Šī atbilde attiecas uz tiem, kas ņem kredītu auto iegādei. Es to netaisos darīt.

Nu un kāds no tā ir ieguvums cilvēkam, kurš 600km vienā dienā/vienā piegājienā ir braucis varbūt 2-3 reizes dzīvē?

Pirms kāda brīža bija piemērs, kur salīdzinājumam tika izmantota fototehnika. Pēc tās analoģijas tad sanāk - ja ir nauda un gribās, tad jāņem jaunākais modelis no spogulenēm vai bezspogulenēm. Pat tādā gadījumā, ja reālās bildēšanas vajadzības nosedz ziepjutrauks vai viedtālrunis

Šo jautājumu viņa jau saņēma pirms gadiem diviem. Ar piebildi - izvēlies, ņem ciet, rēķinu man. Autoparka izmaiņas netika veiktas.

Zini, pēc tam kad ir pieredze ar viskautkādu gedžetu sapirkšanu, no sērijas "gribu-nauda ir-pērku", un pēc tam tas viss tiek lietots vienu-divas reizes, lai pēc tam stāvētu neizmantots, kaut kā vairs negribas pirkt tikai tāpēc, ka ir mirkļa iegriba un nauda kontā...

Speciāli nordic - jā, manā dzīvē ir bijis posms, kad auto bija kas vairāk par pārvietošanās līdzekli. Šis posms ir pagājis uz neatgriešanos un šobrīd es uz auto skatos tīri utilitāri.

Interesanti - Pirmais, Sviesc, Fartuks, Redaktors, Lapsa u.c. tēli no tiem laikiem, kad mums bija kopīgs hobijs, arī ir transformējušies laika gaitā?

Nē, daudz prozaiskāk - Volvo 700/800/900 sēriju universāļi. Ne T, ne R - parastie.

Kāds jālej, jābūt rakstītam uz tā korķīša, kuru atskrūvē, lai tur ielietu Un kāds ir jālej konkrētajam Passat - nezinu. Gadiem ilgi stāvējušu (vai nezināma satura) es laikam nelietu.

Ar auto, kam >10 gadi, mistikas var būt. Tas gan nenozīmē, ka defekts pazūd uz visiem laikiem. Visdrīzāk - ja pazuda, tad kaut kad atkal parādīsies.

Ja negribas nodarboties ar pašdarbību - dod turpat, kur jau veica iepriekšējās darbības ar auto.

Ja tomēr gribas pašai nodarboties ar diagnostiku:

1. Izlasi, kas rakstīts uz korķa - tur būs minēts, kādu šķidrumu ražotājs parakstījis (DOT3/DOT4/DOT...).

2. Nopērc beņtankā attiecīgo šķidrumu, pielej līdz MAX.

3. Brauc (uzmanīgi), čeko šķidruma līmeni un to, vai kkur zem auto pēc stāvēšanas parādās noplūdes.

4. Atradi, kur rodas noplūdes - bingo, vari dot servisā ar konkrētu vainu. Šķidrums joprojām zūd, noplūdes neatradi - eksperimentam nav bijis jēgas, vienalga jādod servisā. Šķidrums vairs nezūd - mistika...

Vajadzētu būt šim. Parasti uz korķa ir uzraksts.

Ja līmenis ir samazinājies, tad šķidrums kkur pazūd. Paskaties, vai tur, kur auto stāv, nerodas notecējumi uz zemes vietā, kas atbilst pēdējam remontam. Ja zūd tik daudz, ka to var redzēt pēc līmeņa, tie nav daži pilieni - no vakara līdz rītam vajadzētu sakrāties redzamām pēdām.

Man gan ir bijis arī tā, ka pēc bremžu sistēmas darbiem un atgaisošanas remontētāji nebija paskatījušies līmeni - bija akurāt tik daudz zem normas, lai sāktu mirgot minētā lampiņa. Piebraucu, parādīju, pielēja, atvainojās.

To es saprotu, ka tie nebūs 8%. Un tad ir jābūt ļoti specifiskam dīvainim, lai kā ikdienas auto izvēlētos un uzturētu tādu, kam pēc taisnības pienāktos VS numuri un attiecīga ekspluatācija - izbraukšana N reizes gadā attiecīgā rakstura pasākumos.

Tad man vajadzētu laika mašīnu Jo to kas patīk (patika), sen jau vairs neražo.

"150km viena virzienā" neapšaubāmi nozīmē, ka auto nodrošina ienākumu ieguvi. Attiecīgi ir labs pamatojums, lai tas būtu "labs, uzticams un drošs". Manā gadījumā auto ienākumu ieguvi praktiski neiespaido.

Nav ne Rīga, ne pieRīga. Protams, var izmantot taksi, kādi nu te viņi provincē ir, bet mēs labāk saplānojam savas aktivitātes tā, lai pietiktu arī ar to vienu auto.

Par diviem auto normālā tehniskā stāvoklī piekrītu par 100 un 1%. Tas tā ir. Bet. Ja kopējais gada nobraukums ģimenē nedavelk līdz 10K, tad pilnīgi reāli ir situācija, kad viens no tiem auto gadā nobrauc 2-3K. Un pie tāda nobraukuma vienalga vajag iet TA, mainīt riepas atbilstoši sezonai, pirkt OCTA utt. Šis arī ir iemesls, kamdēļ pašlaik mums to 2 auto nav - es labāk rēķinos, ka cikturtās reizes gadā būšu nemobils, jo auto tobrīd/todien vajadzēs sievai.

Process man kādreiz patika. Tagad... drīzāk uztveru to kā pienākumu ģimenes labā, jo sievai pieredze šajā ziņā ir krietni mazāka.

Auto noma ir OK, ja dzīvo metropolē. Provincē (mans variants) vai laukos ar nomas iespējām ir pašvaki - vismaz variantā, kad paša auto no rīta neplānoti nobrucis, bet vakarpusē plānotas lietas, kur bez auto nu nekādīgi.

Bieži mainīt auto negribētos. Teiksim - nu ne biežāk kā reizi 3-4 gados. Jo tas ~ir tas periods, kad pamainās funkcionālās vajadzības.

Šo es īsti nesaprotu - kāda ir motivācija pirkt jaunu auto, ja ir jāizskata opcija "neies labi bizness, atkal pārsēdīšos lietotā"?

Atkarīgs no konkrētā dzīves perioda. Savulaik mums ģimenē arī bija 3 auto, ienākumi tad bija... šķiet, gandrīz uz pusi mazāki kā pašlaik. Bet reāli katram no pieaugušajiem vajadzēja savu auto, plus bija atsevišķs auto hobija vajadzībām. Par to periodu kopsavilkumu nepateikšu, bet varētu būt, ka 30% aizgāja uz auto saistītiem izdevumiem. Pašlaik tie ir jau minētie 8% par viena auto ekspluatāciju.

Man pašlaik gada griezumā aiziet ~8% no neto ienākumiem- tajā mēnesī, kad jāiet TA un jāmaksā nodoklis, vairāk, citos attiecīgi mazāk. Divreiz vairāk kaut kā negribētos maksāt.

Man savus 100kg un 186cm reizi mēnesī nākas iedabūt arī aizmugurē. Un tad tomēr gribas, lai tā aizmugure ir apmēram šādam auto:

home.mobile.de/AFAUTOMOBILEHAMBURG#des_229880412

Gan jau tiem 400km aizgāja visas 4+ stundas. Un - jā, tādu laiku pavadīt taburetē uz riteņiem nav komfortabli.

Tajā pat laikā - ja ikdienā vienā piegājienā vairāk par 30km nav jābrauc, un 200km sanāk vienā piegājienā uztīt labi ja reizi mēnesī, var ņemt arī tabureti, un nejusties īpaši apdalīts. Un atvaļinājumā 2 nedēļu izbraucienam uz vairākiem tūkstošiem km noīrēt ko piemērotu tieši šai vajadzībai.

Tas Excel ir piemērots, lai iesēstos laika mašīnā, aizceļotu 20, 15 vai 10 gadus atpakaļ un izvēlētos 1981., 1990. vai 1997.gada auto

OK, kas no "normāliem vidusmēra automobiļiem" atbilst nosacījumiem:

* braucam ~10K gadā

* degvielā notērējam līdz 1K gadā

* visā pārējā (TA, OCTA, nodoklis, riepas, eļļas, remonti utt.) arī līdz 1K gadā

Drīzāk nesapratu nekā sapratu. OK, auto joma nav tā, kur man būtu eksperta līmeņa zināšanas. bet tamdēļ jau es šeit uzdodu jautājumus, lai dzirdētu atbildes no kompetentākām personām. Un - nē, es neuzskatu, ka mans gadījums ir tik individuāls un specifisks, ka tam latviski runājošajā telpā principā nav atrodamas atbildes.