Redzi... Man pie vienas vietas, ka paņēmu "dārgāko" Nestes tankštelli - Igauņiem piegājiems vienkāršāks - viņiem degviela (nezkāpēc) visur maksā vienādi un tās cenu var mierīgi nopublicēt savas mājaslapas titullapā!
Nja... Laikam jau igauniski lasīt nemāki un iztulkot paslinkoji. Zem tām vienādajām cenām ir paskaidrojošais teksts, ko google tulko sekojoši: "Regular rates apply to the majority of stations. Some service stations may be more favorable prices due to competition or campaigns." Baidos, ka būsi samelojies par to "visur maksā vienādi".
Redzi... Man pie vienas vietas, ka paņēmu "dārgāko" Nestes tankštelli - Igauņiem piegājiems vienkāršāks - viņiem degviela (nezkāpēc) visur maksā vienādi un tās cenu var mierīgi nopublicēt savas mājaslapas titullapā!
Nja... Laikam jau igauniski lasīt nemāki un iztulkot paslinkoji. Zem tām vienādajām cenām ir paskaidrojošais teksts, ko google tulko sekojoši: "Regular rates apply to the majority of stations. Some service stations may be more favorable prices due to competition or campaigns." Baidos, ka būsi samelojies par to "visur maksā vienādi".
Nu davai aizstāvi tos nabadziņus!
P.S.
Neviens neliedz (vai pareizāk sakot neliek) tādus datus publicēt arī šī paša uzņēmuma Latvju bāleliņu nodaļai.
Vai tas ir tik grūti? Tas patiešām salauzīs viņu konkurētspēju?
Un vēl - tad jau, ja es salīzināju "dikti dārgo" Senču ielas zupas cenu ar dārgāko iespējamo ikaunijā (neticu, ka ir akcijas, kas beņu padara vēl dārgāku), tad jau pašā saknē viss ir pareizi. Ir igaunijas NESTE DUS kurās var nopirkt vēl lētāk - proti ir iespējams iegādāties degvielu arī lētāk kā lētākās NESTA Latvia DUS...
Un vēl - tad jau, ja es salīzināju "dikti dārgo" Senču ielas zupas cenu ar dārgāko iespējamo ikaunijā (neticu, ka ir akcijas, kas beņu padara vēl dārgāku), tad jau pašā saknē viss ir pareizi. Ir igaunijas NESTE DUS kurās var nopirkt vēl lētāk - proti ir iespējams iegādāties degvielu arī lētāk kā lētākās NESTA Latvia DUS...
Nezinu vai tā ir "akcijas" cena, bet Senču ielas Nestē cena ir virs "parastās" Nestes cenas. Tevis nosauktā ir Igaunijas Nestes standartcena. Nemācēšu teikt vai arī viņiem ir īpašās dārgās Nestes, bet atkal jau nepareizi pateici par "dārgāko Igaunijā" - viņiem, tāpat kā pie mums, Statoil cena ir augstāka. Nezinu kā ar Luk- u.c. oiliem. Netaisos nevienu aizstāvēt, jo arī uzskatu, ka pie mums cenu veidošanas politika ir visnotaļ "interesanta" ne tikai degvielas tirgū. Bet tajā pat laikā iebilstu pret nepatiesiem argumentiem, lai arī tie šķietami atbalsta manu viedokli.
Paskatoties tālāk - bāņu zemēs ir vērts izmest līkumu un pildīties kādā pilsētiņas tankā, nevis bāņa malā - tur cenas starpība ir līdz par 0,10 Eur. Visvairāk pārsteigts biju par cenām Austrijā kalnos - tur vislētākā degviela bija tieši augšā kalnā, kur var piekļūt tikai pa serpentīna ceļu - pēc loģistikas sarežģītības vajadzētu būt otrādi.
Bet par tiem nodokļiem - tieši tā - darba devējam un darba ņēmējam tieši nav nekāda starpība no kura juridiski noplēš to socnodokli - no darba devēja daļas, darba ņēmēja daļās vai saolidāri nesaprotamā proporcijā no abiem. Fakts jau paliek nemainīgs - to noplēš tāpat! Aprēķinot algu un to izmanksājot starta un beigu cipars nemainās un kopējais nodokļa slogs no juridiskā sadaljuma arī nemainās...
Īsti jau nesanāk gan tā. Nu, parēķināsim... pieņemsim, ka alga ir 1000 naudiņas. Vienā gadījumā darba ņēmējs maksā zociālo nodokli 10.5%, darba devējs - 25%, otrā gadījumā maksā tikai darba ņēmējs (10,5+25) 35.5%.
Pirmajā gadījumā sanāk:
Darba devēja kopējie izdevumi - 1250 (1000 + 25%) naudiņas
Darba ņēmēja atlikums - 1000-10,5% = 895 naudiņas.
Nodoklī tiek samaksāts - 1250-895 = 355 naudiņas.
Otrā gadījumā, pieņemot, ka darba devējam jāatdod 1250 naudiņas, atņemot 35.5 %, sanāk:
Darba ņēmēja atlikums - 1250-35.5% = 806.25 naudiņas.
Nodoklī tiek samaksāts - 1250-806.25 = 443.75 naudiņas.
Līdz ar to, pie faktiski vienādām darba devēja izmaksām uz konkrēto cilvēku, pats darba ņēmējs saņem atšķirīgu neto algu un valsts - atšķirīgu resursu budžeta lāpīšanai.
Darba devēja kopējie izdevumi - 1250 (1000 + 25%) naudiņas
Darba ņēmēja atlikums - 1000-10,5% = 895 naudiņas.
Nodoklī tiek samaksāts - 1250-895 = 355 naudiņas.
Ceru, ka šo nelasa tava matemātikas skolotāja.
1250 - 25% = 937.5 !
Lai pēc 25% nomaksas tālāk būtu 1000, darba devēja kopējie izdevumi būs 1333 Ls
Runa ir par kopēji vienādu procentu - 35.5, tobiš, vienā gadījumā DŅ maksā 10,5 un DD - 25, otrajā - viens maksā 35,5...
uzmanīgāk lasi...
Es jau lasu pietiekami uzmanīgi - tieši tādēļ arī pamanīju, ka es nepareizi uzrakstījis ka darba devēja izdevumi ir "1250 (1000+25%)". Šeit jābūt 1333, nevis 1250!
Ja gribi vēl uzmanīgāk - procenti ir daļas (reizināšana/dalīšana), nevis starpība (saskaitīšana/atņemšana)! Līdz ar to tie NAV skaitāmi ar + zīmi, bet gan ar *. "10,5 + 25" salikto procentu nozīmē ir jāaprēķina reizinot "atlikumus" - t.i. 1-((1-0,105)*(1-0,25)) = 0,329 jeb 32,9%.
Palaidniex rakstīja: ja es neko nejaucu - tad no algas vispirms atņem neatliekamo minimumu un jebkurus soc. apdr un ienākumu nodokļu % rēķina no bruto mīnus neapliekamais.
Nav tā ka tos atņem secīgi, un katru nākamo aprēķina no kārtējās starpsummas. Aprēķina no vienas un tās pašas summas. Pavaicā savai grāmatvedei
Trakāk ir ar nodokļiem, mūsu valstī, lai arī ar likumu tas ir aizliegts - nodokļus tomēr apliek ar nodokļiem
Pērkot akcizētās preces - cigaretes, šmigu, kapiju un beņu PVN aprēķina no preces cenas un akcīzes nodokļa kopsummas
Iespējams neticēsi, bet arī sociālais nodoklis tiek aplikts ar PVN, kur nu vēl akcīze
Palaidniex rakstīja: ja es neko nejaucu - tad no algas vispirms atņem neatliekamo minimumu un jebkurus soc. apdr un ienākumu nodokļu % rēķina no bruto mīnus neapliekamais.
Nav tā ka tos atņem secīgi, un katru nākamo aprēķina no kārtējās starpsummas. Aprēķina no vienas un tās pašas summas. Pavaicā savai grāmatvedei
Ir gan. Vispirms norēķina sociālo nodokli, tad no atlikušās summas atskaita neapliekamo minimumu un pēc tam no pārpalikuma ietur ienākuma nodokli. Tā vismaz pirms gadiem pieciem darīja. Varbūt tagad kaut kas ir mainījies... Bet varu uzjautāt mammai - algu grāmatvedei valsts iestādē...
Palaidniex rakstīja: ja es neko nejaucu - tad no algas vispirms atņem neatliekamo minimumu un jebkurus soc. apdr un ienākumu nodokļu % rēķina no bruto mīnus neapliekamais.
Nav tā ka tos atņem secīgi, un katru nākamo aprēķina no kārtējās starpsummas. Aprēķina no vienas un tās pašas summas. Pavaicā savai grāmatvedei
Bet vari mainīt vietām VSOAI kā gribi, pašas VSOAI iemaksas nemainīsies ne par kripatu...
Ir gan. Vispirms norēķina sociālo nodokli, tad no atlikušās summas atskaita neapliekamo minimumu un pēc tam no pārpalikuma ietur ienākuma nodokli. Tā vismaz pirms gadiem pieciem darīja. Varbūt tagad kaut kas ir mainījies... Bet varu uzjautāt mammai - algu grāmatvedei valsts iestādē...
Darba devēja kopējie izdevumi - 1250 (1000 + 25%) naudiņas
Darba ņēmēja atlikums - 1000-10,5% = 895 naudiņas.
Nodoklī tiek samaksāts - 1250-895 = 355 naudiņas.
Ceru, ka šo nelasa tava matemātikas skolotāja.
1250 - 25% = 937.5 !
Lai pēc 25% nomaksas tālāk būtu 1000, darba devēja kopējie izdevumi būs 1333 Ls
Runa ir par kopēji vienādu procentu - 35.5, tobiš, vienā gadījumā DŅ maksā 10,5 un DD - 25, otrajā - viens maksā 35,5...
uzmanīgāk lasi...
Es jau lasu pietiekami uzmanīgi - tieši tādēļ arī pamanīju, ka es nepareizi uzrakstījis ka darba devēja izdevumi ir "1250 (1000+25%)". Šeit jābūt 1333, nevis 1250!
Ja gribi vēl uzmanīgāk - procenti ir daļas (reizināšana/dalīšana), nevis starpība (saskaitīšana/atņemšana)! Līdz ar to tie NAV skaitāmi ar + zīmi, bet gan ar *. "10,5 + 25" salikto procentu nozīmē ir jāaprēķina reizinot "atlikumus" - t.i. 1-((1-0,105)*(1-0,25)) = 0,329 jeb 32,9%.
Kā var darba devēja daļa būt 333, ja pie 1000 naužu algas viņa doļa ir 25% no algas, labi, ja tev patīk reizinātājos, tad 1000*25% jeb 1000*0.25, kas sanāk 250 nauži, kurus, pieskaitot pie 1000, nu nezinu, matemātika nebūt nav mana stiprā puse, bet man 1000 + 250 nu nepakam nesanāk 1333...
Bet laikam mēs te divās dažādās valodās runājam...
Palaidniex rakstīja: ja es neko nejaucu - tad no algas vispirms atņem neatliekamo minimumu un jebkurus soc. apdr un ienākumu nodokļu % rēķina no bruto mīnus neapliekamais.
Nav tā ka tos atņem secīgi, un katru nākamo aprēķina no kārtējās starpsummas. Aprēķina no vienas un tās pašas summas. Pavaicā savai grāmatvedei
Bet vari mainīt vietām VSOAI kā gribi, pašas VSOAI iemaksas nemainīsies ne par kripatu...
Ir gan. Vispirms norēķina sociālo nodokli, tad no atlikušās summas atskaita neapliekamo minimumu un pēc tam no pārpalikuma ietur ienākuma nodokli. Tā vismaz pirms gadiem pieciem darīja. Varbūt tagad kaut kas ir mainījies... Bet varu uzjautāt mammai - algu grāmatvedei valsts iestādē...
Man sanāk, ka mainīsies gan. Un ne pa vienu vien kripatu.
Tātad, vēlreiz. Ja pieņemam, ka DD uz konkrēto DŅ tērē 1250 naužus.
A. variants. DD maksā zocnodokli 25% no bruto algas, DŅ - 10.5. Šajā gadījumā bruto alga būs 1000 plus DD tai pa virsu maksās 25% no tās jeb 250 naudas. No tiem 1000 DŅ tiek atvilkti 10,5% jeb 105 nauži. Tātad, nodoklī aiziet 250+105=355...
B. variants. Valsts nosaka, ka maksā tikai, nu labi, DD, bet tādu pašu procentu (kopējo). Lai būtu Anšaprāt esošie "1-((1-0,105)*(1-0,25)) = 0,329 jeb 32,9%". No kopējā tēriņa 1250 atrēķinot 32.9% jeb 411.29 (tātad, tiek atrēķināts vairāk), pāri paliek 838.75. Manā aprēķinā, ja procentu likmi skaita kopā, kas, jā, laikam īsti pareizi nav, tā starpība ir vēl lielāka.
Palaidniex rakstīja: ja es neko nejaucu - tad no algas vispirms atņem neatliekamo minimumu un jebkurus soc. apdr un ienākumu nodokļu % rēķina no bruto mīnus neapliekamais.
Nav tā ka tos atņem secīgi, un katru nākamo aprēķina no kārtējās starpsummas. Aprēķina no vienas un tās pašas summas. Pavaicā savai grāmatvedei
Bet vari mainīt vietām VSOAI kā gribi, pašas VSOAI iemaksas nemainīsies ne par kripatu...
Ir gan. Vispirms norēķina sociālo nodokli, tad no atlikušās summas atskaita neapliekamo minimumu un pēc tam no pārpalikuma ietur ienākuma nodokli. Tā vismaz pirms gadiem pieciem darīja. Varbūt tagad kaut kas ir mainījies... Bet varu uzjautāt mammai - algu grāmatvedei valsts iestādē...
Man sanāk, ka mainīsies gan. Un ne pa vienu vien kripatu.
Tātad, vēlreiz. Ja pieņemam, ka DD uz konkrēto DŅ tērē 1250 naužus.
A. variants. DD maksā zocnodokli 25% no bruto algas, DŅ - 10.5. Šajā gadījumā bruto alga būs 1000 plus DD tai pa virsu maksās 25% no tās jeb 250 naudas. No tiem 1000 DŅ tiek atvilkti 10,5% jeb 105 nauži. Tātad, nodoklī aiziet 250+105=355...
B. variants. Valsts nosaka, ka maksā tikai, nu labi, DD, bet tādu pašu procentu (kopējo). Lai būtu Anšaprāt esošie "1-((1-0,105)*(1-0,25)) = 0,329 jeb 32,9%". No kopējā tēriņa 1250 atrēķinot 32.9% jeb 411.29 (tātad, tiek atrēķināts vairāk), pāri paliek 838.75. Manā aprēķinā, ja procentu likmi skaita kopā, kas, jā, laikam īsti pareizi nav, tā starpība ir vēl lielāka.
Vai es ko jaucu tagad?
Jā. A variantā bruto algu nosaki 1000, savukārt B variantā 1250 un tad nu naski rēķini nodokļus no divām dažādām summām un secini, ka tie ir atšķirīgi.
Palaidniex rakstīja: ja es neko nejaucu - tad no algas vispirms atņem neatliekamo minimumu un jebkurus soc. apdr un ienākumu nodokļu % rēķina no bruto mīnus neapliekamais.
Nav tā ka tos atņem secīgi, un katru nākamo aprēķina no kārtējās starpsummas. Aprēķina no vienas un tās pašas summas. Pavaicā savai grāmatvedei
Bet vari mainīt vietām VSOAI kā gribi, pašas VSOAI iemaksas nemainīsies ne par kripatu...
Ir gan. Vispirms norēķina sociālo nodokli, tad no atlikušās summas atskaita neapliekamo minimumu un pēc tam no pārpalikuma ietur ienākuma nodokli. Tā vismaz pirms gadiem pieciem darīja. Varbūt tagad kaut kas ir mainījies... Bet varu uzjautāt mammai - algu grāmatvedei valsts iestādē...
Man sanāk, ka mainīsies gan. Un ne pa vienu vien kripatu.
Tātad, vēlreiz. Ja pieņemam, ka DD uz konkrēto DŅ tērē 1250 naužus.
A. variants. DD maksā zocnodokli 25% no bruto algas, DŅ - 10.5. Šajā gadījumā bruto alga būs 1000 plus DD tai pa virsu maksās 25% no tās jeb 250 naudas. No tiem 1000 DŅ tiek atvilkti 10,5% jeb 105 nauži. Tātad, nodoklī aiziet 250+105=355...
B. variants. Valsts nosaka, ka maksā tikai, nu labi, DD, bet tādu pašu procentu (kopējo). Lai būtu Anšaprāt esošie "1-((1-0,105)*(1-0,25)) = 0,329 jeb 32,9%". No kopējā tēriņa 1250 atrēķinot 32.9% jeb 411.29 (tātad, tiek atrēķināts vairāk), pāri paliek 838.75. Manā aprēķinā, ja procentu likmi skaita kopā, kas, jā, laikam īsti pareizi nav, tā starpība ir vēl lielāka.
Vai es ko jaucu tagad?
Jā. A variantā bruto algu nosaki 1000, savukārt B variantā 1250 un tad nu naski rēķini nodokļus no divām dažādām summām un secini, ka tie ir atšķirīgi.
Es rēķinu nevis no bruto algas, bet no naudas, no darba devējs tērē uz konkrētu darba ņēmēju. Tač lasi biš uzmanīgāk.
Palaidniex rakstīja: ja es neko nejaucu - tad no algas vispirms atņem neatliekamo minimumu un jebkurus soc. apdr un ienākumu nodokļu % rēķina no bruto mīnus neapliekamais.
Nav tā ka tos atņem secīgi, un katru nākamo aprēķina no kārtējās starpsummas. Aprēķina no vienas un tās pašas summas. Pavaicā savai grāmatvedei
Bet vari mainīt vietām VSOAI kā gribi, pašas VSOAI iemaksas nemainīsies ne par kripatu...
Ir gan. Vispirms norēķina sociālo nodokli, tad no atlikušās summas atskaita neapliekamo minimumu un pēc tam no pārpalikuma ietur ienākuma nodokli. Tā vismaz pirms gadiem pieciem darīja. Varbūt tagad kaut kas ir mainījies... Bet varu uzjautāt mammai - algu grāmatvedei valsts iestādē...
Man sanāk, ka mainīsies gan. Un ne pa vienu vien kripatu.
Tātad, vēlreiz. Ja pieņemam, ka DD uz konkrēto DŅ tērē 1250 naužus.
A. variants. DD maksā zocnodokli 25% no bruto algas, DŅ - 10.5. Šajā gadījumā bruto alga būs 1000 plus DD tai pa virsu maksās 25% no tās jeb 250 naudas. No tiem 1000 DŅ tiek atvilkti 10,5% jeb 105 nauži. Tātad, nodoklī aiziet 250+105=355...
B. variants. Valsts nosaka, ka maksā tikai, nu labi, DD, bet tādu pašu procentu (kopējo). Lai būtu Anšaprāt esošie "1-((1-0,105)*(1-0,25)) = 0,329 jeb 32,9%". No kopējā tēriņa 1250 atrēķinot 32.9% jeb 411.29 (tātad, tiek atrēķināts vairāk), pāri paliek 838.75. Manā aprēķinā, ja procentu likmi skaita kopā, kas, jā, laikam īsti pareizi nav, tā starpība ir vēl lielāka.
Vai es ko jaucu tagad?
Jā. A variantā bruto algu nosaki 1000, savukārt B variantā 1250 un tad nu naski rēķini nodokļus no divām dažādām summām un secini, ka tie ir atšķirīgi.
Es rēķinu nevis no bruto algas, bet no naudas, no darba devējs tērē uz konkrētu darba ņēmēju. Tač lasi biš uzmanīgāk.
Nu tu varbūt pats domā, ka tu rēķini no tās naudas. Tikai kāpēc gan A, gan B variantā, tu pieņem ka darbadevējs tērēs uz vienu darbinieku 1250 naudas, ja pats nosacījumos saki, ka B variantā visi nodokļi ir DD izdevumi? A variantā tu veikli DD daļu pieliec pie kopējās summas, bet B variantā, nezin kāpēc tikai daļu no tevis paša noteiktās DD daļas.
Un Anša rakstītais saliktā % aprēķins kāreiz ir piemērojams tavam A variantam, kur tu vari aprēķināt cik tiks samaksāts nodokļos (kopā gan DD, gan DŅ) no konkrētās darbinieka bruto algas. Tikai nezin kādēl A variantā tu rēķini pa vienkāršo, bet B variantā piemet šo % bruto algai 1250!!!
Palaidniex rakstīja: ja es neko nejaucu - tad no algas vispirms atņem neatliekamo minimumu un jebkurus soc. apdr un ienākumu nodokļu % rēķina no bruto mīnus neapliekamais.
Nav tā ka tos atņem secīgi, un katru nākamo aprēķina no kārtējās starpsummas. Aprēķina no vienas un tās pašas summas. Pavaicā savai grāmatvedei
Bet vari mainīt vietām VSOAI kā gribi, pašas VSOAI iemaksas nemainīsies ne par kripatu...
Ir gan. Vispirms norēķina sociālo nodokli, tad no atlikušās summas atskaita neapliekamo minimumu un pēc tam no pārpalikuma ietur ienākuma nodokli. Tā vismaz pirms gadiem pieciem darīja. Varbūt tagad kaut kas ir mainījies... Bet varu uzjautāt mammai - algu grāmatvedei valsts iestādē...
Man sanāk, ka mainīsies gan. Un ne pa vienu vien kripatu.
Tātad, vēlreiz. Ja pieņemam, ka DD uz konkrēto DŅ tērē 1250 naužus.
A. variants. DD maksā zocnodokli 25% no bruto algas, DŅ - 10.5. Šajā gadījumā bruto alga būs 1000 plus DD tai pa virsu maksās 25% no tās jeb 250 naudas. No tiem 1000 DŅ tiek atvilkti 10,5% jeb 105 nauži. Tātad, nodoklī aiziet 250+105=355...
B. variants. Valsts nosaka, ka maksā tikai, nu labi, DD, bet tādu pašu procentu (kopējo). Lai būtu Anšaprāt esošie "1-((1-0,105)*(1-0,25)) = 0,329 jeb 32,9%". No kopējā tēriņa 1250 atrēķinot 32.9% jeb 411.29 (tātad, tiek atrēķināts vairāk), pāri paliek 838.75. Manā aprēķinā, ja procentu likmi skaita kopā, kas, jā, laikam īsti pareizi nav, tā starpība ir vēl lielāka.
Vai es ko jaucu tagad?
Jā. A variantā bruto algu nosaki 1000, savukārt B variantā 1250 un tad nu naski rēķini nodokļus no divām dažādām summām un secini, ka tie ir atšķirīgi.
Es rēķinu nevis no bruto algas, bet no naudas, no darba devējs tērē uz konkrētu darba ņēmēju. Tač lasi biš uzmanīgāk.
Nu tu varbūt pats domā, ka tu rēķini no tās naudas. Tikai kāpēc gan A, gan B variantā, tu pieņem ka darbadevējs tērēs uz vienu darbinieku 1250 naudas, ja pats nosacījumos saki, ka B variantā visi nodokļi ir DD izdevumi? A variantā tu veikli DD daļu pieliec pie kopējās summas, bet B variantā, nezin kāpēc tikai daļu no tevis paša noteiktās DD daļas.
Un Anša rakstītais saliktā % aprēķins kāreiz ir piemērojams tavam A variantam, kur tu vari aprēķināt cik tiks samaksāts nodokļos (kopā gan DD, gan DŅ) no konkrētās darbinieka bruto algas. Tikai nezin kādēl A variantā tu rēķini pa vienkāršo, bet B variantā piemet šo % bruto algai 1250!!!
Putrojies pamatīgi.
Tu vienkārši neesi sapratis, ko es ar to gribēju teikt (rakstīt). Un lai tā arī paliek, apnika jau kuro reizi skaidrot.
Eiro un cenas Latvijā
Līdz ar 2014.gada atnākšanu Latvija kļuvusi par eirozonas 18. dalībvalsti un iekļāvusies Eiropas Savienības valstu kodolā.
Pāreja no latiem uz eiro notiek saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.
Kādi komentāri un viedokļi par šo nozīmīgo notikumu?