- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
"Savai mājai pietiek" diemžēl nerisina globālas problēmas. Varbūt padomā, kādēļ bez elektrības dzīvo tieši tie reģioni, kur saule spīd daudz vairāk, nekā mūsu platuma grādos.
Kādēļ uzskati, ka nepamatoti? Es runāju par faktisko situāciju, nevis nākotnes teorētiskajām iespējām. ŠOBRĪD ogles ir tās, kas rada 38% pasaules elektroenerģijas un vienīgais elektrības izejmateriāls, kura kapacitāti iespējams paplašināt pēc nepieciešamības - t.i. nosegt pieaugošo patēriņu.
Vai esi gatavs apstrīdēt kādu no konkrētām tēzēm, kas ir pamatā manam viedoklim:
1) elektroauto rada papildus elektroenerģijas patēriņu
2) pasaulē pastāv elektroenerģijas deficīts un vairāk kā miljards cilvēku mūsdienās joprojām dzīvo bez elektrības, ar visām no tā izrietošajām skarbajām sekām
3) iekšdedzes dzinējs efektivitātē un CO2 "pēdā" (dedzina ogļhidrātus, nevis oglekli) ir aptuveni līdzvērtīgs gāzes elektrostacijai
4) pārskatāmā periodā ar esošajām tehnoloģijām patēriņa pieaugumu var nosegt tikai ar papildus ogļu elektrostacijām.
Manā skatījumā, kamēr vien pasaulē ir cilvēki, kam jādzīvo bez elektrības un elektrība tiek ražota ar oglēm, katrs elektroauto tikai pasliktina situāciju. Piedevām - pat brīdī, kad visi būs nodrošināti ar elektrību un visas ogļu stacijas aizstātas, es joprojām būšu pret elektroauto. Kādēļ? Ja nav liela atšķirība starp gāzes (nākamais lielākais un joprojām fosilais avots aiz oglēm) elektrību un iekšdedzes dzinēju, neredzu pamatu tāda apjoma ķīmisko atkritumu ražošanai, kādus pieprasa patreizējās akumulatoru tehnoloģijas. Un te nu jāpiebilst tā bēda, ko neviens "zaļais" negrib pat dzirdēt - ja enerģētikā ir reālas iestrādes un cerība šī gadsimta laikā tikt pie jauniem enerģijas avotiem (piemēram, kodolsintēzes), tad par akumulatoru aizstāšanu nevienam nav pat ideju, kurā virzienā pētīt. Notiek tikai bakstīšanās un mistiska cerība uz veiksmi, nevis zinātnisku tehnoloģiju izstrādi.
Un nepavisam negribu tev piekrist par tikai 10-20% braukšanas samazinājuma potenciālu, optimizējot darbu. Tie, kas savu darbu dara pilnu darba dienu pavadot konkrētā vietā, ir absolūtais vairākums. Piedevām, kā jau minēju, tie, kuriem pašiem faktiski diena rit pie datora un nav piesieta konkrētai vietai, "paņem līdzi" nosacīti piesaistītās darba vietas - veikalus, kafejnīcas, frizētavas u.tml. Šobrīd faktiski visa valsts pārvalde ir ģeogrāfiski sakoncentrēta Rīgas vēsturiskajā centrā, kura sastrēgumos vaino Ušakovu. Bet vai ir kāds objektīvs pamats likt visai ierēdņu armijai ikdienā gāzties uz Rīgas centru?
ES daudz ko plāno. Bet praksē ES brūk - projekts ir izgāzies, atliek vienīgi minēt, cik ilgs un sāpīgs būs sabrukšanas process.
Ko vēlējies pateikt, ielienot topikā par to, kas būtu jādara valstij, lai mazinātu sastrēgumus un pasakot negaidi no valsts, dari pats? Kādēļ pārmet man nez ko, lai gan piedāvāju idejas kā sastrēgumus mazināt bez cilvēku ikdienu pasliktinošiem ierobežojumiem, kas ir izmantojamas arī valstij. Kādēļ tie, kas šeit stumj lielāku valsts varu un papildus ierobežojumus seku novēršanai, nevis risinājumus problēmai, tevī nekādus iebildumus nerada?
Jā, ģeotermālā enerģētika ir viens no risinājumiem un, atšķirībā no saules un vēja enerģijas, ir plānojama un patiešām noderīga maiņstrāvas tīkla uzturēšanai. Tikai kaut kā netiek "zaļo" stumta. Arguments - "nav ekonomiski izdevīgi" šajā kontekstā neiztur kritiku - arī neuzticamā saules un vēja enerģija nekādi nav ekonomiski izdevīga, tomēr tas nav traucējis šos risinājumus uzspiest ar varu.
Daži saka? Vēlies apstrīdēt, ka ogļu elektrība joprojām pasaulē sastāda 38% no visa apjoma un ir vienīgā, kas netiek izmantota savā patreizējā 100% kapacitātē, tādējādi faktiski kļūstot par vienīgo avotu papildus patēriņam?
Un ko gribēji pateikt ar vispārzināmām ķīmiskajām formulām? To, ka dabasgāze ir labāka par oglēm? Es tam pilnībā piekrītu, tikai kāda tam nozīme šajā kontekstā?
Piedevām - šis ir lietojams ka reģionu attīstības līdzeklis. Var, piemēram, atslogot arī Siguldu un izveidot šādu reģionālo koplietošanas valsts pārvaldes biroju Līgatnē. Pakārtoti veidosies arī pieprasījums pēc papildus servisiem - veikaliem, ēdnīcām, frizētavām u.c., kas attiecīgi veicinās vēl papildus darba vietu vienmērīgāku sadalīšanos.
Jā, arī Ķekavā tādu pat. Valsts pārvaldei rādīt piemēru un nodrošināt attālinātu darba vietu pieejamību visā valstī. Brīdī, kad darbinieks aiziet no vienas iestādes, tikpat labi tas var uzsākt darbu citā iestādē un pat nemainīt savu fizisko darba vietu. Ilgtermiņa šis process ir visnotaļ izlīdzināts un katras atsevišķās darba vietas uzturēšana nav īpaši dārga, ja saglabājas pārējā infrastruktūra.
Un kāds sakars globālajam CO2 līmenim ar enerģijas ieguves veidu sadalījumu atsevišķās valstīs? Piedevām ASV dabasgāze ir nokļuvusi pirmajā vietā tikai pateicoties frekingam, par ko zaļie kliedz vēl skaļāk par CO2.
Izskatās, ka nemēģināji pat iedziļināties - es piedāvāju organizēt darbu attālināti Siguldas birojā, aizstājot starppilsētu braucienu un sastrēgumus, nevis darbu no mājām.
Ja pateikšu kontu, cik ieskaitīsi?
Nez, to, ka Eiropa ir ne tikai Skandināvija, esi kādreiz dzirdējis? Mūsu cenas tevis nosauktajām lietām noteikti nav lētākās Eiropā. Kvalitatīva pārtika daudzviet Eiropā maksā tik, cik pie mums atliekas Maximā. Apģērbus u.c. ilgtermiņa patēriņa preces jau gadiem nepērku Latvijā - šeit kvalitāte ir zemāka un cenas nesamērīgi augstākas. Jā - relatīvi lēti ir servisa pakalpojumu, jo nez kādēļ lamājam valdību par zemajām algām, bet kaimiņam par padarīto negribam maksāt - darbs šeit netiek cienīts.
Kās pietrūkst, lai tādi "zaļie" cīnītos par kopābirojošanu, nevis kopābraukšanu? Acīmredzot saprāts - tieši tā trūkums ir kopīgs "zaļajiem". Mūsdienās milzu slodzi no transporta un nepieciešamību pēc sabiedriskā transporta varētu noņemt, organizējot darbu attālināti. Biroja darbā, ja tas nav saistīts ar klientu apkalpošanu, darba vieta ir brīvi pārvietojama. Kas liedz, piemēram, tām pašām valsts iestādēm kopīgi apzināt visus ierēdņus, kas brauc uz darbu Rīgā no Siguldas, un nodrošināt kopīgu valsts pārvaldes darbavietu ēku Siguldā? Arhaiska vēlme uz dokumenta papīra izdrukas uzlikt tintes zīmogu, neskatoties uz to, ka dokuments ir elektroniski saskaņots un parakstīts DVS?
Kādēļ, piemēram, visi VID ierēdņi bija jāsakopo vienā ēkā, kam katastrofāli trūkst stāvvietu un sabiedriskā transporta pieejamība? Bet tā jau nav īstā problēma, vai ne? Ir taču jāliek cilvēkiem bezjēdzīgi braukt un pēc tam šo procesu vēl jāapgrūtina.
Un atkal... Atpakaļ pie tā, ka braukt vajag!!! Mēģināsim par katru cenu sastūķēt cilvēkus sabiedriskajā transportā. Varbūt vēl, kā Japānā, algosim iestūmējus. Un NEKO nedarīsim lai novērstu cilvēkiem nepieciešamību katru dienu pavadīt ceļā laiku, ko savādāk varētu vletīt ģimenei, kādai lietderīgai nodarbei vai kaut vai atpūtai.
Tas nav risinājums, jo pat Dambja elektrobusi ir jābaro ar akmeņogļu elektrību. Vai kaut ko vairāk par to, uz ko varam cerēt pasaules enerģētikā zini, jeb tava pasaulē un "risinājumi" beidzas Rumbulā?
Man galīgi nav iebildumu, ja tiek attītītas tehnoloģijas, kas mūsu dzīvi var padarīt vēl labāku un tīrāku. Tikai nevajag jaukt tos vienā maisā ar ierobežojumiem un aizliegumiem, kas dzīvi padara sliktāku. Viennozīmīgi fosilā enerģētika nav izmantojama bezgalīgi, tomēr tās ierobežošana šobrīd - bez reāla aizstājēja, faktiski samazina dzīves līmeni un tam sekojoši mūsu potenciālu radīt jaunas tehnoloģijas - dzīvojot nabadzībā ir grūtāk veltīt naudu zinātnei.
Kambrijs un Mezozojs ar augstajiem co2 līmeņiem ir bijuši "visražīgākie" periodi sugu attīstībā. Vai tev ir kāds objektīvs iemesls apgalvot, ka tieši ledusāču un koraļļu labklājība (ja pieņemam, ka šī problēma ir patiesa) ir svarīgāka par visai florai un faunai kopumā labvēlīgas vides veidošanu?
"Man kaut kā gribas, lai tās sugas, kur viņas dzīvo, tur viņas apmēram arī paliek" - dīvaina vēlme, kas ir pretrunā ar evolūcijas jēgu. Būtu saprotama no kreacionista - nedod Dievs sabojāt perfekto darinājumu.
"Saprātīgi saimniekojot, lai nebūtu visādu karu, bada un ūdens trūkuma problēmas" - tieši enerģētika ir radījusi vislielāko labklājības un dzīves apstākļu uzlabojumu cilvēces vēsturē. Vai tavuprāt elektroenerģijas nodrošināšana tiem vairāk kā miljardam zemes iedzīvotāju, kam tāda joprojām nav pieejama, nerisinātu virkni problēmu ar karu, badu, nabadzību, ūdens trūkumu un migrāciju?
Jā - mēs varam daudz un mums ekoloģiskā situācija ir salīdzinoši pat ļoti laba. Bet vai kādam mēs daram labu, sadārdzinot savu dzīvi un vairojot nabadzību savā valstī?
"Gadu tūkstošiem tās papardes un citi augi to CO2 piesaistīja un pamazām izvāca ārā no atmosfēras.
Tad, kad to visu atrada, to nosvilināja pāris simtgadēs."
Gandrīz pilnībā šim var piekrist ar mazu precizējumu (vēl nav pāris simtgades un ne tuvu viss ir nosvilināts) - bet ideja pareiza.
Viedokļu atšķirība jau sākas tajā - vai tas ir labi vai slikti.
Skatoties no augu viedokļa - mēs esam parūpējušies par atjaunotu barības bāzi augiem no bada līmeņa līdz mērenam izsalkumam. Augi paši izrija savu "pārtiku" un nebūt nav spējuši pielāgoties jaunajiem aptākļiem - tātad ne tikai cilvēks ir spējīgs iznīcināt savu eksistences vidi! Bet cilvēks ir spējis augu pašiznīcināšanos novērst.
Kāds būtu tavs viedoklis par šādu skatījumu?
Situācija, kurā cilvēks ir spiests darīt jebko piespiedu kārtā ir nesalīdzināmi sliktāka no daudziem aspektiem salīdzinājumā ar pozitīvu motivāciju. Gadījumā ar elektroauto - vai neliekas mazliet absurdi, ka tiek bīdīts papildus elektrības patēriņš sitācijā, kurā pasaulē kopumā varāk kā miljards cilvēku joprojām dzīvo vispār bez elektrības, bet tie, kam elektrība ir - pieaugošo patēriņu nosedz ar... fosilo kurināmo. en.wikipedia.org/wiki/Electricity_generation#/media/File:Electricity_production_in_the_World.PNG
Protams, ir cilvēki, kas šajā saredz ekoloģiju un rūpes par pasauli, uzskatot, ka jebkādu citu motīvu meklēšana ir folijas cepurīte.
Lietoju. Braucu arī ar vilcieniem un lidmašīnām, uzrādot dokumentus. Bet ir būtiska atšķirība iespējā tos nelietot. Varas iespējas mainās radikāli brīdī, kad zūd alternatīvas iespēja.
Nu un? Šos cilvēkus pārvietot ir lētāk un humānāk, nekā likt mirt Āfrikas iedzīvotājiem tādēļ, ka viņi nevar atļauties elektrību. Jeb to arī nezināji, ka elektrība ne tuvu nav pieejama visiem pasaules iedzīvotājiem un CO2 kvotas šo situāciju tikai pasliktina?
Vai tas ir labi? Vai esi pamanījis arī, ka iespējas anonīmi pārvietoties samazinās? Tālākā vilcienā, tāpat kā lidmašīnā vairs netiksi bez reģistrācijas un personu apliecinoša dokumenta... Arī palikušās automašīnas sāk uzraudzīt ar totālas kontroles, nevis pārkāpējus fiksējošām iekārtām. Un šim procesam tiek izmantot divi pamata argumenti - terorisms un ekoloģija. Abi mākslīgi radīti...
Ūdens līmeņa celšanās ir lielākais potenciālais diskomforts, kas... visvairāk apdraud tos, kam nebūtu par ko sūdzēties. Villas jūras krastā cietīs dažviet un atsevišķos gadījumos, piemēram holandiešiem, nāksies mazliet pārvākties. Bet nez vai Holandieša nepieciešamība pārvākties uz Beļģiju ir lielāka nelaime par sīrieša, palestīniešu vai venecuēlieša šodienas likteni, kuram nav nekāda sakara ar klimata pārmaiņām.
Bet par sausajām akām parunā ar tiem, kas piedzīvoja 1930os gadus ASV. Un pie tā nu nekādi nevar vainot fosilo degvielu vai co2.
OIK ir piemērs, kā pat vietējie afēristi var nopelnīt, izmatojot radītos spēles nosacījumus. Bet par globālākiem jautājumiem runājot - mazākos auto ar mazāko patēriņu ražo Tata, bet tā nespēj nokļūt Eiropas tirgū dažādu prasību dēļ. Vienlaikus indieši ne tuvu nevar atļauties iegādāties Eiropas supersadardzinatos auto. Vai šāds ekonomiskais nošķirums ir izdevīgs Eiropas un Indijas parastajiem iedzīvotājiem? Vai tomēr starptautiskā līmeņa "OIK" bīdītājiem? Vai, mazliet atkāpjoties no auto, tavā skatījumā starpvalstu tirgošanās ar CO2 kvotām nav saskatāma zināma līdzība ar OIK?
Volvo no 2020. gada būs ātruma ierobežotājs uz 180 km/st
Un kā tava doma palīdzēs, ja tiks izmantoti plug-in čipi? Vai programma ar režīmu skatei - "dīzeļgeita" pierādīja, ka var ECU iešūt mākslīgo intelektu, bet tu domā, ka nav iespējama čipa režīmu pārslēgšana caur OBD? Protams, ir iespējami skarbi risinājumi ar plombētiem vai līdzīgi aizsargātiem ECU, bet tas faktiski nozīmētu jaunus ražošanas standartus, kuru ieviešanai vajadzētu ļoti ilgu laiku. Lūk piemērs: e-call ideja dzima 1999.gadā. Un tikai 2018. gadā tā ir kļuvusi obligāta prasība jaunajiem auto. Un tas ir risinājums, kuram faktiski nav nekāda pretspara un neapmierinātības un attiecīgi vēlmes apiet no lietotāju puses.