msh rakstīja: Ja jaunatne, nedabūnot labi apmaksāto darbu, izvēlas sēdēt uz vecāku kakla, tā vietā lai strādātu slikti apmaksāto darbu, kas tas ir, ja ne slinkums? Jā, protams, attīstītās sabiedrības ir aizvirzījušās uz to, par to šaubu nav.
Kurš teica ka agrāk viss bija jauki? Nē, nebija, čupa mīnusu bija arī tur, tikai tie plusi un mīnusi sadalīti savādāk, dēļ kā cilvēkiem kam kā žagatām tīk spīguļi, liekas ka tagad ir daudz labāk. Es domāju ka par elementāru pamata atskaites punktu varētu paņemt demogrāfiju - nu, ir labāk? Kāpēc nav? Kāpēc tik daudzi izmanto lieliskās iespējas pist prom ja reiz ir tik daudz un varenas iespējas - nevis kā agrāk, kad bija tik sūdīgi, ka pat īpaši neviens nepārcēlās uz dižo metropoli Maskavu... Man palika interesanti - kuras tad bija tās vitāli nepieciešamās lietas? Es aptuveni varu iztēloties, bet vienalga interesanti
Attiecībā par "amatu novērtējums ir izmainījies uz pareizo pusi" - nu jā, jo padomju variants tev pie sirds neietu. Bet vienīgais attaisnojums esošajai kārtībai ir tas, ka pārāk daudzi cilvēki kuriem galvas strādā, ir aizpisuši prom, jo savādāk tā ir nežēlīga netaisnība - tie, kas strādā smagu darbu, kura dēļ sākot ar kādiem 50 gadiem [un bieži vien ātrāk] mocīsies ar dažādām veselības problēmām, saņem mazas algas, kamēr tie, kam darbs ir viegls, saņem lielas algas un, ja paveiksies, varēs izbaudīt vecumdienas. Es pēdējos gados esmu pievērsis uzmanību vecākiem cilvēkiem man apkārt; baigi labi var redzēt kurš ir strādājis fizisku darbu, kurš tikai spaidījis kloķus, un kurš pat ne to. Jā, ieskaitot bijušo "vienkāršo pārdevēju veikalā" kas 70 gadu vecumā knapi spēj paiet pa istabu. Padomju sistēma arī tādā ziņā bija pareiza - vienkārši to inženieru un izglītoto cilvēku bija daudz, attiecīgi nevajadzēja viņiem maksāt lielas algas - kamēr vērtīgiem cilvēkiem, kā ārstiem, bija blats un aploksnes.
Kas no manis teiktā bija tik neskaidrs? Skaidri un gaiši pateicu, ka ļoti būtiska ir audzināšana. Ja vecāki rāda labu paraugu, tad arī bērni augs jēdzīgi.
Ja ieskati, ka bērniem jādzīvo sūdīgi, lai izaugtu čakli, droši - audzini pēc saviem ieskatiem.
"Kāpēc tik daudzi izmanto lieliskās iespējas pist prom ja reiz ir tik daudz un varenas iespējas" - tāpēc arī izmanto, ka ir tādas iespējas. Agrāk tālāk par kolchozu netiki, tagad tiec.
"kuras tad bija tās vitāli nepieciešamās lietas?" - uzskaitīt? Normāls ēdiens (sakarīga maize tikai dzelzceļnieku veikalā pēc tam, kad paši dzelzceļnieki iepirkušies), tās pašas drēbes, ko meklēja kooperējoties ar radiem, motocikla detaļas (jā, nevis hārlijs izklaidēm, bet pārvietošanās līdzeklis laikā, kad autobusu satiksme bija sūdīga un ne tikai) u.t.t. Nav būtiski? Kā nu kam. Nešaubos, ka Nīcā tas viss lieliskajā sistēmā bija.
Tava domāšana attiecībā uz darbu ir pavisam īpaša. Tātad speciālistam, kas nestrādā ar lāpstu, darbs ir viegls un tas ir netaisnīgi, ka viņš varēs izbaudīt vecumdienas?
Tev prātā neienāk, ka par tādu specialistu viņš nav dzimis? Mācījies, strādājis, guvis pieredzi, ir ar lielāku atbildību, nekā ierindas grāvracis?
Kāpēc tad sētnieki nesteidz būt par vadošajiem speciālistiem, kam viegls darbs un saldas vecumdienas?
Lai vai kā, sistēma bija krietna un visiem bija labi.
msh rakstīja: Kurš teica ka bērniem jādzīvo sūdīgi?
Agrāk netika tālāk par kolhozu, vai arī negribēja tikt tālāk? Nerunājot nemaz par to ka tagad tie lauki [un arī pilsētas] ir apzināti nolaisti līdz kliņķim lai tā izvēle pist prom rastos dabiskā ceļā.
Normāls ēdiens nebija pieejams? Wtf? Pirmā dzirdēšana - nē nu par to ka astoņdesmitajos mani radi brauca uz Palangu pēc desām, zinu; sekas LPSR vadības čaklajai Krievijas apgādāšanai, bet problēmas nopirkt normālu maizi?! Kādā atejas bedrē tu esi uzaudzis? Man te kolēģis, par mani 10 gadus vecāks, stāsta kā viņš bērnībā gājis uz ceptuvi maizi pirkt, esot bijusi ļoti garšīga un lēta - bonusam vēl pončiku mašīna mēdza gļukot, un attiecīgi reizēm bija divreiz garāki pončiki par to pašu cenu - Nīcā tolaik arī bija ceptuve, kuru droši vien piebeidza kādas mūsdienu sanitārās prasības, jo tā aizklapējās kaut kur šī gadsimta sākumā; atceros vēl iešanu uz turieni pirkt maizi; gan klāsts nebija tik kruts kā Rucavā - bet tev maize bija problēma... Redzētas bildes iz tiem laikiem kad laucinieki ar otršķirīgu, no pilsētas ceptuvēm maisos vestu maizi, savus lopus baroja - kaut kā nav dzirdēts ka to mūsdienās kāds atļautos. Tajā pašā laikā piemirsi ka tolaik tā pārtika, kas arī tajā tavā veikalā bija, nebija piehujārīta ar konservantiem un cukuru, bet tas jau laikam sīkums, vai ne? Drēbes? Zināmas grūtības bija, bet viennozīmīgi tās nebija saistītas ar nevarēšanu atļauties kā tagad. Motocikla daļas? Jā, tam es ticu; komandekonomikas sekas - par močiem nezinu, bet par žiķeļu detaļu īpatnībām esmu dzirdējis. Bet par to autobusu satiksmi - jā, Nīcā autobusu satiksme bija laba, labāka kā tagad - uz Rucavas tagadējo 3-4 autobusu dienā fona šībrīža Nīcas viens autobuss stumdā, protams, ir kosmoss, bet tolaik laikam bija ik pēc 40 minūtēm.
Labi, vairāk nejaudāju. Pieņemsim, viss bija ļoti jauki, tikai nezin kāpēc visi mani radiņi, kas tajā laikā dzīvoja, to aplaimību nepiedzīvoja. Droši vien tāpat arī visi citi, kas tepat par to izsakās, bet vismaz vienam viss bijis sakārtots. Nu nav slikti arī tā