Es tak tev uzrakstīju - B vitamīni Es tev aizrādu par sintētiskām vielām ar blakusefektiem.
Es tak tev uzrakstīju - B vitamīni Es tev aizrādu par sintētiskām vielām ar blakusefektiem.
Nu, tad tagad viņš ir izārstējies un lec uz tām kājām?
Sāpēja kājas? Nervu sistēmas disautonomija No personīgās pieredzes varu teikt - B vitamīnu un Magnija trūkums šo stāvokli veicināja, neļāva atlabt. Visticamāk Thiamine B1 lietošana paceltu jau viņu kājās.
Par kādām alternatīvām Tu runā?
Tavuprāt cilvēka dabiskā imunitāte ir alternatīva?
Vai nu tu dzīvo kā cilvēks vai iekrīti alternatīvā Big food-Big pharma. Tur cilvēkam rodas atkarība un ir jau grūti tikt laukā no tā purva. Piemēram Valis jau ir atkarīgs, viņam liela darba slodze un tāpēc jāēd big food ![]()
Bet vispār es jūtu, ka tev kādas vieglāk sagremojamas filmas vajag paskatīties un tad atgriezties pie Berga pasaciņām
youtu.be/8f4R8u2b8IQ
Draugs, es tev vienkārši izskaidroju ko Dr. Bergs stāsta. Tas nav nekāds mans izgudrojums vai īpašā ēšana. Tas saucās intermenitent fasting un tas stiprina tavu imunitāti. Cik reizes man tas būs vēl jānorāda?
Papildus tas ir arī labs režīms, lai cilvēks ieietu un neizkristu ārā no ketozes.Tavs nesakarīgais ēšanas režīms neko tādu negarantē ![]()
Darklight, es tak vienreiz aizrādīju, ka vaxeriem būtu jāaizliedz runāt par veselību uz mūžu. Man tagad jāgoglē priekš tevīm vispārzināmi fakti! Gottman discovered the true incidence of cardiovascular disease in Alaskan natives by performing a large postmortem study between 1956 and 1958. He found that death due to acquired cardiovascular disease at autopsy was just 5.8%.2 3 Another large autopsy study conducted during the same time period (1955–1959) in the USA found that 30.6% of all deaths were due to morphological evidence of atherosclerotic catastrophe in the heart, aorta or brain.4 In other words, the Alaskan Inuit apparently had a fivefold lower cardiovascular mortality rate versus those in the USA at the time. Another autopsy study, this time spanning the subsequent decade (ie, 1959–1968), found a prevalence of cardiovascular disease of only 10.3% in Alaskan natives.2 Thus, even during the 1960s, Alaskan natives had a threefold lower incidence of death due to cardiovascular disease compared with that of the USA
Indiāņi dzīvo arī šodien, ne tikai bilžu grāmatās. Meksikā to var redzēt vienas grupas indiāņi, kas dzīvo pilsētās un ar tādiem pašiem gēniem, kas dzīvo džungļos. Atšķirība ir uz aci redzama.
Par gavēni un onkoloģiju youtu.be/rLrHo6JA8lk
Kodolmedicīna, protams, ir interesanti, bet tas ir viss tas pats ar ko nodarbojās veselības aprūpe. Viņa nodarbojās ar slimību sekām, ne cēloņiem. Onkoloģijā diez vai bija/ir sastopama pie amazones indiāņiem vai eskimosiem, kas dzīvo savrup no modernās medicīnas un tehnoloģijas. Bergs stāsta par slimību cēloņiem un kā izvairīties no Kodolmedicīnas.
Pamatā nedrīkst būt ripu ēšana. Piekopjot veselīgu dzīves veidu infekcijas apkaro tava imūnsistēma, bet ja tā ir novājināta, tad tu saķersi vienu pēc otras tās infekcijas. Gavēnis ir dabiska reakcija uz saslimšanām. Tu gribi teikt kad tu kad slimo, tad piektrauj pilnu galdu un tā ārstējies?
Kas? Bergs tev bojā veselību?
Es jau vislaik gribu uzzināt, kas tad ir tas kaitīgais, ko Bergs tur stāsta ![]()
Bet pavisam īsi - tu stiprinieks savu imūnsistēmu. To arī Bergs tur stāsta.
Protams. Pirmkārt, gavēnis nav nekāds Berga vai antivakseru izdomājums. Tas ir visās reliģijās sastopams un aprakstīts jēdziens. Piemēram, tie, kas izdomāja Ramadan, vadījās no cēlākajiem mērķiem. Cilvēkam ir tendence apmierināt savus garšas hormonus un tas noved pie nesamērīgas ēšanas, kas slikti izpaužās uz viņa veselību un mentālo stāvoklī. Atiecīgi tu pārcel savu ierasto ēšanu pa dienu uz nakts laiku. Ja tu ēdi 3-4 reizes dienā, tad tagad tu ēdīsi tikai pēc saules rieta un visticamāk 1x dienā. Tikai šī gavēņa pirmlicēji nebija paredzējuši, ka cilvēki tā pat pamanīsies visu šito sabojāt ar cukura rīšanu. Ja esi pasekojis, tad šodien Ramadan laikā rīko riktīgas dzīres ar saldumiem utt. Tas, protams, 1000 gadus atpakaļ tā nenotika. Angliski tas saucās intermitient fasting, kad tu nosaki sev noteiktas stundas, kuru laikā tu uzņem sev nepieciešamās minerālvielas. Vispopulārākais ir 16/8 režīms. Tas ir tu izlaid brokastis un ēd no 12-18, pārējā laikā tavs ķermenis atpūšās. Guļot pa nakti tavs organisms jau tā pat gavē 8 st un neēdot brokastis tu vienkārši paildzina šo stāvokli. Ķermenis barojās no iekšējām rezervēm. Tiem kam ir augsts asinsspiediens saglabā savu insulīna līmeni zemu. Ja tu kā acis ir vaļā vislaik ēd, tā vislaik arī tev ceļās insulīns. Nākošā pakāpe saucās autophagy, kad atjaunojās tava imūnsistēma un bojātās šūnas tiek izvadītas no tava organisma. Organisms ražo ketonus. Lai ieietu ketozē nepietiks ar 16 st, vajag vismaz 24 st neko neēst. Tas īsumā.
Es labprāt, bet šo sestdien Limbažiem ir 800 gadi. Nesanāks
Nav nekāda pieskaņošanās pilsoņu līmenim. Bergs ir studējis medicīnu un pats uz savas ādas ir novērsis sev visādas saslimšanas. Pilsoņi parasti neko nezina un rij ripas.
Visticamāk tu pirmo reizi dzirdi par tādu Bergu. Nav nemaz pārsteidzoši ![]()
Paņins pastāsta, ka lielais Putina draugs Bezrukovs ir nu tas....... t.me/c/1307866449/41403
Tēma: Parunāsimies par LIETOTIEM auto. Jūsu pieredze - kuri auto ir visuzticamākie, kuriem labākā cena
Tā varētu būt, bet ir tak braukts ar tādiem motoriem, kas kalnos acīmredzami sagurst. PSA 1.2 motorelis ar to tiek galā bez problēmām. Nevajag tak ieciklēties tikai tai patēriņā, bet skatīt arī citus braukšanas aspektus.
Agrāk tak tie mazlitrāžas motori bija itkā domāti pilsētām un ārpus tām sevi no labās puses neparādīja. Tāpēc būs apskats no Skotijas, bet vēl nav zināms ar kādu mašīnu. Itkā Kaškajam jābūt, bet tas nav nekur iegravēts ![]()