Es neko pozitīvu nerakstu. Tāpat, es neko neattaisnoju, bet kāpēc visur figurē termins 'kulaki".
Piemēram, mūsu pašu latvijas wikipēdijā rakstīts - par 1949.gada martu:
"No Latvijas izsūtīja 9147 ģimenes, kas tika klasificētas kā kulaki, tajās bija 29 252 cilvēki un 3841 nacionālistu ģimeni (12 881 cilvēks)."
Nevienam no jums neuzradās jautājums - kas bija kulaki? Kāpēc viņus sauca kulaki?
Piemēram, 1911.gadā krievijas avīze «Речь» ( vārds kulaki - arī radās krievijā. To neizdomāja latvieši) -
«добрая половина крестьянских посевных земель находится в руках городских кулаков, скупивших по 30 и более наделов».
Bija tāds politiķis - Pjotrs Stolipins ( lv.wikipedia.org/wiki/Pjotrs_Stolipins ) viņš izveidoja reformas zemkopības nozarē, un ļoti daudzi zemnieki un pilsētnieki ieguva ļoti lielus zemes gabalus, dažādās mahinācijās, tieši tāpat, kā to dara tagad, darīs nākotnē, un darīja agrāk.. Un tad, to izīrēja citiem. Īres maksu ņēma ražā, vai naudā, par kuru algoja citus, lai tie strādā uz viņu zemes.
Tāpat, kulaki pēc ražas novākšanas, iepirka graudus pa lēto, un tad ziemā, pārdeva vairākas reizes dārgāk. Ja zemniekiem naudas nebija, deva "kredītā".
Tā radās termins - "kulaki" - jo viņi tur savu rajonu kulakā.
..
Es nesaku, ka tā bija Latvijā. Varbūt tā nebija, lai gan Latvija arī piedzīvoja Stolipina reformas, jo tad bija Krievijas sastāvā, un arī atrodot tādu rakstu ( lv.wikipedia.org/wiki/Agr%C4%81r%C4%81_reforma_Latvij%C4%81 ) , redzams, ka Latvijas agrārā reforma no krievijas reformas, maz ar ko atšķīrās.
Tāpat, nesen lasīju rakstu par kara gūstekņiem. Tajā rakstā nefigurēja termins kulaki. Tur rakstīja - "lielie lauksaimnieki", un tur bija aprakstīts, kā kara gūstekņus nodarbināja lielie laukstrādnieki gandrīz par velti, turklāt, tos turēja lielos daudzumos. Raksts bija par Krieviju. Bet bija par to, ka nevienam tie lielie lauksaimnieki nepatika.
.....
www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/lauksaimnieciba/augkopiba/meklet-tema/262-latvijas-lauksaimnieciba-1939-gada
Šajā portālā ir oficiālā 1939. gada statistika par saimniecībām. Tur, 4,lapaspusē ir rakstīts, ka Latvijā 1939.gadā bija 1096 saimniecības virs 100 ha, tad 14696 saimniecību bija no 50-100ha.
1939.gadā, laukos, vidējais bērnu skaits ģimeņē bija apmēram 4. Nedaudz mazāk. Tātad, aptuveni 6 cilvēki ģimenē. Neskaitot, ka laukos kopā ar bērniem un vecākiem, dzīvoja arī vecvecāki. Un arī tie tika pakļauti tādām pašām represijām.
Sanāk, ka tikai no lielām saimniecībām, vajadzēja izvest - 7000 cilvēku, bet no 50-100 - 84 000.cilvēku.
Bet tik daudz neizveda.
Turklāt, piemēram 1949.gadā tika izvestas 9147 ģimenes, kas tika klasificētas kā kulaki, tajās bija 29 252 cilvēki.
Tatad, ģimenē vidēji 3 cilvēki - tēvs, māte, bērns... vai tikai viens vecāks ar bērniem... Kaut kas dīvains. 41.gadā vēl mazāk.
Pēc kādiem kritērijiem izveda? Tāds ir jautājums. Jo skaidri redzams, ka neizveda pat pusi lielo lauksaimnieku. Kāpēc vienus izveda, bet citus - nē?
Bet es neko nerakstu, ka tas bija labi. Tas bija ļoti slikti. Vienkārši ļoti daudz jautājumu, uz kuriem skaidras atbildes nav. Vienīgais, ko dzirdu, - ir - cik slikti, vai tev vajag sadot pa mūli ( dubis).
Bet žēl, ka nav neviena gudra cilvēka, par ko varētu šo tēmu pārrunāt.