tik sarežģītas, ka nevar ātri saprast), bet, ja jābrauc, tas tomēr kaitina. Piemēram, nospiežot pogu ar uzzīmētu laikam ceļu, kas norāda, ka varētu būt saistīta ar navigācijas sistēmu, parādās logi, kuros vadīt adresi, bet pati karte neparādas. A kur lai karti dabū? Pēc laika iedomājos nospiest to pogu vēl. Nu jā, tad parādījās. Nissanam tas viss ir vienkāršāk - ir uzrakstīts "Navigaton", "Map", "Setup", ieej iekšā un atkal viss ir uzrakstīts un normāli saprotams. Tā arī nesapratu, kāda jēga no skārienjūtīgā audiosistēmas skaļuma regulatora. ja grib spaidīt, priekš tam ir pogas uz stūres. A viduskonsolē normāli būtu griežamais, lai vajadzības gadījumā varētu ātri pagriezt klusāk (vai varbūt skaļāk). Tas pats ar klimata kogām. Vai tiešām bija tik grūti kaut kā stilīgi izdomāt, kā to pogu nozīmi apzīmēt? Ir 4 pogas. Par malējām skaidrs - regulē temperatūru. Bet par vidējām? Nav nekāda apzīmējuma (varbūt ir, bet, nu, redzams nav) un, lai saprastu, kādas tām ir funkcijas, jāsāk spaidīt un tikai tad var saprast, ka kreisā regulē gaisa plūsmas stiprumu, a labā virzienus.
Ceturtkārt, var jau saprast, ka dizaineri grib ieviest kaut ko savādāku, bet kāpēc bija jārada tik tizli aizmugurējo durvju rokturi un kāpēc atvēršanas leņķim jābūt tik stulbam? Atkal gandrīz roka jāizmežģa, lai dabūtu vaļā durvis. Ņemot vērā to, ka tās atrodas diezgan augstu un ir horizontālas, prasītos, ka tās būtu veramas uz leju, nevis uz sānu. Par roktura šaurību sūdzējās pat kolēģe, ar kuru kopā to mašīnu testējām un kurai roka ir, tā teikt, maza un sievišķīga.
Kopumā? Lielos vicienos, pozitīvas emocijas atstāja tikai dizains, kas, manuprāt, ir izdevies. Tā, protams, ir gaumes lieta, bet, manuprāt, ja salīdzina ar Corollu, Hilux vai Rav4, pēc šī auto izstrādes nav sajūta, ka gribētos dizainerim atņemt zīmuli. Bet es teiktu, ka šis auto nav tās naudas, ko par to prasa dīleri, vērts.