Ļoti sakarīgs auto mūsdienu urbānajam lietotājam. Tiešs pēctecis pērn prezentētajam 208, kuru slavēju par vispārēju kvalitātes sajūtas lēcienu. Interesanti bija salīdzināt ar e-2008 un manuprāt elektrifikācija šajā attīstības stadijā ir stipri pārvērtētā. Taču, kā smejies, pirmie Nokia mobilie telefoni arī bija baigie ķieģeļi.

Interesantu norādi atradu Peugeot mājaslapā – tur e-2008 aprakstā minēts, ka pie konstanta ātruma 130 km/h nobraukums ir jādala ar divi attiecībā uz WLTP apstiprināto. Tāpat minēts, ka pavasarī, rudenī un ziemā vienas uzlādes nobraukums var atšķirties līdz pat 35%. Droši vien lielā mērā šo informāciju var attiecināt uz visiem mūsdienu elektromobiļiem.

Manuprāt arī laba kvalitātes, snieguma un cenas attiecība. Protams, ja tiek meklēts tieši uzlādējamais hibrīds.

Pāris dienas bija iespēja testēt Octavia ar 2,0 TDI EVO dīzeļdzinēju un automātisko pārnesumkārbu un uzreiz jāteic, ka šāda versija ir uzskatāma par praktiskā latvieša izvēli – neraugoties uz stingrajām emisiju normām, dīzelītis demonstrē gana labu dinamiku apvienojumā ar visnotaļ patīkamu degvielas patēriņu. Ražotājs šim dzinējam komplektā ar septiņpakāpju DSG automātu norāda 3,7 l/100km degvielas patēriņu, kas ņemot vērā automobiļa masu un virsbūves apmērus, ir ļoti cienījams rādītājs. Jāteic, ka pēc vairāk nekā 500 kilometru pieveikšanas pa dažādiem ceļiem un ne mazākajā mērā neaizraujoties ar ekobraukšanas paņēmieniem, borta datoriņš rādīja 4,5 litru vidējo degvielas patēriņu. Tas nozīmē, ka ar 45 litru bāku var nobraukt vairāk nekā 1000 km. Turklāt diezgan droši var apgalvot, ka ražotāja deklarēto vidējo patēriņu varētu sasniegt bez īpašas piepūles, tikai mazliet piekoriģējot braukšanas stilu. Ja runājam par dinamiku, tad 150 ZS dīzeļdzinējs ar 340 Nm griezes momentu 100 km/h sasniedz 8,7 sekundēs, kas šādam praktiskam ikdienas auto ir visai labs rādītājs. Lai nodrošinātu atbilstību jaunākajām emisiju normām, 2,0 TDI EVO dzinējs aprīkots dubulto (twin dosing) izplūdes gāzu apstrādi, kur divos katalizatoros, kas izvietoti viens aiz otra, tiek iesmidzināts AdBlue.

Pagaidām 2,0 TDI EVO pieejams ar 115 vai 150 ZS jaudu, bet vienīgā alternatīva ir 1,5 litru TSI benzīna dzinējs, kas arī attīsta 150 ZS, taču pieejams tikai ar sešpakāpju mehānisko transmisiju.

Drīzumā Octavia dzinēju paletei gaidāms papildinājums. Tiks uzsākta ražošana sekojošām versijām: 1,0 l TSI benzīnniekam (110 ZS); 1,5 l TSI dabas gāzes (CNG) versija (130 ZS); 2,0 l TDI dīzeļdzinējs (200 ZS) ar pilnpiedziņu; 1,0 l e-TEC hibrīddzinējam (110 ZS); 1,4 l plug-in hibrīds (204 ZS).

Jaunā Octavia kļuvusi par 19 mm garāka (Combi universālis par 22 mm), bet auto platums palielinājies par 15 mm. Tas nodrošina iespaidīgu plašumu salonā, it īpaši aizmugurē sēdošajiem. Nepilnus 4,7 metrus garajai Combi versijai bagāžas nodalījums paplašinājies par 30 litriem. Ar paceltām sēdekļu atzveltnēm tie būs 640 litri, bet maksimālā ietilpība sasniedz 1700 l.

Octavia standarta aprīkojumā iekļauta optika ar LED tehnoloģiju, ātruma ierobežotājs, līniju asistents, satiksmes uzraudzības sistēma, apsildāmas vējstikla sprauslas, ISOFIX stiprinājumi, priekšējo sēdekļu apsilde un 8 collu skārienjūtīgs krāsainais displejs. Dārgākās versijās ir kruīza kontrole, distances sensori priekšā un aizmugurē, atpakaļskata kamera, elektriski atverams un aizverams bagāžnieks, 10,25 collu digitālais instrumentu panelis un 10 collu centrālais ekrāns.

Octavia sākuma cena ir 19 200 eiro, bet rudenī būs pieejams arī Active aprīkojuma līmenis ar 81 kW 1,0 l TSI benzīna dzinēju un manuālo pārnesumkārbu, kura cena būs sākot no 17 700 eiro.

Varu labi salīdzināt ar iepriekšējās paaudzes modeli, jo sievai tāds ir. Pirmais un galvenais iespaids - jūtami uzlabojusies kvalitātes sajūta salonā, ērtāki sēdekļi. Krietni augstvērtīgāki apdares materiāli. Sīks piemērs - durvis aizveras patīkami blīvi, nevis kā bleķa kastes vāks. Kopumā jāteic - plats solis uz priekšu modeļa attīstībā un visnotaļ labs jaunpienācējs savā klasē.

Rapid universāļa pēctecis padevies tiešām augstvērtīgāks gan dizaina, gan tehniskā izpildījuma ziņā. Pēc sajūtām tas praktiski ir kompaktklases auto, kas acīmredzot ir bijis Scala veidotāju mērķis.

Porsche debija Latvijas Gada auto konkursā notiek ar markas bestsellera Macan atjaunoto versiju. Lai gan tas par divām trešdaļām sastāvot no Audi Q5 detaļām, jāteic, ka Porsche aura tomēr ir sajūtama - it īpaši šā zīmola apjūsmotājiem, pie kuriem zināmā mērā pieskaitu arī sevi.

Labs piemērs, kā samērā ikdienišķa auto izskatu ar veiksmīgiem un, iespējams, augstākos plauktos noskatītiem risinājumiem padarīt pievilcīgāku. Taču skaistums prasa upurus - šķietami lielāks un solīdāks auto realitātē nav īpaši ietilpīgāks par parasto Ceed hečbeku, kas, starp citu arī ir visnotaļ labs auto.

Kia Ceed panākums konkursā un salīdzinoši maz žūrijas komentāru, iespējams, skaidrojams ar to, ka šis auto neraisa polārus viedokļus. Pareizi uztaisīts, pēc sajūtām golf klases etalona līmenī. Nav kur piesieties un nav arī īpaši ko izcelt. Savukārt mūsdienu automobiļu ilgmūžība ir atsevišķs temats un principā attiecas uz visu firmu ražojumiem.

Ja Rifter ņem kā ģimenes minivenu, tad tikai ar jaudīgāko 130 ZS dīzeli. Šķiet, ka Rifter/Berlingo/Combo trijotne šoreiz tiek pasniegta tieši kā praktiskāka alternatīva priekšpiedziņas krosoveriem. Kā tas izdosies - rādīs laiks. Tomēr izskatās, ka krosoveru modes vilnis ir pārāk spēcīgs.

Skaistums ir liels spēks. Ja pieņem, ka jauna auto pirkums lielā mērā ir emocionāls pirkums, tad ir skaidrs uz ko francūži atkal ir tēmējuši. Iepriekšējās paaudzes 508. bija mēģinājums tuvoties vācu funkcionālismam. Laikam jau līdz galam nesanāca un tādēļ nolēma iet pa jau iemīto taciņu - dizains pāri visam.

Jaunais Touareg ir visnotaļ mūsdienīgs auto ar ļoti plašu pieejamo moderno tehnoloģiju klāstu. Nav jēga šeit uzskaitīt visus asistentus un ekrāna collas. Arī kvalitātes sajūta un braukšanas īpašības ir augstākajā līmenī. Taču ir viens bet, un tas ir saistīts ar cenu. Tas vairs nav Volkswagen. Izskatās, ka viņi vēlreiz kāpj uz Phaeton grābekļa.

Nav noslēpums, ka mūsdienās tik populārie krosoveri vairāk specializējušies šosejas braukšanā un ne katrs apvidnieciska paskata modelis spēj pieveikt pat vieglu bezceļu. Lai gan Dacia Duster konceptuāli ir tāds pats krosovers, faktiski šis budžeta klases auto joprojām ir kārtīgs bezceļnieks, protams, ja iet runa par pilnpiedziņas versiju.

Jaunais Duster no priekšgājēja atšķiras ar mūsdienīgāku dizainu, taču raksturīgākās iezīmes ir saglabājušās. Lielākais lēciens ir noticis interjera noformējuma, kā arī pieejamā drošības un komforta aprīkojuma ziņā. Apsēžoties pie stūres uzreiz var pamanīt, ka sēdpozīcija ir kļuvusi krietni ērtāka un dažādu regulēšanu iespējas ir plašākas. Noteikti jāuzsver, ka salonā ir ievērojami uzlabota skaņas izolācija. Labas ziņas ir arī tiem, kas šo auto vēlas izmantot kā apvidnieku. Salīdzinoši viegla un pareizi veidota virsbūve (mazas pārkares, pietiekams klīrenss un gana aizsargāta apakša) apvienojumā ar labu pilnpiedziņas sistēmu nodrošina, ka pārgājamības ziņā Duster joprojām ir uzskatāms par vienu no labākajiem piedāvājumiem tirgū. Vēl jāpiebilst, ka smagos apstākļos jūtami palīdz tāds vienkāršs tehniskais risinājums, kā pirmais pārnesums ar augstu pārnesumu attiecību, kas ļauj ļoti lēni ar stabiliem dzinēja apgriezieniem pārvarēt šaubīgas vietas, nebaidoties nosvilināt sajūgu.

Qashqai jau vairākus gadus ir bestsellers Eiropā un arī Latvijā. Tas uzskatāmi parāda, kādas ir vidusmēra pircēja vajadzības un gaume. Arī to, ka pilnpiedziņu izvēlas tikai retais, tādēļ ražotājs tagad izdomājis to piedāvāt tikai komplektā ar manuālo pārnesumkārbu.

No visiem trim Latvijas Gada auto 2018 pieteiktajiem feisliftētajiem modeļiem šis bija ar vispamanāmāko feisliftu.

Manuprāt priekšdaļas noformējums kļuvis pievilcīgāks. Kopumā visnotaļ patīkams un gana praktisks auto ikdienas lietošanai ar labu un taupīgu dīzeļdzinēju.

Sekojot sava mazākā brāļa – “3008” modeļa – pēdās, arī jaunais “Peugeot 5008” no minivena kļuvis par priekšpiedziņas krosoveru. To jau var uzskatīt par mūsdienu autobūves tendenci, jo dažāda izmēra minivenu tirgus samazinās, bet krosoveru popularitāte strauji aug. Latvijā krosoveru bums ir īpaši izteikts un novērojams jau vairākus gadus.

Neraugoties uz koncepcijas maiņu, jaunais “Peugeot 5008” saglabājis vairākas priekšteča īpašības. Automobilim ir tikai priekšējo riteņu piedziņa, kas ļauj palielināt salona aizmugures daļas un bagāžnieka ietilpību. Kardāna tuneļa iztrūkums nodrošina gludu grīdu. Tāpat ir pieejama septiņvietīga versija, kur trešās rindas abus atsevišķos sēdekļus var ielocīt grīdā vai izņemt ārā. Arī otrajā rindā ir trīs atsevišķi sēdekļi, kurus var bīdīt vai salocīt. Piecvietīgā versijā bagāžnieka ietilpība ir gana iespaidīgi 780 litri, ko pēc sēdekļu salocīšanas var palielināt līdz 1940 litriem.

Priekšdaļas dizains un priekšējā paneļa noformējums ir tikpat pievilcīgs un savdabīgs kā kompaktajam “3008”, kas tika prezentēts pagājušajā rudenī. Ekstravagantais izskats un ietilpīgais salons faktiski ir galvenie “5008” modeļa trumpji. Maza stūraina stūre, piepacelts instrumentu panelis, eleganti veidota viduskonsole un automātiskās pārnesumkārbas svira – tas viss nevar atstāt vienaldzīgu. Lielākajai daļai patīk, turklāt pat sākotnēji visai skeptiski noskaņotiem klasisku lietu piekritējiem. Protams, aprīkojuma sarakstā ir plašs mūsdienīga komforta un drošības aprīkojuma klāsts.

Dzinēju palete sastāv no 1,2 litru (130 ZS) un 1,6 litru (165 ZS) turbo benzīnniekiem, kā arī 1,6 litru (100 vai 120 ZS) un 2,0 litru (150 vai 180 ZS) turbodīzeļiem. Atkarībā no dzinēja pircēji var izvēlēties piecpakāpju mehānisko vai sešpakāpju automātisko pārnesumkārbu. Grūti gan iedomāties, kā varētu izskatīties parastās kārbas pārslēgs, jo automāta elegantā sviriņa savā vietā iederas ļoti harmoniski. Lai kaut kā attaisnotu krosovera nosaukumu, caurgājības uzlabošanai ir paredzēta īpaša saķeres kontroles elektroniskā sistēma “Grip Control”, kas cenšas uzlabot saķeri dubļaina, smilšaina vai sniegota ceļa apstākļos.

“Peugeot 5008” cenas sākas no 20 900 eiro un beidzas ar 35 900 eiro par GT versiju ar 180 ZS dīzeli un automātu.

Skaņas izolācija un kopējais komforta līmenis tiešām audzis. Dizains gan eksterjeram, gan interjeram man šķiet ļoti patīkams. Kopumā lielisks ģimenes auto mierīgai ikdienas lietošanai bez sportiskām ambīcijām.

Alfas pirmais krosovers tiešām izdevies. Tehniska odziņa - dīzeļiem pieejamas arī versijas ar aizmugures piedziņu, tad šim jau tā salīdzinoši vieglajam auto ir vēl mazāka pašmasa.

Praktiski jau noķēris klases etalonu Golfu, pieejamā komforta aprīkojuma ziņā varbūt pat mazliet pārspēj. Vienīgi atlikušās vērtības ziņā, iespējams, nedaudz zaudē. Taču tam vajadzētu mainīties, jo izturības ziņā VW reputācija iet uz leju. Taisnības labad gan jāatzīst, ka Hyundai ir slavens ar dikti dārgām rezerves daļām.

Krosoveru modes vilnim seko mazāks vilnītis, proti, uz mazās klases modeļu bāzes veidoti krosoverīši. Šoruden prezentētais “Kia Stonic” ir tipisks šādas koncepcijas auto.

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka tieši tāpat kā visi mūsdienu mazās klases automobiļi faktiski nav nekādi mazie, arī uz to bāzes veidotie pseidoapvidnieki izmēros nav sīkuļi. Ar retiem izņēmumiem, arī tāds šķietami būtisks apvidnieka aprīkojums kā pilnpiedziņa, mazajiem krosoveriem parasti nemaz netiek piedāvāts. Tas ir labi saprotams, jo tiem dažiem modeļiem, kuriem visu riteņu piedziņa tiek piedāvāta, pircēji to izvēlas ļoti retos gadījumos. Tādēļ, ka tā sanāk lētāk un būtībā vairākumam šādu auto lietotāju pilnpiedziņa nav vajadzīga.

“Kia” pieturas mūsdienu tendencei un savu “Stonic” cenšas pasniegt kā uz jauniešiem orientētu stilīgu braucamrīku lielpilsētas džungļiem. Eiropā tas varbūt tā arī ir, ja pieņemam, ka jaunās paaudzes dzīvē automobiļiem vispār vēl ir kāda vieta. Taču pie mums mazos džipiņus, kā tos parasti mēdz dēvēt, visbiežāk stūrē dāmas. Pēc izskata “Stonic” ir tipisks mūsdienu “Kia” ar visnotaļ eiropeisku dizainu tā klasiskākajās izpausmēs. Salona apdares kvalitāte ir visnotaļ pieņemama. Gan eksterjeram, gan interjeram tiek piedāvāta liela krāsu salikumu dažādība, lai uzrunātu jau minēto jauniešu auditoriju. Šim pašam pircēju lokam vēl svarīgāks droši vien būs pieejamais mūsdienu komforta un drošības aprīkojums – sākot ar dažādiem elektroniskiem asistentiem un beidzot ar visādu viedierīču pieslēgumiem. Šīs lietas tehniskajos aprakstos aizņem krietni vairāk vietas, nekā dzinēju un transmisiju raksturojumi. “Stonic” dzinēju palete sastāv no 1,0 l (120 ZS), 1,2 l (84 ZS) un 1,4 l (100 ZS) benzīnniekiem, kā arī 1,6 l (110 ZS) dīzeļa. Pagaidām pieejama tikai mehāniskā pārnesumkārba, kas varētu ne īpaši patikt lielākajai daļai potenciālo pircēju, taču tad ir jāpaciešas līdz nākamajam gadam, kad parādīsies jaunā septiņpakāpju automātiskā transmisija.

“Latvijas Gada auto 2018” pretendentu lielajā testu vīkendā “Stonic” bija pats svaigākais jaunpienācējs, tādēļ žūrijai par to bija īpaša interese un šķiet, ka lielākajai daļai jaunais “Kia” modelis vilties nelika. “Kia Stonic” sākuma cena ir 13 990 eiro, bet testiem tika piedāvāts auto ar litrīgo trīscilindru turbo benzīna motoru un gana augstu aprīkojuma līmeni par 19 tūkstošiem eiro.

Salīdzinot ar Navara un L200, šim likās komfortablāka gaita, kas netraucēja būt pārliecinošam bezceļos. Interesanti izveidots priekšējais bampers ar izvirzījumu aiz kura ļoti eleganti novietojas vinča.

Veiklības braucienos pie Mola atklājās, ka konkrētajam eksemplāram ir automātiskā bremzēšana atpakaļgaitā. Līdz šim nebija gadījies sastapties ar tādu fīču.

Amerikāņu auto, kas pielāgots Eiropai. Vienkāršākajām versijām, iespējams, mūsu tirgū ir kādas izredzes, bet bagātāk aprīkots variants ir padārgs un šajā cenu kategorijā ir citi stabili līderi. Gada auto organizētajā bezceļu testā atklājās, ka šo auto aizmugurē nav kur aizāķēt, lai gan bamperī ir aizbāznis aiz kura itkā paredzēts ieskrūvēt āķi. Labi, ka vismaz priekšējā bamperī nav falšs āķa skrūvēšanas vietas aizbāznis.

Pievilcīgs eksterjers un interjers. Salonā īpaši izdevusies šķiet viduskonsole ar automatiskās kārbas pārslēgsviru. GT line noformējums kopumā visai iespaidīgs un izskatās dārgi. Diemžēl maksā arī padārgi. Pārdevēji stāstīja, ka dāmām esot liela interese par šo modeli. Kā smejies - skaistums ir liels spēks.

Neraugoties uz markai neraksturīgo konstrukciju, kuras pamatā ir priekšpiedziņas platforma ar šķērsām novietotu dzinēju, pēc sajūtām joprojām ir BMW. Testētā pilnpiedziņas versija pārsteidza ar salīdzinoši labām bezceļa īpašībām.

Lielāks Tiguans. Pie mums, kur kompaktie krosoveri nereti tiek uzskatīti par dāmu auto, tas var izrādīties pievilcīgāks veču auditorijai. Tehniski tas pats Tiguans, kas protams nekādā gadījumā nav trūkums.