Manam auto gāzes noskrējiens ir apmēram elektromobiļa sniedzamības līmenī. Neskatoties uz to, ka gāzes uzpilde ir nesalīdzināmi ātrāka par elektrību, bet lēnāka par benzīnu, kā arī varu turpināt braukt ar benzīnu, ja gāze beidzas, izjūtu šo ierobežojumu kā neērtību un vēlos atgriezties pie dīzeļauto. Un tas neskaitot faktu, ka rozetes pieejamība, kuru te daži piesauc kā biežāku nekā DUS, priekš manis ir tik tāla, ka ziemas sezonā akumulatoru pielādēšanai ir vienkāršāk noskruvēt un aiznest pie rozetes, nekā atrast pieejamu rozeti ar visu auto.

Mana sieva tomēr spēj paveikt tualetes apmeklējumu, ja tāds nepieciešams, laika sprīdī, kurā elektroauto uzlādēt nav iespējams.

Jā, ļoti patika beigu frāze: "Arī braucot ar iekšdedzes dzinēja auto, visticamāk, būtu nepieciešama kāda apstāšanās, vai nu labierīcību apmeklējumam, degvielas uzpildei, vai kafijas iegādei." Nekas vairāk neliecina par sliktu pieredzi, kā mēģinājums to attaisnot.

Sanāk diezgan regulāri. Vācijā neierobežotajos posmos normāli braucu ap 160, bet bieži pieklājības pēc paātrinos, lai ātrāk varētu pārkārtoties un palaist tos, kam tas ir par lēnu.

Pašam neliekas kaut kas dīvains idejā par auto, kam nav nemotors, bet ir ierobežotājs?

Neviens tak neliedz čipā iešūt oriģinālā softa emulatoru, kas ieslēdzams pēc vajadzības. Jau tagad eksistē čipi ar maināmiem režīmiem - t.i. vari uz paneļa ar pogu ieslēgt vai izslēgt čipojumu. Izslēgtā stāvoklī virknē ieslēgtais čips laiž cauri 1:1 oriģinālo signālu un nav atšķirams no taisna vada

Acīmredzot neesi pat tuvu stāvējis izpratnei par drošu auto vadīšanu. "Uzbēršana" ļoti daudzās situācijās ir veids, kā novērst avārijas situāciju. Ierobežotājs faktiski pārvērstu ne vienu vien avārijas situāciju reālā avārijā.

Tieši tā - izmantojot fosilā kurināmā enerģētiku ir iespējams radīt mākslīgas apūdeņošanas sistēmas pat tuksnesī. Bet tas taču ir pretrunā ar alarmistu bubuli - ūdens trūkumu. Tas gan neiet kopā ar viņu pašu klimata modeļu mehāniku - CO2 "feedback" pamatojas tajā, ka palielina ūdens iztvaikošanu - t.i. pastiprina dabisko ūdens aprites ciklu - tieši tādēļ ar CO2 bagātajos periodos valdīja tropisks (ar ūdeni bagāts), nevis tuksnešu klimats. Vai šo pamatskolas bildi visi jau ir aizmirsuši?

Un kā tava doma palīdzēs, ja tiks izmantoti plug-in čipi? Vai programma ar režīmu skatei - "dīzeļgeita" pierādīja, ka var ECU iešūt mākslīgo intelektu, bet tu domā, ka nav iespējama čipa režīmu pārslēgšana caur OBD? Protams, ir iespējami skarbi risinājumi ar plombētiem vai līdzīgi aizsargātiem ECU, bet tas faktiski nozīmētu jaunus ražošanas standartus, kuru ieviešanai vajadzētu ļoti ilgu laiku. Lūk piemērs: e-call ideja dzima 1999.gadā. Un tikai 2018. gadā tā ir kļuvusi obligāta prasība jaunajiem auto. Un tas ir risinājums, kuram faktiski nav nekāda pretspara un neapmierinātības un attiecīgi vēlmes apiet no lietotāju puses.

"Savai mājai pietiek" diemžēl nerisina globālas problēmas. Varbūt padomā, kādēļ bez elektrības dzīvo tieši tie reģioni, kur saule spīd daudz vairāk, nekā mūsu platuma grādos.

Kādēļ uzskati, ka nepamatoti? Es runāju par faktisko situāciju, nevis nākotnes teorētiskajām iespējām. ŠOBRĪD ogles ir tās, kas rada 38% pasaules elektroenerģijas un vienīgais elektrības izejmateriāls, kura kapacitāti iespējams paplašināt pēc nepieciešamības - t.i. nosegt pieaugošo patēriņu. Vai esi gatavs apstrīdēt kādu no konkrētām tēzēm, kas ir pamatā manam viedoklim: 1) elektroauto rada papildus elektroenerģijas patēriņu 2) pasaulē pastāv elektroenerģijas deficīts un vairāk kā miljards cilvēku mūsdienās joprojām dzīvo bez elektrības, ar visām no tā izrietošajām skarbajām sekām 3) iekšdedzes dzinējs efektivitātē un CO2 "pēdā" (dedzina ogļhidrātus, nevis oglekli) ir aptuveni līdzvērtīgs gāzes elektrostacijai 4) pārskatāmā periodā ar esošajām tehnoloģijām patēriņa pieaugumu var nosegt tikai ar papildus ogļu elektrostacijām. Manā skatījumā, kamēr vien pasaulē ir cilvēki, kam jādzīvo bez elektrības un elektrība tiek ražota ar oglēm, katrs elektroauto tikai pasliktina situāciju. Piedevām - pat brīdī, kad visi būs nodrošināti ar elektrību un visas ogļu stacijas aizstātas, es joprojām būšu pret elektroauto. Kādēļ? Ja nav liela atšķirība starp gāzes (nākamais lielākais un joprojām fosilais avots aiz oglēm) elektrību un iekšdedzes dzinēju, neredzu pamatu tāda apjoma ķīmisko atkritumu ražošanai, kādus pieprasa patreizējās akumulatoru tehnoloģijas. Un te nu jāpiebilst tā bēda, ko neviens "zaļais" negrib pat dzirdēt - ja enerģētikā ir reālas iestrādes un cerība šī gadsimta laikā tikt pie jauniem enerģijas avotiem (piemēram, kodolsintēzes), tad par akumulatoru aizstāšanu nevienam nav pat ideju, kurā virzienā pētīt. Notiek tikai bakstīšanās un mistiska cerība uz veiksmi, nevis zinātnisku tehnoloģiju izstrādi. Un nepavisam negribu tev piekrist par tikai 10-20% braukšanas samazinājuma potenciālu, optimizējot darbu. Tie, kas savu darbu dara pilnu darba dienu pavadot konkrētā vietā, ir absolūtais vairākums. Piedevām, kā jau minēju, tie, kuriem pašiem faktiski diena rit pie datora un nav piesieta konkrētai vietai, "paņem līdzi" nosacīti piesaistītās darba vietas - veikalus, kafejnīcas, frizētavas u.tml. Šobrīd faktiski visa valsts pārvalde ir ģeogrāfiski sakoncentrēta Rīgas vēsturiskajā centrā, kura sastrēgumos vaino Ušakovu. Bet vai ir kāds objektīvs pamats likt visai ierēdņu armijai ikdienā gāzties uz Rīgas centru?

ES daudz ko plāno. Bet praksē ES brūk - projekts ir izgāzies, atliek vienīgi minēt, cik ilgs un sāpīgs būs sabrukšanas process.

Ko vēlējies pateikt, ielienot topikā par to, kas būtu jādara valstij, lai mazinātu sastrēgumus un pasakot negaidi no valsts, dari pats? Kādēļ pārmet man nez ko, lai gan piedāvāju idejas kā sastrēgumus mazināt bez cilvēku ikdienu pasliktinošiem ierobežojumiem, kas ir izmantojamas arī valstij. Kādēļ tie, kas šeit stumj lielāku valsts varu un papildus ierobežojumus seku novēršanai, nevis risinājumus problēmai, tevī nekādus iebildumus nerada?

Jā, ģeotermālā enerģētika ir viens no risinājumiem un, atšķirībā no saules un vēja enerģijas, ir plānojama un patiešām noderīga maiņstrāvas tīkla uzturēšanai. Tikai kaut kā netiek "zaļo" stumta. Arguments - "nav ekonomiski izdevīgi" šajā kontekstā neiztur kritiku - arī neuzticamā saules un vēja enerģija nekādi nav ekonomiski izdevīga, tomēr tas nav traucējis šos risinājumus uzspiest ar varu.

Daži saka? Vēlies apstrīdēt, ka ogļu elektrība joprojām pasaulē sastāda 38% no visa apjoma un ir vienīgā, kas netiek izmantota savā patreizējā 100% kapacitātē, tādējādi faktiski kļūstot par vienīgo avotu papildus patēriņam? Un ko gribēji pateikt ar vispārzināmām ķīmiskajām formulām? To, ka dabasgāze ir labāka par oglēm? Es tam pilnībā piekrītu, tikai kāda tam nozīme šajā kontekstā?

Piedevām - šis ir lietojams ka reģionu attīstības līdzeklis. Var, piemēram, atslogot arī Siguldu un izveidot šādu reģionālo koplietošanas valsts pārvaldes biroju Līgatnē. Pakārtoti veidosies arī pieprasījums pēc papildus servisiem - veikaliem, ēdnīcām, frizētavām u.c., kas attiecīgi veicinās vēl papildus darba vietu vienmērīgāku sadalīšanos.

Jā, arī Ķekavā tādu pat. Valsts pārvaldei rādīt piemēru un nodrošināt attālinātu darba vietu pieejamību visā valstī. Brīdī, kad darbinieks aiziet no vienas iestādes, tikpat labi tas var uzsākt darbu citā iestādē un pat nemainīt savu fizisko darba vietu. Ilgtermiņa šis process ir visnotaļ izlīdzināts un katras atsevišķās darba vietas uzturēšana nav īpaši dārga, ja saglabājas pārējā infrastruktūra.

Un kāds sakars globālajam CO2 līmenim ar enerģijas ieguves veidu sadalījumu atsevišķās valstīs? Piedevām ASV dabasgāze ir nokļuvusi pirmajā vietā tikai pateicoties frekingam, par ko zaļie kliedz vēl skaļāk par CO2.

Izskatās, ka nemēģināji pat iedziļināties - es piedāvāju organizēt darbu attālināti Siguldas birojā, aizstājot starppilsētu braucienu un sastrēgumus, nevis darbu no mājām.

Ja pateikšu kontu, cik ieskaitīsi?

Nez, to, ka Eiropa ir ne tikai Skandināvija, esi kādreiz dzirdējis? Mūsu cenas tevis nosauktajām lietām noteikti nav lētākās Eiropā. Kvalitatīva pārtika daudzviet Eiropā maksā tik, cik pie mums atliekas Maximā. Apģērbus u.c. ilgtermiņa patēriņa preces jau gadiem nepērku Latvijā - šeit kvalitāte ir zemāka un cenas nesamērīgi augstākas. Jā - relatīvi lēti ir servisa pakalpojumu, jo nez kādēļ lamājam valdību par zemajām algām, bet kaimiņam par padarīto negribam maksāt - darbs šeit netiek cienīts.

Kās pietrūkst, lai tādi "zaļie" cīnītos par kopābirojošanu, nevis kopābraukšanu? Acīmredzot saprāts - tieši tā trūkums ir kopīgs "zaļajiem". Mūsdienās milzu slodzi no transporta un nepieciešamību pēc sabiedriskā transporta varētu noņemt, organizējot darbu attālināti. Biroja darbā, ja tas nav saistīts ar klientu apkalpošanu, darba vieta ir brīvi pārvietojama. Kas liedz, piemēram, tām pašām valsts iestādēm kopīgi apzināt visus ierēdņus, kas brauc uz darbu Rīgā no Siguldas, un nodrošināt kopīgu valsts pārvaldes darbavietu ēku Siguldā? Arhaiska vēlme uz dokumenta papīra izdrukas uzlikt tintes zīmogu, neskatoties uz to, ka dokuments ir elektroniski saskaņots un parakstīts DVS? Kādēļ, piemēram, visi VID ierēdņi bija jāsakopo vienā ēkā, kam katastrofāli trūkst stāvvietu un sabiedriskā transporta pieejamība? Bet tā jau nav īstā problēma, vai ne? Ir taču jāliek cilvēkiem bezjēdzīgi braukt un pēc tam šo procesu vēl jāapgrūtina.

Un atkal... Atpakaļ pie tā, ka braukt vajag!!! Mēģināsim par katru cenu sastūķēt cilvēkus sabiedriskajā transportā. Varbūt vēl, kā Japānā, algosim iestūmējus. Un NEKO nedarīsim lai novērstu cilvēkiem nepieciešamību katru dienu pavadīt ceļā laiku, ko savādāk varētu vletīt ģimenei, kādai lietderīgai nodarbei vai kaut vai atpūtai.

Tas nav risinājums, jo pat Dambja elektrobusi ir jābaro ar akmeņogļu elektrību. Vai kaut ko vairāk par to, uz ko varam cerēt pasaules enerģētikā zini, jeb tava pasaulē un "risinājumi" beidzas Rumbulā?

Man galīgi nav iebildumu, ja tiek attītītas tehnoloģijas, kas mūsu dzīvi var padarīt vēl labāku un tīrāku. Tikai nevajag jaukt tos vienā maisā ar ierobežojumiem un aizliegumiem, kas dzīvi padara sliktāku. Viennozīmīgi fosilā enerģētika nav izmantojama bezgalīgi, tomēr tās ierobežošana šobrīd - bez reāla aizstājēja, faktiski samazina dzīves līmeni un tam sekojoši mūsu potenciālu radīt jaunas tehnoloģijas - dzīvojot nabadzībā ir grūtāk veltīt naudu zinātnei.