GB12 rakstīja:
patspats rakstīja:
GB12 rakstīja:
Palaidniex rakstīja:
GB12 rakstīja:
Palaidniex rakstīja: ja es neko nejaucu - tad no algas vispirms atņem neatliekamo minimumu un jebkurus soc. apdr un ienākumu nodokļu % rēķina no bruto mīnus neapliekamais.
Nav tā ka tos atņem secīgi, un katru nākamo aprēķina no kārtējās starpsummas. Aprēķina no vienas un tās pašas summas. Pavaicā savai grāmatvedei
Bet vari mainīt vietām VSOAI kā gribi, pašas VSOAI iemaksas nemainīsies ne par kripatu...
Ir gan. Vispirms norēķina sociālo nodokli, tad no atlikušās summas atskaita neapliekamo minimumu un pēc tam no pārpalikuma ietur ienākuma nodokli. Tā vismaz pirms gadiem pieciem darīja. Varbūt tagad kaut kas ir mainījies... Bet varu uzjautāt mammai - algu grāmatvedei valsts iestādē...
Man sanāk, ka mainīsies gan. Un ne pa vienu vien kripatu.
Tātad, vēlreiz. Ja pieņemam, ka DD uz konkrēto DŅ tērē 1250 naužus.
A. variants. DD maksā zocnodokli 25% no bruto algas, DŅ - 10.5. Šajā gadījumā bruto alga būs 1000 plus DD tai pa virsu maksās 25% no tās jeb 250 naudas. No tiem 1000 DŅ tiek atvilkti 10,5% jeb 105 nauži. Tātad, nodoklī aiziet 250+105=355...
B. variants. Valsts nosaka, ka maksā tikai, nu labi, DD, bet tādu pašu procentu (kopējo). Lai būtu Anšaprāt esošie "1-((1-0,105)*(1-0,25)) = 0,329 jeb 32,9%". No kopējā tēriņa 1250 atrēķinot 32.9% jeb 411.29 (tātad, tiek atrēķināts vairāk), pāri paliek 838.75. Manā aprēķinā, ja procentu likmi skaita kopā, kas, jā, laikam īsti pareizi nav, tā starpība ir vēl lielāka.
Vai es ko jaucu tagad?
Jā. A variantā bruto algu nosaki 1000, savukārt B variantā 1250 un tad nu naski rēķini nodokļus no divām dažādām summām un secini, ka tie ir atšķirīgi.
Es rēķinu nevis no bruto algas, bet no naudas, no darba devējs tērē uz konkrētu darba ņēmēju. Tač lasi biš uzmanīgāk.
Nu tu varbūt pats domā, ka tu rēķini no tās naudas. 
Tikai kāpēc gan A, gan B variantā, tu pieņem ka darbadevējs tērēs uz vienu darbinieku 1250 naudas, ja pats nosacījumos saki, ka B variantā visi nodokļi ir DD izdevumi? A variantā tu veikli DD daļu pieliec pie kopējās summas, bet B variantā, nezin kāpēc tikai daļu no tevis paša noteiktās DD daļas.
Un Anša rakstītais saliktā % aprēķins kāreiz ir piemērojams tavam A variantam, kur tu vari aprēķināt cik tiks samaksāts nodokļos (kopā gan DD, gan DŅ) no konkrētās darbinieka bruto algas. Tikai nezin kādēl A variantā tu rēķini pa vienkāršo, bet B variantā piemet šo % bruto algai 1250!!!
Putrojies pamatīgi.
aansis rakstīja:
Dark_Side rakstīja:
Ne tikai VAR atteikt, bet arī ar samērā lielu % atteiks. Bet ja būsi samaksājis prēmiju, to atgriezīs, no stress. Līgumu var lauzt dēļ kāda līguma punkta neizpildes (šajā gadījumā a/m atrādīšana), bet nav pamata ieturēt prēmiju pie līguma laušanas.
Redzi... Nav vērts ar tevi šo diskusiju turpināt, jo acīmredzot neko nesajēdz no juridiskiem formulējumiem. Un ar tādām zināšanām soli aizstāvēt klienta intereses...
Attiecīgajā punktā nekas nav minēts par līguma laušanu, bet gan par izmaksu atteikšanu. Līgums paliek spēkā, prēmija nav jāatmaksā un nekādas izmaksas arī vairs ne... Ideāls "rasklads", vai ne?
Nu nevajag jau tik skarbi. Nav jau tā apdrošināšana obligāta lieta (izņemot OCTA). Izlasi līgumu, nepatīk, neņem. Ja es tusēju pa LV, tad mani šāds punkts pa lielam neuztrauc, jo zinu, ka atrādīšu to auto, ja prasīs. Ja es mēdzu kaut kur izbraukt, tad protams padomāšu pirms tādu līgumu parakstīt. Bet te teorētiski tev ir brokeris, kas piedāvā kādu punktu mainīt. Kas zin, varbūt tu pasaki, ka gribi, lai atrunā vēl ko papildus un tas tiešām tiek izdarīts.
Brokeris ar ir bizness. Jo labāk viņš strādās, jo vairāk klientu būs. Iedod čalim iespēju. Nenoroc uzreiz. 